Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Sakiet, lūdzu, kas notiek ar literāriem – dramaturģiskiem (nepublicētiem) – darbiem, ja autors ir miris, viņam nav bijis saistību ar AKKA/LAA un mantinieki, kārtojot mantojumu, notāram nav norādījuši šādu darbu eksistenci, līdz ar to mantojuma apliecībā autortiesības nav ietvertas? Vai tie, kuri šos darbus ieguvuši autora dzīves laikā (piemēram, e-pastā), ir tiesīgi tos iestudēt? Kam iestudētāji lai prasa atļauju, un kam jāmaksā autoratlīdzība (ņemot vērā, ka nav pagājuši 70 gadi kopš autora nāves)? Kā rīkoties analogā situācijā, ja autoram mantinieku nav un ar AKKA/LAA saistību/līgumu nav bijis?
Ar šo jautājumu ieteicams griezties pie notāra. Ciktāl zināms no mūsu prakses, ir svarīgi, kas rakstīts mantojuma apliecībā. Ja tur ir runa par tiesībām uz “visu atstāto mantojumu”, tas attiecas arī uz autortiesībām. Ja uzskaitīts tas, kas mantots, bet par autortiesībām runas nav, mantiniekam jādodas pie notāra pēc papildapliecības, jo atklājies vēl kaut kas, kas ietilpst mantojumā. Turpmāk potenciālais darba izmantotājs lūdz atļauju mantiniekiem, ar tiem vienojoties. Kamēr šīs mantojuma tiesības nav nostiprinātas, autordarbus iestudēt nedrīkst, jo to nedrīkst darīt bez tiesību īpašnieka atļaujas, savukārt to nav kam lūgt. Izņēmums varētu būt gadījums, kad iestudētājs rakstisku atļauju saņēmis no paša autora tā dzīves laikā.
AKKA/LAA ar atļauju/licenci var palīdzēt tikai tad, ja autora mantinieki ar AKKA/LAA ir noslēguši pārstāvības līgumu un darba izmantojums ir atkārtots. Ja ne, vajadzīga mantinieku atļauja, un tāda vienmēr ir vajadzīga pirmiestudējuma gadījumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
