Jautājums par maksātnespējas pārtraukšanu. Administrators ir konstatējis, ka es it kā esmu sniedzis nepatiesas ziņas kreditoriem, bet maksātnespēju nepārtrauc, jo tas bija jāizdara triju mēnešu laikā. Es par to personīgi informēju tiesu, savukārt administrators tiesai norādīja, ka nepārtrauks maksātnespēju, jo sākumā jāpārdod īpašums un tikai tad pārtrauks maksātnespēju, nepabeidzot bankrota procedūru. Tiesa arī to nepārtrauc. Vai drīkst nepārtraukt maksātnespēju, ja konta izdrukā redzams, ka patiešām bijušas nepatiesas ziņas? Sanāk, ka, nepabeidzot bankrota procedūru, man par to, ka esmu sniedzis nepatiesas ziņas, tiks atjaunoti atlikušie kreditoru prasījumi, kuriem netiks nauda no īpašuma? Vai tādā gadījumā var pārtraukt maksātnespēju, ja es atzīstos policijā un mani atzīst par vainīgu pēc Krimināllikuma?
Atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajiem principiem fiziskās personas maksātnespējas process ir paredzēts tikai labticīgām personām. Līdz ar to atbilstoši Maksātnespējas likumam fiziskās personas maksātnespējas process faktiski paredz nepārtrauktu parādnieka labticības kontroli visa procesa laikā.
Jāuzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesu var pārtraukt vai izbeigt tikai atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai, kas noteikta likuma 130. un 153. pantā.
Maksātnespējas procesa administratoram ir saistoši Maksātnespējas likumā noteiktie termiņi gan savu pienākumu izpildei, gan parādnieka maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumu izvērtēšanai. Proti, brīdī, kad fiziskajai personai tiek pasludināts maksātnespējas process, attiecīgajā maksātnespējas procesā ieceltajam administratoram bez kavēšanās ir jāuzsāk veikt Maksātnespējas likumā noteiktās darbības bankrota procedūras ietvaros. Viens no administratora pienākumiem šajā procesa stadijā ir apzināt parādnieka mantu un saistības, kas ietver arī parādnieka veikto darījumu izvērtēšanu kopsakarā ar parādnieka iesniegtajiem dokumentiem, informāciju publiskajos reģistros, ziņām no valsts un kredītiestādēm.
Tāpat administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka veiktos darījumus līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, analizēt, kādu ietekmi tie atstājuši uz parādnieka maksātspēju, vērtēt, vai konkrētie darījumi nav nodarījuši zaudējumus kreditoriem.
Bankrota procedūras laikā nozīmīgs ir paša parādnieka sniegtās informācijas savlaicīgums un kvalitāte, jo pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu sakarā ar parādniekam konstatētajiem ierobežojumiem, fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai (tostarp par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu), administrators var iesniegt tiesā triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tikai tādā gadījumā, ja viņam šāda informācija ir sniegta savlaicīgi.
Savukārt, ja iepriekš minētā informācija administratoram ir sniegta savlaicīgi, šādā gadījumā administratoram nav rīcības brīvības tiesības, tas ir, iesniegt vai neiesniegt pieteikumu. Attiecīgais pieteikums ir jāiesniedz tiesā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Tomēr, ja iepriekš minētais pieteikums tiesā nav iesniegts, jo minētajā laikposmā administratora rīcībā nav informācijas, kura liecina par fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumiem, administrators veic turpmākās darbības bankrota procedūrā, tostarp pārdod parādniekam piederošo mantu, jo nav šaubu, ka kreditoru interesēs ir realizēt parādniekam piederošo mantu uzsāktā maksātnespējas procesa ietvaros.
Pēc tam, kad administrators ir veicis Maksātnespējas likumā noteiktās bankrota procedūrā veicamās darbības, tostarp izvērtējis viņa rīcībā esošo informāciju, administratoram ir jāizvērtē, vai parādniekam bankrota procedūra ir pabeidzama, piemērojot saistību dzēšanas procedūru, vai konstatējami saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi.
Proti, administratoram, iesniedzot tiesā pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ir pienākums atbilstoši Civilprocesa likuma 363.30 panta otrajā daļā un Maksātnespējas likuma 26. pantā, 149. panta piektajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām pieteikumā norādīt savu viedokli, vai parādniekam ir piemērojama saistību dzēšanas procedūra vai nav piemērojama. Attiecīgi, apstiprinot bankrota procedūras pabeigšanu, tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 363.31 panta pirmajai daļai vienlaikus izskata jautājumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu un atbilstoši Civilprocesa likuma 363.31 panta otrajai daļai saistību dzēšanas plānu neapstiprina, ja konstatē ierobežojumus saistību dzēšanas procedūras piemērošanai.
No iepriekš minētā secināms, ka fiziskās personas maksātnespējas process tiek pārtraukts vai izbeigts (ņemot vērā maksātnespējas procesa stadiju), ja parādniekam tiek konstatēti Maksātnespējas likuma 130. un 153. pantā noteiktie ierobežojumi.
Tāpat būtiski norādīt, ka Maksātnespējas likuma 151. panta otrā daļa noteic, ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Tas nozīmē –, ja tiesa izbeidz bankrota procedūru, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru, bet bankrota procedūras laikā tika pārdota parādnieka manta, tad, nosakot kreditoru saistību apmēru atbilstoši minētajam regulējumam, ir jāņem vērā jau bankrota procedūrā segtais kreditoru prasījums no parādnieka mantas pārdošanas.
Vienlaikus jānorāda, ka Maksātnespējas likums paredz fiziskajai personai (šīs personas maksātnespējas procesā), kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam sūdzību par administratora rīcību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
