"Nav tā, ka jautājums par skolēnu autordarbiem kādu iemeslu dēļ būtu aktualizēts tieši tagad. Autortiesību likumā autors definēts kā fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs, proti, likums nenosaka autora vecuma cenzu, un ir skaidrs, ka arī bērns var būt autors," uz vaicāto, vai jautājums par bērnu darbu autortiesībām kļuvis aktuāls tagad atbild AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.
Aģentūra regulāri saņem vecāku sūdzības par bērnu autortiesību pārkāpumiem. Lielākoties tās ir situācijas, kad bērnu darbi izmantoti skolas pašreklāmas vajadzībām gan mājaslapās, gan dažādos informatīvos materiālos, kā arī darbi tiek izstādīti publiski bez iepriekšējas vienošanās ar autora vecākiem. Taču likuma izpratnē skolēns ir tieši tāds pats autors kā jebkurš cits. Neskaidrību gadījumos AKAA/LAA sniedz konsultācijas visām iesaistītajām pusēm un piedāvā gan vecākiem, gan skolām iespējamos risinājumus.
"Aģentūra regulāri saņem vecāku sūdzības par bērnu autortiesību pārkāpumiem."
Autortiesību likums nosaka, ka: "Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētajiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida." Tātad autortiesību objekts neatkarīgi no formas un veida ir autora radošās darbības rezultātā radītais darbs. Un arī bērnu radošie darbi, kas tapuši mācību procesa laikā, par tādiem ir uzskatāmi. Savukārt autortiesību subjekts neatkarīgi no vecuma ir pats autors. "Ja darba autors ir nepilngadīgs, līgumus par darbu izmantošanu viņa vietā slēdz vecāki vai aizgādņi. Tomēr tiesību subjekts ir bērns – tieši viņš ir autors, un tieši viņam pieder t.s. personiskās tiesības uz to, ka pie darba norādāms viņa vārds," skaidro I.Kolmane.
Visbiežāk par autorību iespējams runāt saistībā ar bērnu vizuālās mākslas stundās tapušajiem darbiem, taču par autordarbiem uzskatāmi arī citi skolēnu darbi – gan literārie, gan pētnieciskie. "Ar skolēnu autordarbiem regulāri saskaramies skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā. Skolēns ir uzrakstījis zinātniski pētniecisko darbu un iesniedzis skolēnu zinātniskajai konferencei. Ar skolēna darba saturu iepazīstas tā vērtētāji. Darbs netiek publiskots, izņemot gadījumus, kad autoram nav iebildumu tā publiskošanai," stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde. Vecāki ar sūdzībām par bērnu autortiesību pārkāpumiem līdz šim departamentā nav vērsušies.
Drīkst izmantot mācību procesā
Taču nebūt nav tā, ka par jebkādu skolēnu darbu izmantojumu skolai ar vecākiem nepieciešams īpaši vienoties. Tāpat kā citus autordarbus, arī pašu skolēnu mācību procesā radītos darbus iespējams izmantot bez autora atļaujas un atlīdzības, uzsver I.Kolmane. "Tomēr ar autortiesībām saistīti jautājumi var rasties situācijās, kad audzēkņu darbi nonāk ārpus skolas vides – tiek pieteikti konkursos, iekļauti reklāmās, publiskās izstādēs vai interneta vietnēs, tai skaitā pašas skolas vietnē, kur darbi pieejami visiem," viņa skaidro. Ja darbi bez autora un viņa vecāku ziņas ievietoti, piemēram, skolas mājaslapā, tas var tikt uzskatīts par autortiesību pārkāpumu, jo darbs līdz ar to kļuvis pieejams plašākai publikai.
Par šādām situācijām skolas pārstāvjiem vienmēr vajadzētu vienoties ar darba autora vecākiem par darbu izmantošanu. "Šāds darbu izmantojums ir likumīgs tikai ar nosacījumu, ka tas noticis ar autora vai autora pārstāvju piekrišanu, turklāt tikai autors vai autora pārstāvji var noteikt, vai un par kādu atlīdzību konkrētais izmantojums ir pieļaujams. Tās ir autora ekskluzīvas tiesības neatkarīgi no viņa vecuma un ir spēkā autora dzīves laikā un 70 gadu pēc viņa nāves. Ja vienošanās nav notikusi, bērniem un vecākiem ir tiesības celt pretenzijas gadījumos, kad autordarbs izmantots publiski bez viņu ziņas un atļaujas. Jāatceras gan, ka ne visi skolas darbi ir uzskatāmi par autordarbiem – pēdējiem ir jābūt autora radošās darbības rezultātam," stāsta AKKA/LAA pārstāve.
"Tas, ka darba veidošanā tiek izmantoti skolas materiāli, nepadara skolu par darba autoru."
"Autordarbu sakarā var runāt arī par interešu izglītības programmās tapušiem darbiem, piemēram, tēlotājmākslas, lietišķās mākslas darbiem un līdzīgiem. Taču jāņem vērā, ka darbi top gan par iestādes līdzekļiem (krāsas, papīrs, molberts, cepļa krāsns), gan bērnu pašu mācību līdzekļiem, kā arī darbs top pedagoga pavadībā, konsultācijā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāzina skaidra definīcija šim jēdzienam – skolēna autordarbs mācību procesā," uz problemātiku autorības noteikšanā norāda I.Vilde. Tomēr, lai gan skolas materiālu izmantojums var būt iemesls, lai vienotos ar autoru par darba paturēšanu skolas īpašumā, tas nemaina tā autora tiesības. "Tas, ka darba veidošanā tiek izmantoti skolas materiāli, nepadara skolu par darba autoru! Tomēr tā var lūgt autora pārstāvjiem atļauju paturēt darbu īpašumā, tā publiska izmantojuma gadījumā, protams, neaizmirstot minēt autora vārdu," uz jautājumu atbild I.Kolmane.
Vienošanos iespējams iestrādāt pieteikumā
"Vienkāršākais ceļš uz vienošanos par audzēkņu autordarbu izmantošanu ārpus tiešā mācību procesa ir skolas iekšējās kārtības noteikumi, kuros var paredzēt autordarbu izmantošanas iespējas un jau laikus vienoties ar vecākiem, piemēram, slēdzot līgumu brīdī, kad bērns iestājas mācību iestādē," vaicāta, kāds ir iespējamais risinājums autortiesību sakārtošanā šādos gadījumos, atbild AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste. Ir skolas, kurā līdzīga prakse jau tiek īstenota.
Līdzīgi kā vienošanos par skolas tiesībām bērnus fotografēt un filmēt (šos materiālus arī publicēt, piemēram, skolas mājaslapā), arī vienošanos par skolēnu darbu izmantošanu vecāki paraksta, iesniedzot iesniegumu par bērna uzņemšanu skolā, stāsta Grobiņas ģimnāzijas direktore Laila Urbāne. Šāds punkts iesniegumā gan aktualizēts salīdzinoši nesen, atzīst direktore. "Līdz šim ar vecāku sūdzībām nebijām saskārušies, tomēr, dzirdot, ka tēma kļūst aktuālāka, nolēmām iekļaut jautājumu par autortiesībām un darbu izmantošanu skolas uzņemšanas noteikumos," stāsta L.Urbāne. Tajos gan arī paredzēts, ka darbi, kurus nolemts publicēt, nedrīkst saturēt negatīvu informāciju ne par pašu bērnu, ne skolu.
"Prātīgi ir paredzēt arī darbu turpmāko likteni – vai skola tos patur īpašumā, saskaņojot katru publiska izmantojuma reizi, vai atdod autoram pēc tam, kad viņš mācību iestādi atstājis. Rakstiskā formā vienošanos der noslēgt, lai vairotu skaidrību un mazinātu nesaprašanos un domstarpības starp skolu kā darbu izmantotāju un autortiesību īpašniekiem," stāsta AKKA/LAA pārstāve. Ja skola ar bērna vecākiem jau laikus vienojusies par dažādajām darbu izmantošanas iespējām, tas ļauj izvairīties no pārpratumiem un vienlīdz aizsargā gan mācību iestādes, gan skolēnu un viņu vecāku tiesības.
