Vērtējot eksporta pārmaiņas pa preču grupām, jāsecina, ka lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā šā gadā februārī noteica minerālproduktu eksporta kritums, kopumā par 31,5%, tādējādi izskaidrojot 3,4 procentpunktus no kopējā samazinājuma. Minerālproduktu eksporta kritumu ietekmēja naftas gāzes reeksporta samazinājums par 71,4%, kā arī elektroenerģijas eksporta kritums par 12,1%.
Būtisks eksporta kritums (pārsvarā elektoaparatūrai un citām elektroiekārtām) bija fiksēts arī mehānismiem un elektroiekārtām, kopumā par 11,6%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Par 7,9% samazinājusies koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtība, ko negatīvi ietekmēja mazāks koksnes granulu, neapstrādāto kokmateriālu, namdaru un būvgaldnieku darinājumu, finiera un saplākšņa eksports.
Atšķirībā no preču eksporta, pakalpojumu eksportam vērojama izaugsme. Dati par februāri vēl nav pieejami, bet šā gada janvāra dati ir iepriecinoši - pakalpojumu eksporta vērtība bija par 5,9% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Pakalpojumu eksporta attīstību nodrošina ar tūrisma nozari saistīto pakalpojumu pieaugums. Tādējādi, pakalpojumu eksporta pieaugums nedaudz samazina preču eksporta krituma negatīvo ietekmi uz ārējās tirdzniecības bilanci.
Vērtējot aktuālākos ES ekonomikas konfidences rādītājus, jāsecina, ka tie saglabājas zemā līmenī. ES ekonomikas sentimenta indikatora vērtība kopš 2022.gada jūlija atrodas zem 100 punktiem. Uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti ES dalībvalstīs šā gada pirmajā ceturksnī ir dažāds. Latvijai nozīmīgākajos eksporta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Nīderlandē un Zviedrijā ekonomikas konfidence saglabājas pesimistiska. Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojies, bet saglabājas zems. Līdz ar to var secināt, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties. Preču eksporta izaugsmes atjaunošana ir sagaidāma šā gadā otrajā pusē. Jāatzīmē, ka turpmāka eksporta attīstība ir atkarīga ne tikai no ārēja pieprasījuma, bet arī no izejmateriālu cenu dinamikas, ģeopolitiskas situācijas reģionā, kā arī no tādiem ne mazāk svarīgiem faktoriem, kā graudaugu raža, kas Latvijas preču eksporta kopapjomā veido nozīmīgu daļu.
