Nozaru griezumā lielākā negatīvā ietekme gada griezumā bijusi apstrādes rūpniecības un transporta nozaru kritumam attiecīgi par 6,3% un 9,8%, un abas šīs nozares ietekmējusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, vājinoties ekonomikas izaugsmei Latvijas galvenajos eksporta tirgos un Eiropas Savienībā kopumā. Tāpat sarukuši tirdzniecības nozares apjomi, ko cita starpā ietekmējusi iedzīvotāju pirktspējas vājināšanās, cenu pieaugumam pēdējos gados kopumā pārsniedzot ienākumu pieaugumu. Vienlaikus tirdzniecību ietekmē arī pievilcīgākas noguldījumu iespējas, līdz ar procentu likmju pieaugumu palielinoties arī depozītu un citu ieguldījumu procentu likmēm. Būtiska negatīva ietekme bijusi arī laika apstākļiem, kas samazinājuši lauksaimniecības un mežsaimniecības apjomus, nozarei kopumā krītoties par 10,7%. Jāpiemin arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas pēc ļoti spēcīga pieauguma jau kopš 2021.gada, pagājušajā ceturksnī pirmoreiz piedzīvojusi kritumu, ko tāpat var būt skāris ārējā pieprasījuma samazinājums.
Savukārt no pozitīvās puses, joprojām ļoti spēcīgi pieaugumi saglabājas būvniecības nozarē, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinājusies par 16,1%, un labi pieaugumi bijuši arī visās ar publisko sektoru saistītajās nozarēs, tajā skaitā izglītībā un veselības aprūpē. Kopumā publiskais patēriņš šā gada trešajā ceturksnī audzis par 7,7%, un, no IKP izlietojuma puses raugoties, arī bijis viens no galvenajiem izaugsmes veicinātājiem. Mēreni palielinājušies arī investīciju apjomi (+3,1%), kamēr eksporta kritums (-11,8%) pārsniedzis importa samazinājumu (-8,3%) un ārējās tirdzniecības devums Latvijas ekonomikā bijis negatīvs. Tāpat par 1,3% trešajā ceturksnī ir samazinājies privātais patēriņš.
Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika ir samazinājusies par 0,6%, un jāatzīmē, ka lejupslīde, tajā skaitā vēl straujākos tempos nekā Latvijā, pašlaik ir raksturīga visām reģiona valstīm, tostarp tuvākajām kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai, kur IKP gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies attiecīgi par 3,5% un 0,5%. Arī Zviedrijā, Somijā un Polijā IKP šogad samazinās, un jaunākie dati rāda, ka kritumi trešajā ceturksnī fiksēti arī eirozonas lielākajās ekonomikās Vācijā un Francijā.
Negatīvā izaugsme pēdējos ceturkšņos saistīta galvenokārt ar procentu likmju straujo pieaugumu, centrālajām bankām cenšoties ierobežot cenu kāpumu, un jaunākie dati rāda, ka tas arī varētu būt izdevies. Inflācija eirozonā novembrī noslīdējusi līdz 2,4%, krītoties straujāk par ekspertu prognozēto, un strauji pietuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam vēlamajam inflācijas līmenim, kas ir 2%. Tirgus dalībnieki jau sagaida procentu likmju samazinājumu par 1,15 procentpunktiem nākamā gada laikā, kur pirmais likmju pazeminājums tiek prognozēts jau aprīlī. Tas uzlabo gan eirozonas, gan Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas, līdzīgi kā jau kopš gada vidus vērojamā strādājošo iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanās, algu pieauguma tempiem atkal sākot pārsniegt cenu pieaugumu. Līdz ar to ekonomikas izaugsme, kas Latvijā šogad ir apstājusies, nākamgad atkal varētu atjaunoties un būt tuvu Finanšu ministrijas jūnija sākumā prognozētajiem 2,5%, To veicinās gan eirozonas izaugsmes dubultošanās no šim gadam prognozētajiem 0,6% līdz 1,2% nākamgad pēc Eiropas Komisijas prognozēm, gan cenu stabilizēšanās un augošā iedzīvotāju pirktspēja, gan joprojām augstais sagaidāmais investīciju līmenis, tajā skaitā turpinoties Eiropas Savienības fondu investīciju projektu realizācijai.
