Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem Eiropā ieradušies jau vismaz 100 000 patvēruma lūdzēju, taču ne visi no tiem var pretendēt uz starptautisko aizsardzību. Tādējādi Eiropas Savienība patlaban ir vismaz pieckārša izaicinājuma priekšā: uzņemt šos ļaudis, atrast taisnīgu un visām dalībvalstīm pieņemamu imigrantu izmitināšanas risinājumu, milzīgajā imigrantu pieplūdumā atsijāt vajātus ļaudis no vienkārši labākas dzīves meklētājiem, atrisināt bēgļu integrācijas problēmas un cīnīties ar masveida bēgšanas iemesliem imigrantu izcelsmes valstīs.
FOTO: Lita Krone/ LETA
Bēgļi – tā pieņemts apzīmēt cilvēkus, kuri, glābjoties no kara, diskriminācijas, ekonomiskajām problēmām savā dzimtenē, patvērumu meklē citās valstīs, arī Latvijā. Patiesībā bēgļa statuss attiecināms tikai uz vienu daļu no personām, kuras minēto iemeslu dēļ pametušas savu dzimteni. Kā zināms, bēgļu jautājums tieši patlaban nav mazsvarīgs visā Eiropas Savienības teritorijā. Otrdien, 16.jūnijā, Eiropas Savienības iekšlietu ministru padomes sēdē notiks mēģinājumi vienoties par tā dēvēto bēgļu kvotu noteikšanu Savienības valstīs.
Patvēruma meklētāju aizsardzības institūts Latvija radīts salīdzinoši nesen – 1998.gadā. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu tai pievienojušās valstis, kuru vidū ir arī Latvija, neizraida vai neatgriež patvēruma meklētājus uz tās valsts robežām, kuras teritorijā ir apdraudēta viņu dzīvība vai brīvība. Kopš 1989.gada mūsu valstī patvērumu ir pieprasījis pusotrs tūkstotis ārzemnieku. Tikai mazāk par diviem simtiem to izdevies arī saņemt.
Divas patvēruma formas – bēgļa un alternatīvais statuss
Persona, kura, izmantojot kuģi, slēptuvi automašīnā, ejot kājām vai jebkādā citā veidā nelegāli iekļuvusi svešā valstī, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nevis bēglis, bet nelegālais imigrants, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva. Ja iebraucējs - trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks - ir izteicis lūgumu pēc patvēruma un iesniedzis Valsts robežsardzei attiecīgu iesniegumu par starptautiskās aizsardzības - bēgļa vai alternatīvā statusa – piešķiršanu Latvijas Republikā, viņš oficiāli kļūst par patvēruma meklētāju.
"Latvija bēglim izmaksā ikmēneša pabalstu - 256 eiro un 12 centus, saistot to ar minimālās algas apmēru valstī."
Uz bēgļa statusu ir tiesības cilvēkiem, kuriem viņu pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud vajāšana ticības, reliģijas, rases, tautības, sociālās piederības vai politisko uzskatu dēļ. Savukārt alternatīvo statusu piešķir personām, kuru pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu dēļ nepieciešama aizsardzība, un tās nevar tur atgriezties. Tāpat uz alternatīvo statusu ir tiesības cilvēkiem, kuriem viņu pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāvessods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana. Tādējādi cilvēki, kuri bēg no patlaban notiekošā kara Ukrainā vai Sīrijā un kurus pieņemts dēvēt par kara bēgļiem, lielākoties atbilst alternatīvajam, nevis bēgļa statusam. Cilvēkus, kuri neatbilst ne vienai, ne otrai no abām iepriekšminētajām kategorijām, piemēram, savu dzimteni pametuši tāpēc, ka tur nevar atrast darbu un cenšas izrauties no nabadzības, izraida no valsts.
Patvēruma likums paredz arī pagaidu aizsardzību – tiesības personu grupai noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, ja šīm personām ir nepieciešama aizsardzība un tās bijušas spiestas atstāt savu valsti etnisku konfliktu vai pilsoņu kara dēļ. Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.
Ar laiku var iegūt pilsonību
Patvēruma lūdzēja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu PMLP izskata trīs mēnešu laikā, bet izņēmuma gadījumos – līdz vienam gadam. Šo laiku aizsardzības statusa lūdzējs uzskatāms par patvēruma meklētāju un tiek izmitināts patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Bēgļa statusu piešķir uz nenoteiktu laiku, un, piecus gadus nodzīvojot Latvijā, bēglis iegūst tiesības uz pilsonību naturalizācijas ceļā – nokārtojot latviešu valodas prasmes eksāmenu, kā arī Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaudi. Savukārt alternatīvais statuss ir terminēts – tā pamatotību varas iestādes pārskata ik pēc gada. Pēc pieciem Latvijā nodzīvotiem gadiem persona, kurai ir šis statuss, var iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļauju, bet vēl pēc pieciem gadiem - pilsonību naturalizācijas ceļā.
Uz Latvijas Republikas pilsonību ir tiesības arī naturalizēto patvēruma meklētāju bērniem. Statusa piešķiršanas lūgumu noraidošu PMLP lēmumu patvēruma meklētājam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
Apmaksā uzturēšanos un valsts valodas apguvi
Uz personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir attiecināmas ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi, kas iekļauti Satversmes 8.nodaļā "Cilvēka pamattiesības". Šīm kategorijām atbilstošām personām ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu (uzaicināt pie sevis tuvākos radiniekus, kas atrodas ārvalstīs), kā arī tiesības saņemt pabalstu dzīvošanai.
"Latvijai nāktos uzņemt 737 patvēruma meklētājus."
Uzturēšanās un valsts valodas apguves izmaksu segšanai bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām Latvijā izmaksā ikmēneša pabalstu - 256 eiro un 12 centus, saistot to ar minimālās algas apmēru valstī. Pirmie to saņem vienu gadu, bet otrie – deviņus mēnešus. Nepilngadīgajiem atvēlētā summa – 30% no pieaugušajiem paredzētā pabalsta apmēra. Vēl 49 eiro un 80 centus ir iespējams saņemt kā pabalstu latviešu valodas apguves nodrošināšanai. Pabalstu pirms termiņa pārtrauc izmaksāt, ja tā saņēmējs gūst ienākumus, kas mazāki par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
Cilvēkiem, kuri vēl tikai gaida uz statusa piešķiršanu, valsts izmaksā dienasnaudu – divus eiro un 56 centus, bet pati izmitināšana centrā "Mucenieki" ir bez maksas. Pabalsta saņemšanas periodā bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir jāatrod pastāvīgs darbs un dzīvesvieta. Ņemot vērā, ka lielākoties tas neizdodas, šie cilvēki vēršas pēc palīdzības biedrībā "Patvērums "Drošā māja"", kura īsteno uz viņu pamata vajadzību nodrošināšanu orientētu projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem", vai izceļo darba meklējumos uz citām valstīm, jo bauda tiesības brīvi pārvietoties visā Šengenas zonā, skaidro L.Laiva. Šī iemesla dēļ arī nav zināms, cik bēgļu un personu ar alternatīvo statusu patlaban uzturas Latvijā.
Patvērumu var zaudēt
Persona zaudē bēgļa statusu, ja tā:
Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ tai tika piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tiktāl, ka Latvijas Republikas aizsardzība šai personai vairs nav nepieciešama.
Izraidīt no valsts patvēruma meklētāju, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, var, ja tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
Latvija noraida obligātu bēgļu uzņemšanu
Eiropas Savienība pēdējo gadu laikā saskārusies ar masveida bēgļu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, un to uzņemšanā Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi ievērot solidaritātes principu, nosakot katrai valstij obligāti uzņemamo bēgļu skaitu jeb kvotu. Atbilstoši EK piedāvātajai sadalei Latvijai nāktos uzņemt 737 patvēruma meklētājus. Taču ir skaidrs, ka, turpinoties pārvaldes haosam un vardarbībai bēgļu izcelsmes valstīs, viņu migrācija uz Eiropu un nepieciešamība tai uzņemt arvien jaunus patvēruma meklētājus neapsīks.
Patlaban ES valstīs norisinās spraigas diskusijas par tām pieņemamāko bēgļu uzņemšanas risinājumu. Latvijas valdība aizvadītajā nedēļā ir formulējusi savu pozīciju diskusijām par migrācijas problēmas risinājumiem Eiropā. Saskaņā ar to Latvija nav gatava akceptēt obligāto bēgļu kvotu sistēmu. Tiek norādīts, ka bēgļu sadalē jāņem vērā Latvijas vēsture un okupācijas sekas, kuru rezultātā latviešu īpatsvars Latvijā ir tikai nedaudz virs 60%. Latvijas valdība uzskata, ka EK ieteiktā obligātā kvotu sistēma nav vienīgais risinājums, kā cīnīties ar bēgļu pieplūduma problēmu Eiropā. Latvijas pozīcijā norādīts, ka mūsu valstij nav izstrādātas integrācijas programmas un trūkst uzņemšanas iespēju tik lielam bēgļu skaitam, tādēļ Latvija atbalsta brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu. Patlaban izmitināšanas centrā "Mucenieki", kurā jau uzturas 50– 60 patvēruma meklētāju, kopumā iespējams izvietot ne vairāk kā 200 personu, informē L.Laiva.
"Jāņem vērā Latvijas vēsture un okupācijas sekas, kuru rezultātā latviešu tautības īpatsvars Latvijā ir nedaudz virs 60%."
Lai gan EK par katru izmitināto patvēruma meklētāju ES dalībvalstīm piedāvā izmaksāt vienreizēju naudas piešķīrumu 6000 eiro apmērā, nav noteikts, tieši kādām izdevumu pozīcijām tas paredzēts, norāda Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pēc aptuvenām aplēsēm, katra bēgļa uzņemšanas administratīvās izmaksas vien pārsniegtu 1000 eiro. Taču iespējamie būvniecības izdevumi, kas būtu nepieciešami jaunu bēgļu izmitināšanas telpu ierīkošanai, līdztekus ikdienas izdevumiem šo cilvēku uzturēšanai, iespējams, ievērojami pārsniegtu EK piedāvāto līdzekļu apjomu. Tomēr daudz būtiskāka par patvēruma meklētāju uzņemšanas finansiālajiem aspektiem ir šo cilvēku sociālā integrācija Latvijā – iekļaušana Latvijas kultūras vidē, latviešu valodas apguve, izglītības iespējas, darbavietu nodrošināšana, norāda E.Siliņa.
Kā zināms, par neizdevušos tiek uzskatīti pat Latvijas nepilsoņu un krievu valodā runājošās sabiedrības daļas kopumā integrācijas centieni. Tādēļ iespējas iekļaut Latvijas sabiedrībā etniski, reliģiski un mentāli daudz atšķirīgākos patvēruma meklētājus no Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm sociālās jomas eksperti vērtē skeptiski. Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu izcelsmes patvēruma lūdzēju uzņemšanas līdzšinējā prakse ES liecina, ka šo cilvēku iekļaušana sabiedrībā nesokas pat valstīs, kuras tam atvēl ļoti ievērojamus līdzekļus.
