No Jūsu izklāsta nav precīzi izsekojams, kurā brīdī kur esat dzīvojis, kāda deklarētā adrese konkrēti kurā periodā ir bijusi norādīta, cik ilgā laikā visa šī situācija veidojusies. Lai Jūs pats varētu pārliecināties par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļas rīcības pamatotību, veicot pabalsta pārmaksas aprēķinu un pārmaksātās summas atgūšanas darbības, Jums ir jāiesniedz VSAA direktorei adresēts iesniegums, pievienojot pierādījumus, kas apliecina Jūsu apgalvojumus. Tajā skaitā, ja Jūs apgalvojat, ka “mainot adresi ārzemēs, paziņoju par to iedzīvotāju reģistrā Latvijā un to pašu informāciju nosūtīju uz VSAA”, tad ir jāiesniedz pierādījumi VSAA.

Vienlaikus jāzina, ka cilvēkam attiecībās ar valsti ir noteikti pienākumi. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, un likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Deklarēšanas likuma 6. pantā teikts: „Ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.” Par savu dzīvesvietu izvēloties citu valsti un tajā uzturoties ilgāk par pusgadu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir jāinformē par jauno dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Šādu pienākumu nosaka Iedzīvotāju reģistra likuma 15. pants.

Kas attiecas uz informācijas nogādāšanu un tās saņemšanu, tad Paziņošanas likuma 4. pants noteic – fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē. Ja persona ir paziņojusi PMLP savu dzīvesvietas adresi ārvalstī, valsts un pašvaldības iestādes informāciju sūtīs uz ārvalsts adresi. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, tā nav arī PMLP paziņojusi savu atrašanās vietu ārvalstī, persona valsts un pašvaldību iestāžu informāciju nesaņem. Iestādēm nav pienākums mēģināt noskaidrot personas adresi, ja tā nav norādīta reģistros.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta otro daļu dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā.

Paziņošanas likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu adresātam. Dokumenta paziņošanā ir arī adresāta līdzdarbības princips. Tas nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums līdzdarboties dokumentu apritē, arī nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē.