Svētdiena,
23. aprīlis
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Valsts probācijas dienesta vadītājs jūtas kā liela kuģa kapteinis  3

LV portālam: MIHAILS PAPSUJEVIČS, Valsts probācijas dienesta vadītājs

Inese Helmane,
LV portāls

14.04.2017

ĪSUMĀ

  • Probāciju tikai nosacīti var uzskatīt par spēka struktūru, jo pamatā darbs – metodes, instrumenti, ideoloģija – balstīts sociālajā un psiholoģiskajā pieejā.
  • Jaunu noziegumu izdarīšanu visvairāk veicina antisociāla vide, paziņu loks, kā arī personas attieksme.
  • "Noziedznieka gēns" pagaidām nav atklāts, lai gan tā meklējumi – bioloģisko cēloņu meklējumi noziedzības problēmai – nav zaudējuši aktualitāti.
  • Probācijas laikā ar konsultācijām, padomiem un kontroli palīdzam cilvēkam izveidot savai dzīvei struktūru, kurai jāpalīdz neizdarīt jaunus noziegumus.
  • Mazākais, ko var darīt ikviens, – pārskatīt savu attieksmi pret noteiktiem procesiem sabiedrībā, tostarp pret noziedzību un sodu politiku.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Noziedznieka gēns pagaidām nav atklāts, lai gan tā meklējumi – bioloģisko cēloņu meklējumi noziedzības problēmai – nav zaudējuši aktualitāti, saka Valsts probācijas dienesta vadītājs MIHAILS PAPSUJEVIČS, akcentējot, ka jaunu noziegumu izdarīšanu visvairāk veicina antisociāla vide, paziņu loks, kā arī personas attieksme. Vadot 400 darbinieku lielo kolektīvu, viņš nedaudz jūtas kā liela kuģa kapteinis un dienesta pastāvēšanas pirmajos gados ir daudz ko mācījies no Kanādas Britu Kolumbijas provinces probācijas dienesta vadītāja Roberta Vata.

Jūs esat eksperts probācijas jomā, kas savas darba gaitas sācis kā vecākais inspektors Rīgas Pašvaldības policijā. Kas saista darbā spēka struktūrās?

Spēka elements noteikti nav tas, kas mani saista policijas vai probācijas darbā. Ja runājam par šīs profesijas filozofisko pusi, man saistošs ir taisnīguma atjaunošanas elements.

Probāciju tikai nosacīti var uzskatīt par spēka struktūru, jo pamatā darbs – metodes, instrumenti, ideoloģija – balstīts sociālajā un psiholoģiskajā pieejā. Spēka pozīcija izpaužas iespējā noteikt ierobežojumus un pienākumus likumpārkāpējam un pienākumā vērsties tiesā ar lūgumu nosūtīt likumpārkāpēju uz ieslodzījumu, ja ir pārkāpti noteikumi.

Probācija ir soda izciešana, notiesātajam atrodoties sabiedrībā, un šis darbs ir sociāli psiholoģisko pasākumu kopums personas atbalstam. Kāds atbalsts šiem cilvēkiem visvairāk vajadzīgs?

Nianses katrā individuālā gadījumā ir ļoti atšķirīgas. Taču, ja raugāmies uz to, ko par šo jautājumu saka pētnieki, tad jaunu noziegumu izdarīšanu visvairāk veicina antisociāla vide, paziņu loks, kā arī personas attieksme. Tas nozīmē, ka arī atbalstam ir jābūt vērstam uz šīm jomām.

Probācijas darbiniekam ir jābūt ļoti profesionālam, radošam un pacietīgam, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas darbā ar klientu. Vispirms ir jāprot noteikt konkrētā klienta problemātiskās jomas (vielu lietošana, vardarbīgas uzvedības iemesli, negatīvs paziņu loks utt.), tad jāspēj plānot dažādus uzlabojošos pasākumus, jāpārvar probācijas klienta pretestība un jāmotivē viņš pārmaiņām. Pēc tam ir jābūt gatavam profesionāli vadīt šo gadījumu, tostarp rēķināties ar iespējamiem pārkāpumiem un kritumiem.

Vai piekrītat tēzei, ka neviens nepiedzimst par noziedznieku, bet cilvēks var mantot noteiktu ģenētisku predispozīciju?

