viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Video: Tieslietu padome ir tiesas neatkarības stiprināšanas garants

LV portālam: IVARS BIČKOVIČS, Tieslietu padomes priekšsēdētājs

Līga Pauliņa,
LV portāls

09.01.2018

ĪSUMĀ

  • Tieslietu padomes darbību regulē likums "Par tiesu varu" un Tieslietu padomes reglaments.
  • Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu.
  • Starptautisks princips noteic, ka tieslietu padomē tiesnešu īpatsvaram ir jābūt vismaz 50%. Latvijā no 15 locekļiem astoņi ir tiesneši.
  • 2017. gadā ir pieņemti jauni būtiski grozījumi likumā "Par tiesu varu" tieši attiecībā uz kompetences palielināšanu.
  • Tiesu sistēma ir gatava vērsties pret kolēģiem, kas ir radījuši šaubas par savu kompetenci vai tiesu sistēmas autoritāti.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-4


Saistītie resursi

Tiesību akti



Tiesību aktu projekti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -4

Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.

Tieslietu padomes darbību regulē likums "Par tiesu varu" un Tieslietu padomes reglaments. Tieslietu padomes funkcijas noteiktas likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un citos likumos.

Tieslietu padomes kompetence

Tieslietu padome ir tiesīga iesniegt priekšlikumus Saeimai par tiesnešu kopskaitu tiesās (izņemot Satversmes tiesu), tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā vai pārcelšanu zemāka līmeņa tiesā, par Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar ievēlēšanu citā amatā un citos jautājumos.

Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī tiesu budžeta pieprasījumu, kā arī par Satversmes tiesas tiesneša un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem.

Ar Tieslietu padomi ir saskaņojama dažādu amatpersonu iecelšana un atbrīvošana no amata (rajona vai apgabala tiesu priekšsēdētāji, ģenerālprokurors u. c.).

Tieslietu padome arī pieņem lēmumus konceptuālos un organizatoriskos tiesu sistēmas jautājumos, piemēram, apstiprina dažādus iekšējos normatīvos aktus – Tieslietu padomes reglamentu, Tiesnešu konferences nolikumu, Lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, Tiesnešu specializācijas pamatprincipus u. c.

Tāpat Tieslietu padome pieņem lēmumus dažādos tiesnešu karjeras jautājumos, piemēram, nosaka tiesnešu skaitu rajona (pilsētas) tiesās, apgabaltiesās, Augstākās tiesas departamentos un palātās, nosaka konkrēto tiesu, kurā pēc apstiprināšanas amatā tiesnesim pildāmi tiesneša pienākumi, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā u.c.

Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Tieslietu padome var iesniegt pieteikumus par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, apstrīdot normatīvo aktu atbilstību Satversmei, ja tie skar tiesu varas jautājumus. Pēc Tieslietu padomes pieteikuma līdz šim brīdim Satversmes tiesā ir izskatīta viena lieta "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam" (lieta Nr. 2016-31-01).

Ar detalizētu Tieslietu padomes funkciju uzskaitījumu var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā http://at.gov.lv/lv/tp/funkcijas.

Par Tieslietu padomes izveidošanas mērķi un tās lomu valsts varas līdzsvara nodrošināšanā saruna ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.

Kas ir Tieslietu padome? Ar ko tā nodarbojas?

Personu tiesības uz taisnīgu tiesu pilnvērtīgi var nodrošināt vienīgi tad, ja tiesa ir neatkarīga. Ir dažādi apstākļi, kas var ietekmēt tiesas neatkarību. Demokrātiskās valstīs tādi institūti kā Tieslietu padome ir viens no tiesas neatkarības stiprināšanas garantiem.

Latvijas tieslietu sistēmā Tieslietu padome tika leģitimēta (red. – nostiprināta likumā) 2010. gada vasarā, pieņemot grozījumus likumā "Par tiesu varu". Saskaņā ar minētā likuma 89.1 pantu Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Mērķis Tieslietu padomes izveidošanai bija padarīt tieslietu sistēmu nošķirtu un neatkarīgu no citiem varas atzariem.

"Tiesu sistēma ir gatava vērsties pret kolēģiem, kas ir radījuši šaubas par savu kompetenci vai tiesu sistēmas autoritāti. Un līdz šim Tieslietu padome ir centusies godprātīgi pildīt šo pienākumu."

