Informācija ES mājaslapā liecina, ka ES institūcijās iespējamas dažādas darba iespējas. Ir gan pastāvīgie, gan pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un prakses iespējas.
ES karjeras vēstniece Zane Šmite skaidroja, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) nodarbojas ar darbinieku atlasi dažādām ES institūcijām un aģentūrām, taču ne visām, piemēram, Eiropas Centrālās bankas darbinieku atlase ir šīs pašas bankas ziņā.
EPSO rīko atklātus konkursus gan pagaidu, gan pastāvīgajiem darbiniekiem. Tiesa, ar pagaidu darbinieku piesaisti nodarbojas arī pašas ES institūcijas, kuras aicina darbā arī līgumdarbiniekus un informē par prakses iespējām. Šāda veida informācija pieejama katras iestādes mājaslapā.
Prakse ES institūcijās
Praktikanti, kurus sauc arī par stažieriem, var būt studenti, augstskolu pabeiguši jaunie speciālisti vai valodu speciālisti. Vecuma ierobežojums nepastāv. Viņu līgumu termiņš ir atkarīgs no konkrētās prakses vietas. Stažieriem uztic darbus, kas līdzīgi zemāko pakāpju administratoru pienākumiem. Praksē var pieteikties jebkurā no 28 ES dalībvalstīm.
Visvairāk stažieru ir Eiropas Komisijā (EK) – ik gadu apmēram 600 cilvēku. Prakses ilgums ir pieci mēneši, stažēšanās periodi ir divreiz gadā. EK ir tā saucamā rudens-ziemas un pavasara-vasaras prakse. Pavasara-vasaras praksei, kas notiek no 2017. gada marta līdz jūlijam, pieteikumi iesniedzami šogad no 18. jūlija – līdz 31. augustam. Prakses laikā stipendija ir ap 1100 eiro mēnesī.
"Darbinieks atalgojumā var saņemt no 2345 līdz 10 406 eiro mēnesī."
Karjeras dienā Anna Andina, kas izmantojusi prakses iespējas EK pārstāvniecībā Latvijā, atzina, ka tā bijusi iespēja iegūt lielisku darba pieredzi, apgūt jaunas zināšanas un kontaktus. Lai kandidētu uz praksi EK, ir vajadzīgs bakalaura grāds un vismaz divu ES oficiālo valodu zināšanas.
Pagaidu līgumi
Tie var būt atsevišķi projekti, kur aicina pieteikties cilvēkus dažādām darba pozīcijām no dažādām valstīm un profesijām. Var būt līgums uz gadu, var būt uz vienu mēnesi. Ir arī līgumi, kur vajadzīga sekretāre vai citas nedaudz zemākas pozīcijas darbinieki.
Ilgtermiņa līgumi
Ar ilgtermiņa līgumiem nodarbojas tikai EPSO. Šiem līgumiem ir daudz pievilcīgāki nosacījumi, bonusi, alga. Darbinieks atalgojumā var saņemt no 2345 līdz 10 406 eiro mēnesī. Kritēriji, kas ir nepieciešami, lai varētu iegūt ilgtermiņa līgumu:
- Ir jābūt ES pilsonim;
- Nedrīkst būt krimināli sodīts;
- Jābūt izpildītiem visiem valstiskiem kritērijiem – piemēram, ja konkrētā ES valstī ir obligātais militārais dienests, tad šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem;
- Bez vienas no ES oficiālajām valodām papildus ir jāzina angļu, vācu vai franču valoda;
- Jābūt vismaz bakalaura grādam;
- Ir jābūt vairāk nekā 18 gadiem.
Pensionēšanās notiek 65 gadu vecumā.
Svarīgi zināt!
Ja esat pieņemti konkrētā darbā, lai varētu pretendēt uz paaugstinājumu tajā, ir jāiemācās vēl viena ES oficiālā valoda.
Kā pieteikties vakancēm?
Lai varētu pieteikties pastāvīgā darbinieka vakancēm, ir jāpiereģistrējas EDSO mājaslapā. Šajā mājaslapā parādās arī tie darba piedāvājumi, kuriem darbiniekus neatlasa EPSO, bet pašas institūcijas, tur vienmēr ir saites, kas aizvedīs uz nepieciešamo EP vai citu institūciju mājaslapu. Tie vairāk būs darbi uz īstermiņa līgumiem un uz konkrētiem projektiem. Mājaslapā ir izskaidrotas līguma tipa atšķirības, prasības – izglītība, darba pieredze, darba pieteikuma termiņš, kurā valstī būs jāstrādā, darba pienākumi. 80% no visām pozīcijām darbs ir Briselē, pārējie 20% - daļa Luksemburgā, daļa – citās ES valstīs.
Vispirms ir jāizveido savs profils un tad var pieteikties uz darba piedāvājumiem. Nākamais solis pēc pieteikšanās konkrētam darba piedāvājumam ir testu pildīšana. Testiem ir trīs kārtas. Pirmā kārta notiek, aizpildot testu datorā. Otrā kārta notiek testu birojā, kas atrodas katrā valstī konkrētā vietā. Kad tiekat līdz otrajai kārtai, šī otrās testu kārtas atrašanās vieta tiek konkrēti norādīta un arī pateikts konkrēts laiks, kad tas notiks. Trešajā kārtā ir jādodas uz Briseli, kur daudz lielākā apmērā notiek pretendenta spēju un prasmju pārbaudīšana.
Testi trīs kārtās
Pirmās divas testa daļas notiek dalībnieka izvēlētajā dzimtajā valodā, bet trešā daļa jāizvēlas kārtot angļu, franču vai vācu valodā.
Pirmajā testa daļā pārbauda, kā, izlasot garu tekstu, saprotat galvenās domas. Tas ir jādara ātri. Pārbaudīta tiek rēķināšanas spēja, loģiskā domāšana, spriestspēja. Pat, ja pretendentam nav nepieciešamā izglītība konkrētai pozīcijai, ir labi pieteikties un izmēģināt testus. Testi ir diezgan sarežģīti. Mājaslapā var trenēties, tos pildot.
Ja pretendents tiek atlasīts uz otro kārtu, jārēķinās, ka birojā veicamie testi būs garāki, laikietilpīgāki un sarežģītāki nekā pirmajā kārtā.
Trešajā kārtā būs jādodas uz Briseli, ceļš tiks apmaksāts. Pēdējais tests sastāv no četrām kārtām: situāciju analīze, grupas uzdevums, kur būs jāsastrādājas ar citiem, tiks veikta intervija un būs prezentācija.
Ja veiksmīgi būs izietas visas trīs kārtas, pretendentu iekļaus EPSO oficiālajā sarakstā un dati tiks uzglabāti aptuveni vienu gadu. Tātad veiksmīgi nokārtoti trīs testi nenozīmē, ka jūs darbā paņems kāda no ES institūcijām vai aģentūrām. Tas nozīmē, ka kādā no institūcijām, atbrīvojoties darba vietai, tā skatās pretendentu sarakstu un atlasa viskvalificētāko ar vislabākajiem testa rezultātiem.
Svarīgi
- Termiņi, kad beidzas pieteikšanās uz vakanci, var mainīties, tāpēc tie ir jāpārbauda. Ieteicams pieteikuma anketu aizpildīt jau sākumā;
- Atlases process ilgst piecus līdz deviņus mēnešus;
- Ja esat nokļuvis sarakstā, tad 80% ir iespējamība, ka darbā tiešām paņems;
- Vienmēr precīzi izlasiet kritērijus, jo, ja neatbildīsiet kādam no tiem, netiksiet tālāk par 1. kārtu;
- Sagatavošanās testiem notiek EPSO mājaslapā;
- Ir arī citas mājaslapas, kas piedāvā līdzīgus testus vai kursus, tas nav saistīts ar EPSO. EPSO iesaka: nevajag lieki tērēt naudu, jo tie testi nav īstie!
ES mājā 18. jūnijā pulksten 10 plānots seminārs, kā aizpildīt EPSO testus.