Pilnīgi piekrītu! Ikviens cilvēks piedzimst par jauku zīdaini un var kļūt par jauku un sabiedrībai noderīgu pieaugušo. "Noziedznieka gēns" pagaidām nav atklāts, lai gan tā meklējumi – bioloģisko cēloņu meklējumi noziedzības problēmai – nav zaudējuši aktualitāti.

Vai ir kādi gadījumi profesionālajā darbā, kas ir šokējuši?

Sākot dzimumnoziedznieku uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas darbu, kopā ar kolēģiem daudz pētījām konkrēto noziegumu apstākļus. Bezpalīdzība, šausmas un bezizeja, kādā bieži ir upuris, nespēj atstāt vienaldzīgu. Jāsaka, ka šādas pārdomas bija teicams stimuls, lai strādātu pie sistēmas attīstības dzimumnoziedznieku uzraudzībai un uzvedības korekcijai, kuras pamats ir darbam ar dzimumnoziedznieku profesionāli sagatavots darbinieks.

Cik bieži nākas redzēt, ka nozieguma izdarīšanu ir ietekmējuši sociālie apstākļi, kuros cilvēks dzīvo, aug, attīstās, gūst noteiktu pieredzi?

Minētajiem apstākļiem ir ļoti liela ietekme, ko apliecina arī virkne zinātnisku pētījumu par šo tēmu.

Kā probācijas uzraudzībā var palīdzēt pati sabiedrība?

Probācijas laikā ar konsultācijām, padomiem un kontroli palīdzam cilvēkam izveidot savai dzīvei struktūru, kurai jāpalīdz neizdarīt jaunus noziegumus. Taču paradumu, uzskatu un problēmu risināšanas prasmju maiņa ir ilgs un sarežģīts process. Sabiedrības iesaiste šajā procesā var ļoti palīdzēt, un iesaistes līmeņi var būt ļoti dažādi.

Mazākais, ko var darīt ikviens, – pārskatīt savu attieksmi pret noteiktiem procesiem sabiedrībā, tostarp pret noziedzību un sodu politiku. Klasiskie stereotipi ir, ka ,,noziedznieki ir nelabojami" un ,,bargs sods ir labākais risinājums". Realitāte Latvijā ir tāda, ka jaunu noziegumu divu gadu un astoņu mēnešu laikā pēc soda izciešanas izdara mazākā daļa no tiem, kas reiz ir tiesāti nosacīti un tiesāti ar piespiedu darbu – attiecīgi 10% un 15%. Šādi sodi ik gadu tiek piemēroti gandrīz 70% gadījumu.

Nākamais iesaistes līmenis var būt brīvprātīgā darba iniciatīvas. Valsts probācijas dienests jau kopš 2005. gada piesaista brīvprātīgos savu funkciju īstenošanai un šo darbu paplašina. Sākām ar brīvprātīgo iesaisti izlīguma īstenošanai starp cietušo un vainīgo kriminālprocesā, bet šobrīd virzieni ir attīstīti un brīvprātīgie tiek iesaistīti darbā ar probācijas dienesta uzraudzībā esošajiem jauniešiem, kā arī dzimumnoziedzniekiem.

Sabiedrības aktivitāte izpaužas un ir palīgs probācijas darbam arī ar dažādu nevalstisko organizāciju iniciatīvām, kas ir ar ļoti plašu spektru – gan speciālās sociālās rehabilitācijas institūcijas, gan dažādas organizācijas, kas palīdz probācijas klientiem apzināties savas stiprās puses, apgūt jaunas iemaņas, iemācīties lietderīgi pavadīt brīvo laiku.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā ieviests soda mērs – piespiedu darbs. Vai šis soda mērs ir izvērties par mācību?

Ar piespiedu darbu ir kā ar jebkuru sodu, ja vērtējam to kategorijās – ir vai nav mācība. Daļai šī soda piemērošana un izpilde būs vienīgā reize, bet dažiem – viena no vairākām. Objektīvais rādītājs – recidīvs pēc piespiedu darba izpildes, kā jau iepriekš minēju, ir 15%, un tas nav augsts rādītājs. Krimināllikums kopš 2013. gada 1. aprīļa paredz iespēju kombinēt sodus, tostarp piespiedu darbu var kombinēt ar citiem sodiem – piemēram, papildsodu - probācijas uzraudzība. 52% no visiem, kam 2016. gadā bija piemērots piespiedu darbs, bija tiesāti par mantiskiem noziegumiem un/vai noziegumiem, kas saistīti ar alkohola vai narkotiku lietošanu. Ar darbu vien atkarības vielu lietošanas problēmu atrisināt ir grūti, bet kombinācijā ar papildsodu – probācijas uzraudzība – līdztekus iesaistei darbos probācijas dienests var noteikt personai pienākumu doties pie narkologa un risināt atkarības problēmu. Kombinēto sodu piemērošana 2016. gadā ir pieaugusi, un tas sniedz probācijas dienestam plašākas iespējas strādāt ar nozieguma izdarīšanas cēloņiem.

Ar kuru no saviem pieņemtajiem lēmumiem lepojaties?

Nepārtraukt studijas! Pirmā kursa vidū sāku strādāt, un sākumā šķita grūti apvienot klātienes studijas ar darbu Rīgas Pašvaldības policijā, tāpēc radās doma par akadēmiskā studiju gada ņemšanu. Kursa biedri, kas tā izdarīja, lielākoties pēc akadēmiskā gada tā arī neatsāka studijas.  

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Noteikti, ir bijuši un vēl būs. Vispirms jau tā ir mana ģimene – mamma, tēvs, māsa un daudzie radi. Tas ir ietvars, kas veido un uztur noteiktu vērtību sistēmu. Skolotāji, kas mani mācījuši, īpaši manas dzimtās puses – Asūnes pagasta – pamatskolas skolotāju kolektīvs. Probācijas darba izvēlē liela loma ir bijusi manam studiju prakses vadītājam prokuroram Aleksandram Voino, kurš ņēma mani līdzi uz semināriem, kuros Ilona Kronberga [Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja – red.] aizrautīgi stāstīja par to, kādēļ Latvijā ir vajadzīga probācija un kāda tā būs. Kanādas Britu Kolumbijas provinces probācijas dienesta vadītājs Roberts Vats, kas probācijas dienesta pirmajos gados bija regulārs viesis Latvijā, kļuva par iedvesmas avotu un probācijas fanu pulkā iesaistīja ne vien mani, bet virkni kolēģu. Manu dzīvi daudz ietekmējuši arī kolēģi – gan pašreizējie un bijušie, gan probācijas dienestā un ārpus tā. Kopumā man ir laimējies, jo ikdienā lielākoties komunicēju un sadarbojos ar cilvēkiem, kas ar savu mērķtiecīgumu un darbu mani iedvesmo un motivē.

Kas palīdz atgūties pēc darba ikdienas ar tās negācijām?

Ģimene, fiziskas aktivitātes, pirts, ceļošana.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt? 

No 2. līdz 9. klasei gribēju būt par jūrnieku – liela kuģa kapteini, bet medicīnas komisijā pirms stāšanās jūrskolā pēdējais no ārstu komisijas ārstiem iespieda zīmogu ,,Derīgs tikai kā mehāniķis". Mehāniķis nevar kļūt par kuģa kapteini!

Ja uz to paskatās filozofiski, tad kaut kādā mērā par ,,liela kuģa kapteini" esmu kļuvis. Valsts probācijas dienests ir liela iestāde, kurā strādā gandrīz 400 cilvēku.

Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Pagaidām saskatu pietiekami daudz attīstības iespēju tajā profesijā un jomā, kuru pārstāvu. Taču, ja kaut kas būtiski būtu jāmaina, es labprāt apgūtu juveliera arodu. Pirms dažiem gadiem kādā no izstādēm manu uzmanību piesaistīja pasakaini mākslas darbi no sudraba, kas man ļāva citādi paskatīties uz juveliera profesiju.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Raiņa lugas ,,Jāzeps un viņa brāļi" viens no varoņiem – Potifers – dialogā ar Jāzepu saka šādus vārdus:

,,Viss pāriet, – viss, – bet nezūd it nekas.

Un labie darbi atmaksājas – visi,

–  Tik vien ne tev, bet – citiem."

Mans dzīves moto ir ar pretēju domu. Es ticu, ka labie darbi atmaksājas to darītājam.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sods  

  Ieteikt:  +4
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti