SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
18. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
9
15
9
15

Jauni sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu. Vai uzlabos drošību uz ceļiem?

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ja atļautais ātrums pārsniegts vairāk nekā par 50 km/h, līdztekus naudas sodam uz noteiktu laiku, pat līdz 12 mēnešiem, atņem vadītāja tiesības.

LV portāla infografika

Tas brīdis beidzot ir klāt: pēc pāris nedēļām stāsies spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, šoferiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu nosakot ievērojami bargākus sodus. Daudzkārt šerpākus par tiem, kuri vēl 11.Saeimas laikā bija iekļauti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) grozījumu projektā, un arī par priekšlikumiem, kurus, turpinot likumprojekta izstrādi, atbalstīja 12.Saeimas Juridiskā komisija un Krimināltiesību politikas apakškomisija. Iznākumā virsroku guvis Iekšlietu ministrijas uzstādījums par apjomīgākām naudas sodu sankcijām pret satiksmes noteikumu pārkāpējiem – pārmēru ātriem braucējiem.
īsumā
  • Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka bargākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
  • Naudas soda apmērs pieaug proporcionāli pārsniegtā ātruma lielumam: ja tas ir līdz 10 km/h, vieglo auto vadītājus soda ar brīdinājumu, smago – ar brīdinājumu vai 10 eiro naudas sodu; ja pārkāpums smagāks, piemēram, ātrums pārsniegts līdz 40 km/h, vieglo auto vadītāji var saņemt sodu līdz 160 eiro, smago – līdz 320 eiro.
  • Par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h vieglo automobiļu vadītājiem paredz brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Informācija par brīdinājumu saglabāsies sodu reģistru datubāzē, par atkārtotu pārkāpumu tiks piemērots atbilstošs sods.
  • Ja atļautais ātrums pārsniegts vairāk nekā par 50 km/h, līdztekus naudas sodam uz noteiktu laiku, pat līdz 12 mēnešiem, atņem vadītāja tiesības.

"Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam," saistībā ar likuma grozījumiem iepriekš sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Ceļu satiksmes negadījumi un atļautais braukšanas ātrums

Pat pavirši sekojot Valsts policijas (VP) informācijai, redzams, ka ik dienu par atļautā ātruma pārsniegšanu vidēji tiek administratīvi sodīti vairāk nekā 200 šoferu. To apliecina oficiālā statistika: šā gada četros mēnešos VP struktūrvienības par šo pārkāpumu pieņēmušas 35 383 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu.

Ņemot vērā policistu vārgo klātbūtni uz ceļiem, faktiskais pārkāpumu skaits pilnīgi noteikti ir vairākkārt lielāks.

Šeit, protams, ašie braucēji iebildīs (tāpat kā dažkārt dzirdēts Saeimas komisijās) par ātruma ierobežojumu loģiku un pamatotību uz mūsu ceļiem, ka daudzviet brauktuvju kvalitātes dēļ būtu atļaujams pārvietoties vismaz ar 100 kilometriem stundā, ka avārijas novērsīs droša, nevis atļautā braukšanas ātruma ievērošana un vispār – ātrums kā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesls nav pirmajā vietā, bet pavisam citi faktori.

Taisnība. Kā rāda tiesu ekspertu veiktā analīze, vismaz pirms neilga laika braukšanas ātruma pārsniegšana kā CSNg cēlonis bija tikai ceturtajā vietā. Taču tiesu eksperts Oskars Irbītis vienlaikus atzīst - negadījumos, kur vismaz viens automobilis ir pārsniedzis atļauto kustības ātrumu, attiecīgi ir apjomīgāki bojājumi un personas gūst smagākas traumas. Tādējādi ātruma pārsniegšana tiešāk ir saistāma ar ceļu satiksmes negadījuma sekām, bet mazākā mērā ar primāro negadījuma rašanās mehānismu.

Taču droša braukšanas ātruma izvēle (kā liecina daudzu negadījumu veids) nav mūsu autovadītāju stiprā puse. Klibo arī braukšanas prasmes un Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) ievērošana, veicot sarežģītākus manevrus; pat pietrūkst veselā saprāta novērtēt laikapstākļus, kad mašīnām vasaras apavi jānomaina uz ledum un aukstumam piemērotiem (tas jānosaka ar normatīvo regulējumu), turklāt izcili labais ātrgaitas ceļš Tīnūži-Koknese diemžēl vairāk garantē avārijas un nosišanos (pēdējā traģiskā nelaime - 15.06.) nekā ērtu un drošu pārvietošanos.

"Ik dienu par atļautā ātruma pārsniegšanu vidēji tiek sodīti vairāk nekā 200 šoferu."

Ja nu reiz netiekam galā ar visu iepriekš minēto, tad jāliek lietā tas, kas tuvāk pa rokai un operatīvāk piemērojams situācijas uzlabošanai – bargāki sodi. Šo satiksmes drošības regulēšanas sviru gan līdz šim jau novērtējušas citas valstis, kur uz ceļiem dzīvību zaudē salīdzinoši daudz mazāk cilvēku.

Piemēram, Igaunijā pārkāpjot atļauto ātrumu līdz 20 km/h, sods ir 30 eiro, no 21 līdz 40 km/h – līdz 100 eiro vai vadītāja tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem, bet no 41 km/h līdz 60 km/h – 200 eiro, administratīvais arests vai tiesību atņemšana līdz vienam gadam.

Zviedrijā atkarībā no pārsniegtā ātruma sods ir robežās no 160 līdz 450 eiro.

Vācijā atkarībā no pārsniegtā atļautā ātruma sods ir robežās no 10 līdz 680 eiro, turklāt pārsniedzot ātrumu vairāk nekā par 20 km/h, šoferis tiek pie soda punktiem; ja ātrums vēl par 10 km lielāks – tas draud ar tiesību zaudēšanu.

Lielbritānijā atkarībā no pārsniegtā ātruma un vadītāja stāža sods ir robežās no 100 līdz pat 2500 sterliņu mārciņām.

Kādi sodi sagaida pārkāpējus?

Tagad beidzot esam pietuvojušies šo un citu ES valstu sodu bardzībai. Pirmām kārtām gan jāteic, ka jaunās LAPK normas demonstrē iecietību pret "maziem" ātruma pārkāpējiem: par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par tādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro. Šķiet, tādējādi faktiski tiek akceptēta jau masveidā pastāvošā prakse, ka uz auto spidometra redzamie cipari allaž ir par 10 lielāki, nekā uz CSN noteiktie vai uz ceļa zīmes īpaši norādītie.

Te gan uzreiz jāielāgo, ka brīdinājums nenozīmē policista mutiski izteiktu nopēlumu, bet protokolu par administratīvo pārkāpumu tikai bez soda naudas (ja vien policists maza ātruma pārsniedzēju vispār apstādinās un nepaslinkos uzrakstīt protokolu par administratīvā soda uzlikšanu). Ka brīdinājums patiešām nozīmē tieši šo darbību, LV portālam apstiprināja Valsts policijas Satiksmes un drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, uzsverot - informācija par to saglabāsies sodu reģistru datubāzē, un nākamajā reizē, atkal pieķerot šoferi par ātruma pārsniegšanu, policija to uzskatīs par atkārtotu pārkāpumu un sods jau būs "pēc pilnas programmas".

"Droša braukšanas ātruma izvēle nav mūsu autovadītāju stiprā puse."

Ar jauno soda sistēmu, turklāt salīdzinājumā ar iepriekš piemērotajiem sodiem, pārskatāmi var iepazīties infografikā Saeimas interneta vietnē.

Kā liecina Valsts policijas dati par piemērotajiem administratīvajiem sodiem saistībā ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu šā gada pirmajos četros mēnešos, visvairāk (14 963) pārkāpumu atklāti apdzīvotās vietās, kur vieglo automašīnu vadītāji ātrumu pārsnieguši līdz 20 kilometriem stundā (smagie auto – 622). Ārpus apdzīvotām vietām šādā pārkāpumā pieķerti teju 2700 vadītāju (smagie auto – 343). Par 21 līdz 30 km/h ātrāk, nekā atļauts, apdzīvotās vietās pieķerti braucam 6703 vieglo auto vadītāji (smagie – 226), bet ārpus tām mazliet mazāk – gandrīz ap sešiem tūkstošiem (smagie - 44).

Diezgan izplatīta ir ātruma pārsniegšana līdz 40 km/h – apdzīvotās vietās 1606 vieglo, 55 smago auto vadītāji, ārpus tām – attiecīgi 1234 un 15 vadītāju. Tālākās ātruma pārsniedzēju grupās pieķerto pārkāpēju skaits pakāpeniski samazinās – līdz 50 kilometriem par ātru traukušies 379 vieglo auto vadītāji apdzīvotās vietās (1 smagā), ārpus tām – gandrīz tikpat daudz, bet tik lielu ātrumu uzņēmuši astoņi kravas automobiļu šoferi. Par ātruma pārsniegšanu līdz 60 km/h policisti apdzīvotās vietās pieķēruši 53 vieglo auto šoferīšus (3 smago), bet ārpus tām – 96 (1 kravas auto). Visbeidzot – par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk nekā par 60 km/h apdzīvotās vietās un ārpus tām administratīvie protokoli sastādīti attiecīgi 45 un 32 vieglo auto vadītājiem. Viens naskais kravas auto šoferis par šo grēku sodīts apdzīvotā vietā, bet vairāk arī nav: patiešām diezgan grūti iedomāties "fūri" vai autobusu traucamies pa šoseju vismaz ar 150 kilometru ātrumu stundā.

Reālais labums un iespējamās problēmas

No šā uzskaitījuma var spriest, kādas autovadītāju kategorijas visplašāk skars jaunie sodi. Tie būs "mazākie" ātruma pārsniedzēji, kam nāksies šķirties no 20, 40 un 80 eiro.

Jādomā, ka vairāk par 50 km/h ātrumu pārsniegt gan riskēs tikai retais: kam naudas daudz, arī pāris simti eiro nebūs liels zaudējums, bet vadītāja tiesību zaudēšana kaut vai uz dažiem mēnešiem pilnīgi noteikti būs sāpīgāka. Protams, pie naudas soda jārēķina klāt arī soda punkti, ja par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu autovadītāju apturējis policists.

Protams, arvien paliek jautājums – cik jaunie sodi vispār būs efektīvi, ja ceļu policisti ar savām kontrolēm spēj nosegt vien ļoti ierobežotu satiksmes segmentu. Kā informējis N.Krapsis – jaunās naudas sodu sistēmas dēļ ceļu policija īpašas pārbaudes nerīkos, bet strādās ierastajā režīmā. Pārvietojamo fotoradaru projektā pašlaik vien "saskatāma gaisma tuneļa galā", pirms stacionārajiem katrs kaut cik saprātīgais jau laikus nospiež bremzes pedāli, tā ka nekādi krasi braukšanas ātruma kontroles saasinājumi tuvākajā laikā nav paredzami.

Iespējams, saistībā ar jaunajiem nosacījumiem var rasties arī citas problēmas.

Kā liecina stenogramma, Saeimas sēdē 22.janvārī, apspriežot LAPK grozījumu likumprojektu, deputāts Andrejs Judins cita starpā sacīja: "Dažiem šķiet, ka, ja mēs grozīsim sankcijas, tad vairs nebūs tik daudz cietušo, ka, ja mēs dubultosim sodu, tad viss būs kārtībā. Protams, tā tas nebūs."

Viņš arī izteica bažas par sodu iekasēšanas kārtību. "Vairākos gadījumos CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcija – red.) piedāvā saglabāt alternatīvu, proti, sods var būt "no-līdz". Tas varbūt nav slikti, bet ir jāņem vērā, ka kopš pagājušā gada lēmumu par sodu pieņem inspektori. Agrāk bija tā: ja inspektors apturēja automašīnu, viņš varēja /../ lemt par sodu, kas nepārsniedz 100 latus vai 140 eiro. Tagad ir rakstīts, ka sodu līdz 140 eiro piemēro jaunākie inspektori, bet vienkārši inspektors var pieņemt lēmumu par jebkāda soda piemērošanu."

Deputāts pauda bažas, ka soda nauda par lielu ātruma pārsniegšanu iespējama pat 1400 eiro apmērā, un tad autovadītājs var ar policistu sākt debates jeb diņģēšanos – varbūt tomēr noteikt mazāku soda naudu? "Tas viss veicina korupciju, tas nav labi. Tā ir viena problēma, bet ne vienīgā," sacīja A.Judins. "Ir jāņem vērā, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu. Un ko dara cilvēki gadījumā, ja, piemēram, rakstīts "sods no 200 līdz 300" un ir piemērots sods, kas ir, teiksim, 250? Viņi raksta sūdzību: "Kāpēc 250? Man ir atbildību mīkstinoši apstākļi. Es braucu tāpēc, ka man bija jābrauc... tāpēc, ka ir vairāki citi fakti." Deputāts arī izteica bažas, ka diferencētās soda nauda piemērošana ne tikai var izraisīt sūdzību pieplūdumu, bet tālāk arī tiesu darbus, radot tiesu papildu noslodzi, turklāt ar pārsūdzībām apelācijas instancē.

No otras puses, šis "no-līdz" kļūst izprotams, piemēram, saistībā ar iepriekš piemērotu brīdinājumu. Ja policists aptur auto, kas ātrumu pārsniedzis, piemēram, par 45 km/h, un redz, ka šoferis par šāda veida sīkāku pārkāpumu jau reiz brīdināts, tad var izlemt par maksimālā - 220 eiro – soda piemērošanu.

Satiksmes drošības eksperts žurnālists Atis Jansons LV portālam saka – ieviešot jaunos sodus, satiksmē diez vai vērā ņemamas pārmaiņas ir gaidāmas: tiem 80-85% šoferu, kuri brauc ātruma robežās 100-105 km/h, faktiski nekas nemainīsies, bet ātrākiem braucējiem nav ķērāju - fotoradaru skaits joprojām pārāk mazs, policijas kontrole uz ceļiem – vāja. Bet tās klātbūtne pati par sevi ir ļoti disciplinējošs faktors. "Sliktākais ir tas, ka zonā, kur ir ļoti lieli sodi, ja šoferi tiks fiksēti ar fotoradaru, viņi nedabūs soda punktus, kas ir daudz efektīvāk nekā naudas sods. Pozitīvi gan ir tas, ka smagajiem auto par minimālu ātruma pārsniegšanu sods ir samazināts, jo kravas auto, kas ārpus apdzīvotām vietām pedantiski pārvietojas ar pašlaik atļautajiem 80 kilometriem stundā, rada bīstamas situācijas, jo pārējiem transportlīdzekļiem tie ir jāapdzen."

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI