Otrdiena,
19. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Modrība cīņā ar fiktīvajām laulībām joprojām aktuāla


Lāsma Stabiņa,
nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA vadītāja

18.03.2016

ĪSUMĀ

  • Galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis ir ES austrumu dalībvalstis – Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem.
  • Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos ES. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.
  • Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā.
  • Kopumā fiktīvo laulību skaits ir samazinājies. To  ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
  • Cīņa pret fiktīvajām laulībām izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī. Ir uzsākts starptautisks projekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA).
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Eiropas Savienības (ES) valstis ir norūpējušās, kā tikt galā ar milzīgo patvēruma meklētāju plūsmu. Savukārt pašu patvēruma meklētāju mērķis ir atrast veidus un risinājumus, kā iespējami likumīgi iegūt tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonā un iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības nolūkotajās mītnes zemēs. Šim nolūkam var tikt izmantotas fiktīvās laulības, kas īstenībā ir cilvēktirdzniecības paveids un arī līdz tā dēvētajai bēgļu krīzei Latvijas valstspiederīgajiem – šo fiktīvo laulību upuriem - radījušas ļoti lielas problēmas un pat ciešanas.

Personai, kura pret savu gribu ir piespiesta stāties fiktīvā laulībā, fiziskās un morālās traumas nav paredzamas. Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos Eiropas Savienībā. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.

Fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis – ES austrumu dalībvalstis

Šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielā mērā patvērumu meklētāju pieplūdums Eiropā un turpmākie migrācijas procesi ietekmēs tieši Latvijas pilsoņu iesaistīšanu fiktīvās laulībās, taču Eiropola šā gada 18.februārī publicētajā ziņojumā ir norādīts, ka migrācijas krīze Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos atstās lielu ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, kā arī izteikts pieņēmums, ka mēģinājumi iegūt likumīgas uzturēšanās iespējas Eiropas Savienībā var izvērsties piespiedu fiktīvo laulību skaita pieaugumā.

Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā ir minētas Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis – tostarp arī Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem. Daudz šādu gadījumu ir, piemēram, Īrijā, kuru par mītnes zemi izvēlējušies ļoti daudz aizbraucēju no Latvijas.

Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturēts vairāk nekā 50 laulību, 22 personas apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem, turklāt arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji.

Fiktīvo laulību skaits samazinās

Līdz pagājušajam gadam Īrijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo un trešo valstu pilsoņu, kuriem Īrijā bija nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, laulību skaits arvien palielinājās, piemēram, 2014.gadā tika reģistrētas 142 šādas laulības (jeb par 30 vairāk nekā 2013.gadā).

Savukārt pērn Īrijā starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem reģistrēta 71 laulība, statistikā ieņemot stabilu otro vietu aiz Portugāles, kur noslēgtas 122 tādas laulības. Protams, ne visi civiltiesiskie akti ir fiktīvi darījumi, taču, kā liecina prakse, gandrīz puse no šādām laulībām noslēgtas nevis nolūkā izveidot ģimeni, bet gan lai trešo valstu valstspiederīgais iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.

Kā redzams, vismaz Īrijā laulību skaits starp Latvijas valstspiederīgajiem un trešo valstu pilsoņiem ir samazinājies. To ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, mūsu valsts normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. (Šeit jāatgādina, ka apzināta un labprātīga fiktīvo laulību noslēgšana par atlīdzību ir noziedzīgs nodarījums pret valsti, par ko šādu laulību organizētāji, vervētāji, starpnieki un personas, kuras stājas fiktīvās laulībās, ir saucami pie kriminālatbildības un saskaņā ar Krimināllikuma 285.2pantu var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.)
Pozitīvus rezultātus devusi arī to speciālistu un praktiķu izglītošana Latvijas reģionos, kuri nepastarpināti strādā ar iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas riskam un ko cilvēktirdzniecības organizētāji varētu pierunāt vai maldināt, aizvilinot uz ārvalstīm un ar varu piespiežot stāties fiktīvās laulībās.

Nozīmīgu ieguldījumu nenoliedzami devušas arī Īrijas valdības iniciatīvas, paplašinot laulību reģistratoru pilnvaras atteikt reģistrēt aizdomīgas laulības, ziņot par šādiem gadījumiem tiesībsargājošām iestādēm, kā arī izveidojot specializēto policijas vienību, kuras uzdevums ir apkarot šādus noziedzīgus darījumus.

Tagad sadarbība arī starptautiskā līmenī

Cīņa pret fiktīvajām laulībām tagad izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī: pagājušā gada janvārī Latvijas Iekšlietu ministrijas virsvadībā tika uzsākts starptautisks projekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA), kas tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.