Tulkošanas darba iespējas
Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātā strādā ap 2500 tulkotāju un citu darbinieku (puse - Briselē, puse – Luksemburgā), un tulkošana notiek no visām 24 ES oficiālajām valodām un uz tām, informēja pārstāvis Uldis Priede. Gandrīz katrai ES iestādei ir savs tulkošanas dienests. Lielākie tulkošanas dienesti ir EK, Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā.
EK Latviešu valodas tulkošanas departaments apmēram 80% dokumentu tulko no angļu valodas, reizēm gadās arī kāds dokuments citā valodā.
Tulkotāji, kuri iztur konkursu, parasti ir valodnieki. Pamatā tulko juridiskus dokumentus, bet ir arī citi teksta veidi, daļa no tiem nonāk brošūrās un internetā, un saturam ir jābūt "cilvēku" valodā. Visvairāk dokumentu EK tiek tulkots no citām valodām uz angļu, arī uz franču un vācu valodu.
U. Priede uzsvēra, ka iemācīties tulkot specifiskas lietas un tulkot par jebko, piemēram, par zivīm, konkurences lietām, ir diezgan grūti. Tulkošana var būt saistīta, sākot ar telekomunikācijām un beidzot ar lauksaimniecības uzņēmumiem un farmāciju, finanšu jautājumiem.
"Ļoti vērtīgas, piemēram, ir biologu specifiskās zināšanas, “viņi par zivīm tulko tā, kā neviens”."
Tulkotājiem ir jāstrādā diezgan smagi – patlaban norma ir septiņas lapas dienā. Vairumu dokumentu pārlasa divi cilvēki – viens iztulko, bet otrs pārskata. Caurmērā tulkotāji dienā iztulko piecas lapas un pārējo laiku pārlasa kolēģu iztulkoto tekstu. Iztulkotās lapas varbūt nav īsti pareizs veids, kā mērīt padarīto darbu, jo teksti ir ļoti dažādi – gan politiski deklaratīvi, gan ļoti specifiski.
EK ir attīstīta mašīntulkošanas programma, ko var lietot tulkotāji iekšējām vajadzībām un valsts iestādes dalībvalstīs. Lieto arī tulkošanas atmiņas, kas salīdzina jaunā teksta oriģināla teikumus ar jau tulkotajiem, varbūt šoreiz var tulkot tāpat. U. Priede atzīst, ka EK Tulkošanas dienests ir tik spēcīgs, ka dara arī citas lietas, piemēram, organizē dažādus pasākumus, arī Latvijā. Piemēram, Latvijā 17 gadus veciem vidusskolēniem katru gadu tiek organizēts jauno tulkotāju konkurss no kādas no ES valodām. Uzvarētājam balvā tiek sniegta iespēja aizbraukt uz Briseli.
Pieteikšanās uz vakanci un pārsūdzība
Lai pieteiktos uz tulkotāja vakanci, pietiek ar jebkādu bakalaura grādu un ir jāzina divas svešvalodas. Ļoti vērtīgas, piemēram, ir biologu specifiskās zināšanas, "viņi par zivīm tulko tā, kā neviens".
Atlases komisijas lēmumu var pārsūdzēt, un ir gadījumi, kad atļauj testus kārtot vēlreiz. Piemēram, ja norāda uz būtisku lietu – piedalījāties pārbaudījumā, citi varēja lietot vārdnīcas, jūs to nezinājāt un vārdnīcu neizmantojāt. Tad ir juridisks pamats, lai pārsūdzētu lēmumu. Daļa no prasībām arī tiek apmierinātas.
U. Priede skaidroja, ka konkurss ne velti ir garš un sarežģīts, jo EK uzņemas saistības – darbs būs līdz pensijai. Vairums līdz pensijai arī nostrādā, ļoti reti aiziet strādāt kur citur. Tas nozīmē arī ļoti ievērojamus naudas resursus, tāpēc atlase ir sarežģīta, jo kļūdas šajā atlases procesā maksā ļoti dārgi.
