Ceturtdiena,
21. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Īsa pamācība ilgtspējīgas nodokļu sistēmas veidošanā  6


Gundars Bērziņš,
LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns asoc. prof.

06.01.2017

ĪSUMĀ

  • Valsts bagātību rada privātais, nevis publiskais sektors.
  • Nodokļu sistēmai ir jābūt – taisnīgai (visiem vienā kategorijā ir jāmaksā vienādi), skaidrai (nav pakļauta interpretācijai), ērtai (klientu serviss) un ekonomiskai (iekasēšanai un uzraudzībai ir jābūt lētai).
  • Nodokļu bāzei ir jābūt plašai, respektīvi, ar nodokļiem ir jāapliek iespējami daudz, bet likmēm ir jābūt zemām.
  • Latvijas nodokļu sistēmas vājums slēpjas faktā, ka nodokļi komunikācijā ar sabiedrību, uzņēmējiem un investoriem pilda vismaz trīs svarīgus uzdevumus.
  • Jaunākais SKDS pētījums par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu rāda nopietnu uzticības krīzi valstij un tās realizētajai nodokļu politikai.
  • Ir nepieciešams sakārtot sistēmu, kas samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un palielinās nodokļu maksātāju skaitu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +16
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +16 -0

Pēc neveiksmēm, kas vajājušas 2017. gada valsts budžeta un to pavadošo nodokļu likumu pieņemšanu, ir laiks atzīt, ka Latvijas esošā nodokļu sistēma ir nespējīga nodrošināt valsts tālāku attīstību. Vēl vairāk – esošo sistēmu nav iespējams pilnveidot, jo divdesmit gadu laikā tā ir pilnībā izkropļota. Ir pienācis laiks sākt visu no baltas lapas – izveidot jaunu nodokļu sistēmu bez neskaitāmiem izņēmumiem un atvieglojumiem, izmantojot ekonomikas zināšanas un pasaules labāko praksi.

Ekonomiskā liberālisma pamatlicējs Ādams Smits savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" ir definējis četrus valsts nodokļu sistēmas veidošanas pamatprincipus, kas mūsdienās ir tikpat aktuāli kā pirms 240 gadiem. Viņaprāt, nodokļu sistēmai ir jābūt: taisnīgai (visiem vienā kategorijā ir jāmaksā vienādi), skaidrai (nav pakļauta interpretācijai), ērtai (klientu serviss) un ekonomiskai (iekasēšanai un uzraudzībai ir jābūt lētai). Pašlaik četri Smita principi ir paplašināti līdz desmit, pievienojot vēl sešus labas nodokļu sistēmas raksturlielumus: caurspīdīgums, neitralitāte, nodokļu bāzes plašums, vienkāršība, prognozējamība un stabilitāte.

Caurspīdīgums nozīmē, ka nodokļu maksātājiem ir saprotams, kā nodokļi ietekmē valsts ekonomiku un kur iekasētā nauda tiek izlietota. Savukārt neitralitāte nozīmē to, ka nodokļu sistēma neiejaucas un nekropļo brīvā tirgus principus.

"Diemžēl pašreizējo Latvijas nodokļu politiku ir veidojuši atsevišķi lobiji, nevis ekonomisti, kas raugās uz kopējo labumu."

Tiek arī uzskatīts, ka arī nodokļu bāzei ir jābūt plašai, respektīvi, ar nodokļiem ir jāapliek iespējami daudz, bet likmēm ir jābūt zemām. Nodokļiem jābūt tik maziem, cik vien iespējams, lai nodrošinātu visus valsts garantētos pakalpojumus, jo valsts bagātību rada privātais, nevis publiskais sektors. Savukārt valsts garantēto pakalpojumu apjoms var būtiski atšķirties. Tikai sociālais kontrakts nosaka to, cik daudz uzņemas nodrošināt valsts, bet cik paši cilvēki. Valstu izvēlētie modeļi var būt atšķirīgi, piemēram, Skandināvijā iedzīvotāji ir gatavi maksāt augstus nodokļus, bet pretī sagaida, ka valsts nodrošinās teju visas viņu vajadzības. Pretēji – Lielbritānijā valsts garantē pakalpojumu minimumu, ja vēlies labāku veselības aprūpi vai lielu pensiju, tad par to būs laikus jādomā pašam.

Vienkāršība nozīmē – nodokļu sistēmai ir jābūt maksimāli vienkāršai, jo samudžināta nodokļu uzskaite un kontrole nedod pievienoto vērtību, bet tikai rada papildu izdevumus gan uzņēmējiem, gan valstij. Savukārt prognozējamība un stabilitāte paredz, ka nekādā gadījumā nevar piemērot nodokļus par pagātnes periodu, piemēram, pēkšņi izdarītās investīcijas tiek apliktas ar nodokļiem. Iespējams, uzņēmums atturētos ieguldīt, ja būtu to iepriekš zinājis. Tāpēc stabilitāte ir ļoti svarīgs princips, jo atšķirībā no riska nodokļu nenoteiktība ir neierobežots risks, ko nav iespējams aprēķināt.

Nodokļi – veids, kā valsts komunicē ar sabiedrību

Latvijas nodokļu sistēmas vājums slēpjas faktā, ka nodokļi komunikācijā ar sabiedrību, uzņēmējiem un investoriem pilda vismaz trīs svarīgus uzdevumus. Pirmkārt, nosaka valsts konkurētspēju – mēs nevaram patvaļīgi veidot nodokļu sistēmu, bet tikai tādu, kāda būtu pieņemama gan investoriem, gan tiem, kas vēlas no Latvijas kaut ko eksportēt. Te ir svarīgi trīs no iepriekšminētajiem principiem: nodokļu kopējais apjoms, neitralitāte un vienkāršība.

Otrkārt, nodokļi ir jaudīgākais instruments valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai, par ko kopīgi ir jāvienojas politiķiem un sabiedrībai. Kas ir Latvijas stratēģiskie mērķi šodien un nākamajiem gadiem? Demogrāfija, izglītota sabiedrība, vidusslāņa radīšana un nevienlīdzības mazināšana. To ir svarīgi definēt, jo katru mērķi var sasniegt ar savām metodēm. Piemēram, progresīvā nodokļa ieviešana ir vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu, bet tas nevairotu vidusslāni. Arī reģionālais aspekts – vai mēs valstī attīstīsim vairākus uzņēmējdarbības centrus, kuros notiks specializācija un tiks celts darba ražīgums (lielajās pilsētās tas ir divas reizes lielāks nekā mazajās pilsētās un lauku reģionos), vai atstāsim to pašplūsmā?

"Katrs Igaunijas iedzīvotājs vidēji nodokļos gadā samaksā 5000 eiro, bet Latvijā – 3800 eiro."

Treškārt, nodokļu iekasēšana ļauj pildīt valsts pamatfunkcijas un nodrošināt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem, piemēram, drošība, veselība, izglītība, pensijas utt. Arī šeit ir svarīgi godīgi atbildēt uz jautājumu – kādā apmērā valsts var un tai būtu jānodrošina šīs lietas. Kopīgi jānodefinē pakalpojumu sniegšanas apmērs un pieejamība, kā arī jāspēj parādīt, kādi nodokļi un kādā apmērā aiziet konkrēto pakalpojumu sniegšanai. 

Definēt mērķus un būvēt jaunu sistēmu

Mēs Latvijā nevaram ietekmēt globālo tirgu un nereti arī ģeopolitisko situāciju, bet nodokļu sistēma ir atkarīga tikai no mums. Tāpēc tās reformēšana ir valdības gribas jautājums, un nav neviena attaisnojuma to nedarīt. Diemžēl pašreizējo Latvijas nodokļu politiku ir veidojuši atsevišķi lobiji, nevis ekonomisti, kas raugās uz kopējo labumu. Caur individuāliem likumiem tā ir kļuvusi situatīva, atspoguļojot tikai kādu akūtu vajadzību vai šauru grupu intereses kādā nozarē. Bet nodokļiem ir jādarbojas  vienotā un kopējā sistēmā, raugoties uz to kopsakarībās un kā vienu veselumu.

To, ka uzņēmēju neuzticēšanās valstij ir sasniegusi kritisko punktu, apliecina arī jaunākie "Citadele indekss" dati – līdzīgs noskaņojums valdīja 2008. krīzes gadā. 2016. gada 3. ceturksnis ir jau devītais ceturksnis pēc kārtas, kad "Citadele indekss" vērtība nepielūdzami liecina par uzņēmēju izteikti pesimistisko noskaņojumu gan attiecībā uz tagadni, gan nākotni. Arī jaunākais SKDS pētījums par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu rāda nopietnu uzticības krīzi valstij un tās realizētajai nodokļu politikai, liekot strauji sarukt to Latvijas iedzīvotāju skaitam, kas ir motivēti maksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka valdība jau tuvākajā laikā var pilnībā zaudēt uzņēmēju  un sabiedrības uzticību, ko atgūt būs vēl grūtāk nekā reformēt nodokļu sistēmu.

Eiropas vidējais ieņēmums pret IKP nodokļos ir 34%, attiecīgi Igaunijā - 33%, bet Latvijā - 29%. Katrs Igaunijas iedzīvotājs vidēji nodokļos gadā samaksā 5000 eiro, bet Latvijā – 3800 eiro. Bet joprojām kaimiņos vēlme maksāt nodokļus ir krietni lielāka nekā pie mums. Kāpēc tā? Atbilde – ēnu ekonomikas īpatsvars un nodokļu naudas izšķērdēšana.