Publiskajā telpā Tieslietu padome tiek dēvēta par augstāko tiesnešu pašpārvaldes sistēmu, taču tas nav absolūti precīzi, jo Latvijas modelī Tieslietu padomē iekļauti arī likumdevēja un izpildvaras pārstāvji, attiecīgi tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

Tieslietu padomē ir 15 locekļi, daļa no tiem padomē darbojas ex officio jeb pēc amata. Likuma "Par tiesu varu" 89.2 pants noteic, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):

  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
  • Satversmes tiesas priekšsēdētājs;
  • tieslietu ministrs;
  • Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;
  • ģenerālprokurors;
  • Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs;
  • Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs;
  • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Otro daļu veido vēlētie Tieslietu padomes locekļi:

  • viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;
  • seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – vienu Tieslietu padomes locekli Tiesnešu konference ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

Starptautiskais princips noteic, ka tieslietu padomē un tai radniecīgos veidojumos tiesnešu īpatsvaram ir jābūt vismaz 50%. Latvijas situācijā no 15 locekļiem astoņi ir tiesneši.

Savulaik, izstrādājot Tieslietu padomes ideju, ticis plānots tās kompetencē nodot tiesu sistēmas politikas un stratēģijas noteikšanu un tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanu, taču pašreizējā likuma redakcijā kompetence sašaurināta vien līdz "piedalās". Tādējādi šobrīd Tieslietu padomei nav lemšanas tiesību. Lielākajā daļā gadījumu Tieslietu padome ir konsultatīva institūcija, ekspertu grupa. Pēdējos gados lemtspēja jeb kompetenču apjoms padomei tiek palielināts. 2017. gadā ir pieņemti jauni būtiski grozījumi likumā "Par tiesu varu" tieši attiecībā uz kompetences palielināšanu.

Jāpiebilst, ka vēsturiski bez viedokļiem vai vērtējumiem ir vairāki jautājumi, kuros Tieslietu padome pieņem lēmumu pēc būtības, piemēram, par tiesnešu karjeras jautājumiem horizontāli – pārcelt no vienas rajona tiesas uz citu. Iepriekš to darīja Saeima.

Kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs vēlos paust cerību, ka tuvākajā nākotnē Tieslietu padome varēs un būs kompetenta un tiesīga pārcelt tiesnešus ne tikai pa viena līmeņa tiesām, bet arī, piemēram, no rajona (pilsētas) tiesas uz apgabaltiesu. Pieminētie likuma grozījumi ir viens solis šajā virzienā.

Mēs zinām, ka Latvijas Republikas Satversme noteic, ka tiesnesi amatā ieceļ Saeima. Līdz šim tika uzskatīts, ka arī tiesneša karjeras virzība var notikt vienīgi ar Saeimas balsojumu.  Saskatu, ka nākotnē šī norma varētu tikt tulkota plašāk. Tādējādi kritērijiem atbilstoša persona vienu reizi savas karjeras sākumā tiktu apstiprināta Saeimā, bet par turpmāko darba mūžu lemtu Tieslietu padome. Šāds princips atbilst starptautiskajiem standartiem.

Uz nepieciešamību stiprināt Tieslietu padomes lomu, nodrošinot tiesu sistēmas un tiesu varas neatkarību, norādījusi arī Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija.

Vai Tieslietu padome kādā jautājumā var palīdzēt privātpersonai?

Ja kāda informācija par tieslietu sistēmas jautājumu nonāk līdz Tieslietu padomei, tā nevar palikt vienaldzīga pret to, kādā veidā darbojas Latvijas tiesas, kaut arī tās kompetencē nav privātpersonu sūdzību vai iesniegumu izskatīšana, piemēram, par tiesneša rīcību vai tiesu darbu.

Šim mērķim ir izveidotas institūcijas tiesu sistēmas ietvaros.

Saskaroties ar necienīgu tiesneša rīcību, var vērsties Tiesnešu ētikas komisijā. Jautājumus, kas varētu būt saistīti ar šaubām par tiesneša kvalifikāciju, izskata tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Par tiesneša uzvedību var iesniegt sūdzību Tiesnešu disciplinārkolēģijā.

Vēlos akcentēt, ka tiesu sistēma ir gatava vērsties pret kolēģiem, kas ir radījuši šaubas par savu kompetenci vai tiesu sistēmas autoritāti. Un līdz šim padome ir centusies godprātīgi pildīt šo pienākumu.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'tiesneši  

  Ieteikt:  +2
-4

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti