Svētdiena,
23. aprīlis
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā


Linda Balode,
LV portāls

18.04.2017

ĪSUMĀ

  • Sodu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir IeM Informācijas centrs.
  • IeM Informācijas centra Sodu reģistrā glabā informāciju gan par dzēstu, gan vēl spēkā esošu sodāmību.
  • Pašlaik tiesību ierobežojumi pēc sodāmības dzēšanas valstī ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu, piedalīšanos konkursos u.c.
  • Krimināllikums nosaka, ka noziedzīgs nodarījums ir ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts šajā likumā paredzēts nodarījums – darbība vai bezdarbība –, par kura izdarīšanu draud kriminālsods.
  • IeM norāda, ka sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas.
  • Termiņu, kad sodāmība tiek dzēsta, skaita no dienas, kad persona pilnībā ir izcietusi pamatsodu un papildsodu.
  • Sodāmība ir arī par administratīvajiem pārkāpumiem.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu var vajāt visu mūžu. Tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču vienlaikus Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnes izdarītās muļķības var būt tagadnes iemesls atteikumam strādāt daudzu nozaru profesijās.

Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta jurists Uldis Zemzars norāda, ka ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā no nozarēm, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos. Biežāk tajos ir ierobežojumi strādāt profesijās un iegūt attiecīgo amatu, ja pirms tam ir izdarīts tīšs noziedzīgs nodarījums. Jāteic, ka arī par administratīvajiem pārkāpumiem ir paredzēta sodāmība, taču tā tiek dzēsta jau pēc gada. IeM Informācijas centra Starptautiskās sadarbības nodaļas vecākā referente Signe Seškena vērš uzmanību, ka pašlaik tiesību ierobežojumi pēc sodāmības dzēšanas valstī ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu, piedalīšanos konkursos u.c.

Kas ir noziedzīgs nodarījums

Krimināllikums nosaka, ka noziedzīgs nodarījums ir ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts šajā likumā paredzēts nodarījums – darbība vai bezdarbība –, par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Noziedzīgajiem nodarījumiem ir struktūra, proti, tos iedala noziegumos un kriminālpārkāpumos.

Noziegumi iedalās mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos noziegumos. Atšķirībā no tā, kāds sods Krimināllikumā paredzēts par konkrēta nozieguma izdarīšanu, tas ir ierindojams kādā no iepriekš minētajām grupām. Tāpat, izvērtējot soda smagumu, ņem vērā, vai noziegums ir bijis tīšs vai aiz neuzmanības. Jāvērš uzmanība, ka sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības daudzās nozarēs neņems vērā, jo pārsvarā likumos ir aizliegumi vai ierobežojumi par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

U. Zemzars norāda, ka parasti ierobežojumus saista ar tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem ņem vērā arī sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības.

Kas ir sodāmība un tās dzēšana

IeM norāda, ka sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Sodāmības dzēšana anulē visas nodarījuma krimināltiesiskās sekas.

"Ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā no nozarēm, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos."

Noziegumu un kriminālpārkāpumu sodāmības dzēšanas termiņi

Termiņu, kad sodāmība tiek dzēsta, skaita no dienas, kad persona pilnībā ir izcietusi pamatsodu un papildsodu. Ja ir bijusi mantas konfiskācija, tā nekādi neietekmē sodāmības dzēšanas termiņu. Savukārt, ja personu atbrīvo pirms noteiktā termiņa, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no faktiskās dienas, kad sods ir izciests.

Par nesodītām ir atzīstamas šādas personas:

  • personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;
  • personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;
  • nosacīti notiesātas personas — gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā — gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām;
  • pēc viena gada — personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu;
  • pēc diviem gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem;
  • pēc pieciem gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;
  • pēc astoņiem gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;
  • pēc desmit gadiem — personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.

Krimināllikumā ir noteiktas nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības. Šī likuma 65. panta 5. daļā ir norādīts, ka "persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu". Tas nozīmē, ka sodāmība dzēšas uzreiz pēc soda izciešanas nepilngadīgajiem, kā arī pilngadīgajiem, kuri bija notiesāti par kriminālpārkāpumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas.

Administratīvā sodāmība

Arī par administratīvajiem pārkāpumiem ir sodāmība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 38. pants paredz: "Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu." Ziņas gan par noziegumiem, gan par kriminālpārkāpumiem, kā arī administratīvajiem sodiem iekļauj Sodu reģistrā.

Kas ir Sodu reģistrs?

Sodu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir IeM Informācijas centrs. Reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Sodu reģistra likuma mērķis ir izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.

Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā

IeM Informācijas centra Sodu reģistrā glabā informāciju gan par dzēstu, gan vēl spēkā esošu sodāmību. S. Seškena vērš uzmanību, ka tiesību ierobežojumus pēc sodāmības dzēšanas personai nosaka nevis Sodu reģistra dati, bet gan citi ārējie normatīvie akti.

"Arhīva datubāzē ziņas par administratīvo sodāmību glabā desmit gadus."

Datus no Sodu reģistra arhīva datubāzes izsniedz tikai gadījumos, ja to paredz attiecīgais normatīvais akts. Pārējās situācijās norāda, ka pret personu nav attiecināmi normatīvajā aktā paredzētie ierobežojumi. Kam saskaņā ar Sodu reģistra likumu ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra, var uzzināt LV portāla skaidrojumā  "Sodāmība un tās sekas uz karjeru".

Administratīvās sodāmības gadījumā ir mazliet citādi. Sodāmību uzskata par dzēstu jau pēc gada, rēķinot termiņu no soda izciešanas vai lietas izskatīšanas noilguma brīža. S. Seškena skaidro, ka tikmēr ziņas par sodīto personu glabājas aktuālajā datubāzē. Taču arhīva datubāzē šīs ziņas saglabājas vai nu gadu pēc personas nāves, vai nu desmit gadus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās. Tāpēc arī administratīvā sodāmība turpmākajā dzīvē var radīt nepatīkamus pārsteigumus.

Šķērslis karjerai

TM agrāk veiktie apkopojumi liecina, ka pārsvarā tiesību ierobežojumos par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir liegta iespēja iegūt profesiju kādā nozarē, piemēram, kļūt par policistu, pedagogu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru, valsts kontrolieri, finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli, tiesu ekspertu, prakses ārstu u. c.

Turpretī, kas gan varētu šķist nesaprotami, par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja sodāmība jau ir dzēsta, normatīvie akti ierobežojumus nenosaka personām, kuras, piemēram, grib kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, grib kļūt par Augstākās izglītības padomes locekli vai kandidēt Saeimas vēlēšanās.

"Darba ņēmējam nav pienākuma informēt darba devēju par sodāmību, ja vien to nenosaka likumdošana."

Jāvērš uzmanība, ka darba ņēmējam nav pienākuma informēt darba devēju par sodāmību, ja vien to nenosaka tiesību akti, kā tas ir iepriekš minētajos gadījumos. Tāpat personai ar sodāmību nav ierobežojumu izbraukšanai no valsts. Taču valstis, ar kurām Latvijai nav bezvīzu režīma, sodāmību gan var uzskatīt par šķērsli iebraukšanai šajā valstī. Šādos gadījumos ir vēlams sazināties ar attiecīgo vēstniecību.

Priekšzīmīga uzvedība, apžēlošana, amnestija

Sodāmību var dzēst ātrāk trīs gadījumos – par priekšzīmīgu uzvedību, apžēlošanas vai amnestijas kārtībā. U. Zemzars norāda, ka priekšzīmīga uzvedība nozīmē jaunu noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu neizdarīšanu, kā arī to, ka persona ir atradusi darbu un strādā.

Apžēlošanas kārtība ir atrunāta Apžēlošanas likumā, un to veic Valsts prezidents. Savukārt amnestija ir vienreizēji izdots Saeimas likums, kas amnestē noteiktas kategorijas noziedzīgu nodarījumu izdarītājus noteiktā laika periodā. Apžēlošana un amnestija ir iekļautas Satversmes 45. pantā. Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Savukārt amnestiju dod Saeima.

Ir nozares, kurās ierobežojumi personu vairs neskar, ja ir iegūta tieši apžēlošana vai amnestija, piemēram, tādā gadījumā var pretendēt arī uz valsts kontroliera amatu.

UZZIŅAI

Nozaru likumi, kuros ir ierobežojumi par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu*:

  1. Valsts civildienesta likums;
  2. likums "Par policiju";
  3. Izglītības likums;
  4. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums;
  5. Latvijas Republikas Advokatūras likums;
  6. Apsardzes darbības likums;
  7. Stratēģiskās nozīmes preču aprites likums;
  8. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
  9. Valsts kontroles likums;
  10. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums;
  11.  Saeimas vēlēšanu likums;
  12. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums;
  13. Valsts drošības iestāžu likums;
  14. Notariāta likums;
  15. Tiesu izpildītāju likums;
  16. Maksātnespējas likums;
  17. Militārā dienesta likums;
  18. Tiesu ekspertu likums;
  19. Valsts probācijas dienesta likums;
  20. Bāriņtiesu likums;
  21. Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums;
  22. Finanšu instrumentu tirgus likums;
  23. Kredītiestāžu likums;
  24. Fiskālās disciplīnas likums;
  25. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums;
  26. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums;
  27. Pārapdrošināšanas likums;
  28. Finanšu konglomerātu likums;
  29. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums;
  30. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums;
  31. likums "Par zvērinātiem revidentiem";
  32. Krājaizdevu sabiedrību likums;
  33. Civilprocesa likums;
  34. Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums;
  35. Militārpersonu izdienas pensiju likums;
  36. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums;
  37. Par privātajiem pensiju fondiem;
  38. likums "Par prakses ārstiem";
  39. likums "Par aviāciju";
  40. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums;
  41. Valsts prezidenta ievēlēšanas likums;
  42. Diplomātu izdienas pensiju likums;
  43. Azartspēļu un izložu likums;
  44. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums;
  45. Elektronisko dokumentu likums;
  46. likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";
  47. likums "Par valsts noslēpumu";
  48. Augstskolu likums;
  49. Ministru kabineta noteikumi Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība";
  50. MK noteikumi Nr. 364 "Kārtība, kādā licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā";
  51. Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība";
  52. Mediācijas likums.

 


*Informācija no TM veikta apkopojuma

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sods  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti