Šāds pētījums ir veikts otro gadu, tāpēc salīdzināta situācija un ģimeņu budžetu vērtējums arī pirms gada - gan kā to ietekmē valsts ekonomikas un finanšu notikumi, gan personīgie lēmumi.
2011.gadā lielākā daļa aptaujāto (61%) kā būtiskāko notikumu, kas negatīvi ietekmējis ģimenes budžetu, bija norādījuši elektroenerģijas tarifu pieaugumu, savukārt pērn kā visietekmīgākais minēts degvielas cenu kāpums (56%). Turklāt pērn jau 50% mājsaimniecību atzinušas, ka tās būtiski ietekmējis apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (salīdzinājumā ar 39% 2011.gadā).
"Ģimenei, kuras vidējais auto nobraukums gadā ir 13 000 km un degvielas patēriņš ir 96 litri mēnesī, 2012.gadā izdevumi degvielai pieauguši apmēram par 100 latiem gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu," ietekmi summē "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane. Šo izdevumu pieaugumu radīja degvielas cenu kāpums. Piemēram, aprīlī degvielas cenas Latvijā pirmo reizi pārsniedza 1 lata robežu.
Ģimenes finanses ietekmējošie apstākļi
Uz jautājumu, kas 2012.gadā visvairāk ietekmējis ģimenes finanses, aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši to, ka materiāli atbalstīti radinieki vai draugi (17%), turklāt šādu atbildi snieguši vairāk respondentu nekā iepriekšējā gadā; ka ir atrasts jauns darbs (16%), tātad tā ir palielināti ienākumi. Kā trešais svarīgākais notikums minēts tas, ka gūti papildu ienākumi (15%).
Savukārt trešā daļa no iedzīvotājiem nesaskatījuši iespēju papildus saviem regulārajiem ienākumiem gūt jebkādus citus ienākumus.
Pozitīvu tendenci iezīmē tas, ka jaunas darbavietas atrašanu 2012.gadā minējuši par četriem procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā gadu iepriekš.
Galvenie izdevumi pieauguši vairāk mājsaimniecībām
Pētījumā noteikts arī izdevumu indekss, kas parāda starpību starp iedzīvotāju īpatsvaru, kam attiecīgie izdevumi 2012.gadā bija lielāki nekā gadu iepriekš, un iedzīvotāju īpatsvaru, kam tie bija mazāki nekā gadu iepriekš. (Salīdzinošajos rādītājos nav iekļauti tie, kuru izdevumos izmaiņu nav bijis.)
Iedzīvotāju sniegtās atbildes liecina, ka gandrīz visās pamatizdevumu pozīcijās 2012.gadā tērēts vairāk nekā gadu iepriekš. To iedzīvotāju skaits, kam izdevumi pārtikai, maksājumiem par veselības aprūpi, apģērbam, apaviem, mājoklim, auto, izklaidei un atpūtai 2012.gadā ir pieauguši, bijis ievērojami lielāks, nekā to iedzīvotāju skaits, kuriem šajās izdevumu pozīcijās izdevumi mazinājušies.
"Jaunu darbu atraduši par četriem procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā gadu iepriekš."
Ikdienas pirkumos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi visstraujāk auguši apģērbam un apaviem (no 32% uz 38%); 70% aptaujāto pieauguši tēriņi par pārtiku, 46% - maksājumi par veselības aprūpi, 30% dzīvi sadārdzinājis sabiedriskais transports. Izņēmums ir sakaru pakalpojumi, kur ir lielāks to cilvēku īpatsvars, kam izdevumi ir samazinājušies.
Izdevumu indekss ikdienas pirkumiem
Pērn saskatīta tendence, ka mājsaimniecības vairāk tērējušas atpūtai un izklaidei – 2012.gadā nedaudz ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri iepriekš netērēja vai nevarēja atļauties tērēt līdzekļus savam priekam: ceļojumiem, sportam, skaistumkopšanai un kafejnīcu apmeklējumam. Vienlaikus – izdevumi tiem iedzīvotājiem, kam šādi tēriņi ir bijuši, ir nedaudz pieauguši katrā izdevumu pozīcijā.
Taču kopumā ir arī ļoti daudz mājsaimniecību, kas nav tērējušas ne sportam un ceļojumiem, ne hobijiem un kafejnīcas apmeklējumam, ne frizierim, preses un dāvanu iegādei, ne kultūras pasākumiem vai ģimenes svinībām.
Pamana to, kas cērt lielākos robus, nevis to, kas ļauj ietaupīt
Valstiska mēroga notikumus ar pozitīvu ietekmi uz ģimenes finansēm iedzīvotāji ir minējuši ievērojami retāk. Piemēram, ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī kopumā kā pozitīvi ģimenes budžetu ietekmējošu faktoru minējuši vien 7% aptaujāto, PVN likmes samazināšanu – 6%, kredītprocentu likmju un līdz ar to kredītmaksājumu samazināšanos – tikai 3% aptaujas dalībnieku.
Uz LV portāla jautāto, cik paškritiski un objektīvi iedzīvotāji vērtē izdevumus un savu ienākumu un izdevumu tāmi, ja tik nedaudzi ir pamanījuši, ka ietaupījums noteikti ir arī kredītmaksājumos (jo procentu likmes ir samazinājušās, turklāt tiek uzskatīts, ka tieši kredīti ir katastrofāli smaga izdevumu sastāvdaļa Latvijas mājsaimniecībās), pētījuma autori norāda: viens no iemesliem ir tas, ka respondentiem bija jāizvēlas divi vissvarīgākie notikumi, kas ietekmē (pozitīvi vai negatīvi) ģimenes materiālo situāciju. Līdz ar to cenu kāpums, izdevumu pieaugums atsevišķās pozīcijās daudziem noteikti ir bijis svarīgāks nekā iespējamais ietaupījums, piemēram, no kredītlikmju samazinājuma.
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks savukārt iebilst arī pret pieņēmumu un formulējumu par kredītiem kā valsts katastrofu, jo kredīti esot tikai 17 procentiem mājsaimniecību.
Iedzīvotāji ierasti pamana slikto ātrāk nekā labo. Turklāt kredītam ir automātiskais maksājums, kura izmaiņas ikdienā varbūt arī uzreiz nesaskata, bet, piemēram, benzīna cenas kāpums pat par dažiem santīmiem litrā vienmēr ir nepatīkams pārsteigums.
"Notikumus ekonomikā, kas ļāvuši naudu ietaupīt, iedzīvotāji pamana retāk."
I.Use-Cimmermane piebilst, ka cenu pieaugums biežāk ir analizēts arī medijos, tam uzmanība pievērsta vairāk.
Kas attiecas uz prasmi vērtēt savus ieņēmumus un izdevumus, institūta vadītāja iesaka iedzīvotājiem finanses plānot, gada ritumā paredzēt izdevumus, lai apkures sezona neatnāk negaidīti, lai ir atlicināta nauda mācību gada sākumam, kad bērni jāpalaiž skolā, lai sagatavotos ziemai, kad jāmaina riepas. Iedzīvotāji šos tēriņus nereti raksturo kā neplānotus izdevumus, bet patiesībā tas ir tas, ko vajag laikus ieplānot, un disciplinēti sekot līdzi..
Ģimenes budžeta prognozes 2013.gadā: tēriņi augs, būs arī ietaupījumi
Aptaujā iedzīvotājiem jautāts arī par prognozējamām izmaiņām mājsaimniecību budžetā 2013.gadā. Līdzīgi kā ar prognozēm 2012.gadam, visbiežāk izteiktas bažas par izdevumu pieaugumu pārtikai, mājoklim un transportam. Daļa respondentu paredz izdevumu pieaugumu par izglītību, atpūtu un izklaidi, kā arī sakariem.
Domājot par iespējamo papildu ienākumu gūšanu 2013.gadā, iedzīvotāji norādījuši iespēju iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu pārmaksāto nodokļu daļu no valsts; ir izteikta arī cerība uz prēmijām un piemaksām darbā.
Šogad no janvāra samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme līdz 24%, un jūlijā tiks palielināts atvieglojums par katru apgādājamo no 70 uz 80 latiem. Pēc institūta aprēķiniem, darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas rezultātā vidējas ģimenes ienākumi Latvijā 2013.gada laikā pieaugs aptuveni par 100 latiem.
