Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā ietilpst cita starpā dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašuma inženierkomunikācijām).

No minētā izriet, ka tad, ja jūsu uzstādītais granulu katls apkalpos visu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, proti, jūsu un jūsu kaimiņu dzīvokli, tas uzskatāms par kopīpašuma daļu, ar kuru drīkst rīkoties Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, saņemot saskaņojumu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vairākuma.

Ņemot vērā, ka divi mājas dzīvokļi pieder jums, bet viens – kaimiņam, darbībām ar kopīpašuma daļu ir jāpiekrīt visiem dzīvokļu īpašniekiem, gan jums, gan jūsu kaimiņam, proti, jūs nevarēsiet atslēgt kaimiņu no apkures sistēmas bez viņa piekrišanas. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6. un 17. punktā noteikto, lai ierīkotu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējo inženiertīklu (konkrētajā gadījumā – apkures sistēmu), pirms būvdarbu uzsākšanas Būvniecības informācijas sistēmā jāiesniedz paziņojums par būvniecību.

Ja tiek ierīkots vai pārbūvēts daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējais inženiertīkls, tad jāpievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprināts iekšējā inženiertīkla novietojuma plāns un izvērtējums par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla ierīkošanas vai pārbūves ietekmi uz pakalpojuma pieejamību un būves nesošajām konstrukcijām.

Novietojuma plāns jāsaskaņo ar būves vai telpu grupas īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju un pakalpojuma sniedzēju, ja to ir norādījis pakalpojuma sniedzējs.

Ja tiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, tad konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādā būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā. Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli.

Ierīkojot apkures sistēmu, jāievēro arī citas normatīvo aktu prasības par skaņas izolāciju, hidroizolāciju, siltumizolāciju, ugunsdrošību, ventilāciju un ekspluatāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šīm prasībām, var būt nepieciešams veikt vēl citus būvdarbus, kuriem sagatavojams un iesniedzams kāds no būvniecības iesniegumu veidiem atkarībā no paredzēto darbu rakstura.

Jāņem vērā arī tas, ka atkarībā no konkrētās ēkas atrašanās vietas Rīgā un iepriekšējā siltumapgādes veida granulu apkures katla ierīkošana var būt neatļauta vai arī tās ierīkošanai var būt vajadzīga Rīgas Siltumapgādes jautājumu komisijas atļauja saskaņā ar Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu” prasībām.

Vairāk par apkures veida maiņu var izlasīt publikācijā “Apkures veida maiņa”.