Lai to labotu, ir nepieciešams sakārtot sistēmu, kas samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un palielinās nodokļu maksātāju skaitu. Un rezultātā - tie, kas maksāja līdz šim, maksās tikpat vai pat mazāk, bet sāks maksāt tie, kas nemaksāja vai maksāja minimāli.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +16
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (6)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 6
 

lāpītāja
Iesaka:  +6  -2

teorētiski viss ir it kā pareizi,pie tam tas viss nav nekas jauns, tomēr te atzītā lobiju un īslaicīga robu lāpīšanas un mainīgu acumirklīgu mēŗķu uzstādīšana realitātē, ir novedusi ne tikai pie uzņēmēju un nodokļu maksātāju pesimisma un neuzticības valstij, bet arī pie tāda cilvēkresursu izsīkuma ka nav jau vairs kas strādā, valstī ir palikuši tikai politiķi, budžetnieki, pensionāri un studenti,reģionos tas pats, strādājošo ir MAZ, no kuriem vairums strādā par mazu samaksu, piepelnās kā var ēnu ekonomikā lai savilktu galus un nosacīti labi dzīvo tikai tas nelielais skaits lobistu, kas pratuši sev izkarot labvēlīgus nosacījumus eksistencei, vai pratusi savus ienākumus noslēpt ārpus valsts un tai pieejamajiem nodokļu aplikšanas avotiem. Uz tik vājas izejošās maksātāju bāzes nez vai būs vairs iespējams radīt visiem pieņemamus noteikumus, kas dotu budžetam nepieciešamo naudu, ne velti šis budžets tika veidots mēģinot vēl pēdējo ādu noplēst pat vismazākajiem un plikākajiem.

07.01.2017 01:47:57

Nodeva
Iesaka:  +5  -2

Milzīgi liela rezerve slēpjas mākslīgi raditajā un par farsu sen kļuvušajā valsts konkursu sistēmā. Ja visus šos regulāri veicamos darbus- koku stādīšanu, jaunaudžu kopšanu, ceļu uzturēšanu vienas pašvaldības robežās neatkarīgi no resoriskās piederības, apkopēju un temontu darbus valsts iestādēs utt veiktu šajās iestādēs pastāvīgā darbā pienemti strādnieki, par kuriem viens grāmatvedis aprēķina nodokļus un šiem cilvēkiem ir visas sociālās garantijas, valstī uzreiz daudz kas mainītos uz labo pusi. Tagad simtiem juristīšu organizē iepirkumus uz vienu vai pāris gadiem, nosola uzņēmējinš, kas nolīgst fiktīvus strādnieciņus. Par dažiem maksā nodokļus, par lauvas tiesu ne. Otkatu dabū tas, kas pats to zina... Un nākamajā gadā tas reālais strādātājs nezina, vai viņš joprojām varēs ceļu šķūrēt, vai zobus vadzī kārt... Bet te nav Āfrika, kur palmu lapās visi staigā un banāni uz galvas krīt.

07.01.2017 08:49:36

Māris
Iesaka:  +2  -2

Ne par velti šis tika minēts kā pēdējais laiks mainīt sistēmu. Pēc gada nekas vairs nelīdzēs.

07.01.2017 22:28:43

Andris
Iesaka:  +0  -2

Latvijā ir pietiekami daudz gudru latviešu. Mums nākošajās vēlēšanās vnk ir jānomaina saeimas sastāvs tā , lai zinoši cilvēki pārvalda valsti.

08.01.2017 09:52:59

Aigars Brūvelis
Iesaka:  +1  -3

Bla bla bla. Skaisti un nekonkrēti. Diezgan bezjēdzīgs raksts, ja kāds gribēja atrast atbildi par to, ķas tieši jādara un jāmaina.

08.01.2017 11:57:41

tante
Iesaka:  +1  -5

Cien. Bērziņa kungs! Vai Jūs kā kompetents cilvēks esat vēlēšanās balsojis par kādu partiju? Ja esat, tad kāpēc neejat pie paša ievēlētajiem deputātiem un nespiežat šo pareizo teoriju realizāt praksē?

08.01.2017 14:55:22

 
1 Kopā: 6
 
Ko jūlijs dod, to augusts atņem 
Viedokļi/Komentārs  08.09.2017
Šprotes ir mūžīgas 
Viedokļi/Komentārs  04.09.2017
Algu kāpums veicinās ražīguma kāpumu 
Viedokļi/Komentārs  28.08.2017
Vai Latvija ir tik bagāta, lai apvienotu LMT un Lattelecom? 
Viedokļi/Komentārs  16.08.2017
Bezdarbu samazinās celtniecība 
Viedokļi/Komentārs  15.08.2017
Sabiedrisko mediju uzdevums nav kalpot 
Viedokļi/Komentārs  10.08.2017
Sviests ar apdrošināšanu ceļ cenas 
Viedokļi/Komentārs  08.08.2017
Ugunsgrēks Slokā – trauksmes zvans Latvijai 
Viedokļi/Komentārs  13.07.2017

 

PIEDALIES!


Fonds "Zemessargam.lv" uzsāk ziedojumu kampaņu "Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev", kuras ietvaros aicina iedzīvotājus ziedot nakts redzamības ekipējuma iegādei.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti