Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien. Ir izveidojusies situācija, kurā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ar balsu vairākumu ir pieņēmusi lēmumu veikt mājas siltināšanu. Diemžēl mājas siltināšanas izmaksas un izvēlētais izmaksu segšanas grafiks neatbilst manām pašreizējām finansiālajām iespējām. Turklāt veicot cenu izpēti, man ir pamats uzskatīt, ka mājas siltināšanas izmaksas būtiski pārsniedz vidējās tirgus cenas. Faktiski, ja šis lēmums tiek realizēts, tad man tiks uzspiestas parādsaistības, kuras ar saviem ienākumiem nevarēšu segt. Vai pastāv procedūra, ar kuras palīdzību dzīvokļa īpašnieks var apstrīdēt īpašnieku kopības pieņemto lēmumu? Vai pastāv procedūra, ar kuras palīdzību dzīvokļa īpašnieks var neuzņemties finansiālas saistības, kuras saistītas ar īpašuma uzlabošanu (nevis funkcionēšanu un uzturēšanu) un kuras nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi?
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto, lai pieņemtu lēmumu par mājas renovāciju, „par” ir jānobalso vismaz 50% plus vienam (tātad vairākumam) dzīvokļu īpašnieku. Ja renovācijai tiek ņemts aizdevums, tad kredītiestādes parasti prasa lielāku projekta atbalstītāju īpatsvaru – vismaz 75% un pat vairāk. Tātad Jums pirmām kārtām ir jānoskaidro, vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts likumīgi vai kopsapulcē vai aptauju veidā patiešām ir savākts nepieciešamais parakstu skaits.
Ja viss noticis likumīgi, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēt nevarat, jo tā ir lēmis vairākums.
Diemžēl par pašu siltināšanas projektu ir pārāk maz informācijas. Ja renovācija tiek veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, tad iedzīvotājiem regulāri papildmaksājumi par siltināšanu faktiski nav jāveic, jo renovācijā ieguldītie līdzekļi faktiski tiek atmaksāti par siltuma maksājumos ietaupīto naudu un dzīvokļu īpašnieki nekādas papildu saistības nav spiesti uzņemties.
Taču Eiropas naudas līdzfinansējums ir visā pilnībā apgūts, un, iespējams, renovācijas projekts tādēļ tiek īstenots patiešām tikai par pašu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem un tad, protams, nosacījumi ir citi.
Ja Jums ir aizdomas par projekta sadārdzinājumu, neatliek nekas cits, kā sākt pārrunas ar citiem kaimiņiem, uzzināt viņu viedokli par notiekošo. Ja iegūstat domubiedru skaitu, kas pārsniedz pusi no dzīvokļu īpašnieku kopības, varat veidot iniciatīvas grupu, kas apstrīd pieņemtos lēmumus.
To, ka atsevišķi dzīvokļu īpašnieki varētu atteikties pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus, likums neparedz. Gluži pretēji – likuma 16.panta trešajā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, ja nav noteikts citādi.
Taču tālāk ir arī teikts: „Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.”
Tātad, ja esat atklājis kādus pārkāpumus lēmumu pieņemšanas procedūrā vai negodīgumu projektā un Jums par to ir pierādījumi, varat vērsties tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