Projektā izvirzīti nozīmīgi mērķi un uzdevumi šīs problēmas risināšanai - nodrošināt izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formu un noziedzīgu nodarījumu pret personu, izstrādāt konkrētu mācību metodoloģiju speciālistiem un praktiķiem, lai spētu atpazīt un novērst iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus, identificēt cilvēku tirdzniecības gadījumus un upurus un sniegt tiem valsts un pašvaldību atbalstu un palīdzību.
HESTIA projekta partneri no Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Slovākijas un Somijas dažādos nacionālos, reģionālos un starptautiskos pasākumos ir informējuši par projektu, tā mērķiem un pētāmo problēmu, kā rezultātā jau ir vērojama ES dalībvalstu izpratne un vēlme apkarot šo jauno cilvēku tirdzniecības veidu.

Šā gada 11. un 12.aprīlī Vīnē norisināsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālās pārstāves un koordinatores cīņā ar cilvēku tirdzniecību, vēstnieces Madinas Jarbusinovas (Madina Jarbussynova) organizētā augsta līmeņa konference "Alianse pret cilvēku tirdzniecību". Šā pasākuma pamattēma ir cilvēku tirdzniecība noziedzīgu aktivitāšu izdarīšanas nolūkā (human trafficking for forced criminality). Latvijas delegācija ir aicināta konferences laikā rosināt debates tieši par fiktīvām laulībām kā jauno cilvēku tirdzniecības formu un tendenci.

Pašreizējos politiskajos apstākļos ļoti svarīgi ir arvien paaugstināt sabiedrības izpratni par cilvēktirdzniecības iespējamību un tās veidiem, iespējami tiešāk uzrunājot tās Latvijas iedzīvotāju grupas, kuras ir pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam. Tie ir sabiedrības pārstāvji, kuri dažādu iemeslu dēļ ir viegli ietekmējami, pārliecināmi un pierunājami, jo ir ievainojamības situācijā, kad nav īsti pieņemamas vai reālas turpmākās dzīves izvēles un nav arī pieredzes pašiem lemt un rīkoties savas nākotnes labā. Lielākoties tie ir jaunieši (īpaši no bērnu namiem), personas ar garīgām vai fiziskām veselības problēmām vai kuras ilgstoši ir bez darba, ar kredītsaistībām, parādiem. 

Ļoti svarīgi ir palīdzēt šiem sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem risināt viņu problēmas, lai nekļūtu vēl sliktāk – lai tie nepadotos vilinošiem, bet negodīgiem piedāvājumiem ārzemēs nopelnīt "vieglu" naudu, tostarp apprecoties ar trešo valstu valstspiederīgajiem un nereti nonākot nežēlīgā verdzībā.

Latvijā fiktīvās laulības nav izplatītas

Mūsu pašu valstī gan nav identificēti gadījumi, ka Latvijas pilsoņi piespiedu kārtā būtu stājušies fiktīvās laulībās ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, 2013.gadā tika anulētas Latvijā izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas trijos gadījumos (noslēgtas fiktīvas laulības starp Latvijas pilsoņiem un pilsoņiem no Kazahstānas, Pakistānas un Ukrainas), bet 2014.gadā anulēta viena termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta, pamatojoties uz noslēgtu fiktīvu laulību starp Latvijas pilsoni un Jordānijas valstspiederīgo. Nevienā no šiem gadījumiem netika identificētas cilvēku tirdzniecības pazīmes. Taču tas nenozīmē, ka cīņā ar fiktīvajām laulībām drīkstam atļauties zaudēt modrību.

Jāatgādina,  ka biedrībai "Patvērums "Drošā māja"" ir  diennakts uzticības tālrunis 28612120, uz kuru piezvanot, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs. 

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sods  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Ko jūlijs dod, to augusts atņem 
Viedokļi/Komentārs  08.09.2017
Šprotes ir mūžīgas 
Viedokļi/Komentārs  04.09.2017
Algu kāpums veicinās ražīguma kāpumu 
Viedokļi/Komentārs  28.08.2017
Vai Latvija ir tik bagāta, lai apvienotu LMT un Lattelecom? 
Viedokļi/Komentārs  16.08.2017
Bezdarbu samazinās celtniecība 
Viedokļi/Komentārs  15.08.2017
Sabiedrisko mediju uzdevums nav kalpot 
Viedokļi/Komentārs  10.08.2017
Sviests ar apdrošināšanu ceļ cenas 
Viedokļi/Komentārs  08.08.2017
Ugunsgrēks Slokā – trauksmes zvans Latvijai 
Viedokļi/Komentārs  13.07.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti