Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Daudzdzīvokļu mājā, kurā nav izveidota dzīvokļu īpašnieku kopība, kā arī nav mājas vecākā, Rīgas namu pārvaldnieks veica ūdens skaitītāju apsekošanu sakarā ar lielo ūdens patēriņa starpību: lielāku par 20%. Uz mājas ziņojumu dēļa tika izvietota informācija par skaitītāju apsekošanu, kurā bija norādīts tikai tas, ka vienā mājas dzīvoklī konstatēts pārkāpums, neatbilstība ūdens patēriņa skaitītāju rādījumos. Vai ir kāds likuma burts, kas ļauj man kā šīs mājas dzīvokļa īpašniekam pieprasīt no Rīgas namu pārvaldnieka atbildi, kurā dzīvoklī ir pārkāpums un kādas sankcijas pret to ir vērstas? Kā arī kuri dzīvokļi ir mājas parādnieki. Telefonsarunā man atteica sniegt datus, aizbildinoties ar datu neizpaušanu. Vai ir pietiekami pieprasījumu rakstīt e-pastā, ja nav droša elektroniskā paraksta? Vai jāraksta iesniegums ar pašrocīgu parakstu? Paldies!
Normatīvie akti neuzliek par pienākumu apsaimniekotājam sniegt šādu veida informāciju individuāliem dzīvokļa īpašniekiem. Tomēr saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem apsaimniekotājam ir tiesības izvērtēt informācijas pieprasītāja leģitīmās intereses (piem., vēršanos tiesā pret parādnieku), un, ja tās ir pārākas par datu subjekta (šajā gadījumā parādnieka) interesēm, tad pastāv iespēja arī izsniegt attiecīgo informāciju.
Ja ir izveidojies parāds pret kādu no pakalpojumu sniedzējiem īpašumam, tad saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta piekto daļu, ja parāds var skart citu dzīvojamo māju īpašnieku intereses, tad pakalpojuma sniedzēja pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka saistību neizpildi.
Līdz ar to, ja šāda informācija ir nepieciešama, tad būtu jāvēršas pie apsaimniekotāja ar motivētu lūgumu šādu informāciju izsniegt, norādot informācijas izmantošanas mērķi, piemēram, tiesvedības uzsākšanu pret parādnieku, un lūdzot izvērtēt ziņu sniegšanu. Tomēr jāņem vērā, ka informācijas saņemšanas mērķis nevar būt tikai ziņkārības apmierināšana. Papildus jāņem vērā, ka šādas informācijas izsniegšanu var lūgt izprasīt arī tiesai, ja tas nepieciešams tiesvedības nolūkiem.
Ņemot vērā to, ka datu aizsardzības prasības uzņēmumiem nosaka nepieciešamību pārliecināties, lai dati nenokļūst trešo personu, kurām nebūtu nepieciešams tiem piekļūt, rīcībā, uzņēmumam noteikti būtu jāpārliecinās, vai informācijas pieprasītājs ir persona, par kuru tā uzdodas. Līdz ar to datu pieprasījumiem vajadzētu būt izdarītiem veidā, kas pieļauj personas identifikāciju, piemēram, parakstot dokumentu ar drošu elektronisko parakstu vai klātienē identificējoties (vai nu iesniedzot, vai saņemot informāciju).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
