Jums kā kalpošanas vietas norādītas divas: Rīgas Golgātas baptistu draudze un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotais štābs. Kā sākās jūsu kalpošana NBS?
Savu kalpošanu sāku 1997. gada 15. septembrī, kad toreizējais virskapelāns Raimonds Locs uzaicināja pamēģināt kapelāna darbu Sužu izlūkdesanta bataljonā, kas vēlāk pārtapa par Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu.
Kāds ir lielākais izaicinājums virskapelāna darbā NBS?
Būt vienmēr gatavam nolikt malā savus plānus.
Kapelānu neoficiālā devīze ir: "Būt tur, kur ir karavīrs." Kā tas izpaudies jūsu darbā?
Redzot, kāda slodze ir šiem karavīriem, radās jautājums - kā viņus atbalstīt? Viena no lietām bija – kapelāns varētu būt uzticības persona karavīriem. Lai radītu savstarpēju uzticēšanos, ar karavīriem ir jāpavada ilgs laiks, netraucējot viņus veikt tiešos pienākumos. Šīs iespējas meklējam dažādos veidos - mācībās, starptautiskajās operācijās, tikšanās brīžos ar karavīru tuviniekiem, visur ir klāt kapelāns. Šādās situācijās viņš var redzēt karavīru un viņu tuvinieku reakciju. Arī kapelānam var uzdot jautājumus, redzēt, kā dzīvo pats kapelāns.
Latvijas armijā strādā dažādu konfesiju kapelāni. Pasaulē ticības dēļ notiek milzīgi konflikti. Cik ļoti gan pašus kapelānus, gan NBS kopumā iespaido piederība dažādām konfesijām?
Katra konfesija, protams, nes līdzi savas tradīcijas, savu attieksmi pret dzīvi. Bet tieši šobrīd dažādo konfesiju kapelāniem nav problēmu kopā sastrādāties un parādīt ar saviem darbiem konfesiju plusus un mīnusus. Kapelāniem ir labi, ka nākam no dažādām konfesijām, viens no otra varam kaut ko mācīties un dot citiem.
Dienests armijā – tā ir laba fiziskā sagatavotība, negulētas naktis, starptautiskās misijas. Kā palīdzēt karavīriem nepalikt par nejūtīgām kaujas mašīnām?
Kā NBS un kapelāni atzīmē Ziemassvētkus? Vai pieminat leģendārās Ziemassvētku kaujas Tīreļpurvā un Ložmetējkalnā?
Kā jau visi karavīri, arī kapelāni vispirms Ziemassvētkus mēģina nosvinēt savās ģimenēs, draugu pulkā. Tas ir laiks, kad dažādi pasākumi notiek armijas vienībās, kopā ar karavīriem pieminam arī Ziemassvētku kaujas. Jo vēsture ir pastāvīgi jāatgādina. Īpaši jau pieminot mūsu varonīgos cīnītājus, no kuriem varam mācīties.
Armijā galvenais uzdevums ir sakaut un iznīcināt pretinieku. Kā uz šo uzdevumu raugāties no kapelāna pozīcijām?
Kapelāna lomu ļoti labi parāda Mela Gibsona filma "Kauja par Heksoridžu", kur kareivja vienīgais ierocis bija ticība. Arī kapelānam galvenais ierocis ir ticība, kuru jāmāk iedot karavīriem, kad viņi pilda savus pienākumus.
Domāju, ka tieši kapelāns ar savu klātbūtni, lūgšanām un attiecīgo dzīves piemēru var sniegt iedrošinājumu karavīriem.
Vai ir bijis kāds emocionāls mirklis NBS, kas jums ir iespiedies atmiņā uz visu dzīvi?
Tie ir tie brīži, kad man pie durvīm ir jāklauvē, lai pateiktu, ka jūsu vīrs, dēls ir aizgājis mūžībā, pildot dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās.
Vai kapelāni nēsā ieročus un uz viņiem attiecas visi fiziskās sagatavotības testi?
Kapelāni nenēsā ieročus, bet fiziskās sagatavotības testi ir jāpilda. Šobrīd gatavojam jaunu kapelānu, kurš nāk no civilās dzīves. Viņš jau izpētījis visus noteikumus. Lai tos izpildītu, cītīgi jāgatavojas.
Kapelāniem ir jābūt labi sagatavotiem gan garīgi, gan arī fiziski, lai varētu būt tur, kur ir karavīri. Karavīri neņems kapelānu līdzi veikt kaujas uzdevumus, ja nebūs pārliecināti, ka viņš spēs fiziski izturēt.
Kas jums pašam palīdz saglabāt iekšējo spēku, vēl jo vairāk - lai palīdzētu citiem?
Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?
Man dzīves laikā vienmēr ir bijuši kādi cilvēki, no kuriem esmu mācījies. Daži no tiem jau ir aizgājuši mūžībā, bet joprojām ir cilvēki, kuri iedvesmo un palīdz. Šie cilvēki ir gan armijā, gan arī ārpus tās. Esmu viņiem pateicīgs par atbalstu un iedrošinājumu.
Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?
Mans sapnis jau no 4. klases bija kļūt par mašīnistu. Es arī izmācījos par mašīnista palīgu un nedaudz šajā profesijā pastrādāju. Bet pēc dienesta padomju armijā, kad personīgi iepazinos ar Dievu, profesiju pamainīju. Kaut pirmos gadus vēl sapņoju atgriezties savā pirmajā profesijā.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Ģimenei, sportam.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Dažādos veidos uzrunāt cilvēkus, parādot viņiem Dieva mīlestību.
