Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jebkurš dzīvnieks – gan mīļdzīvnieks, gan lauksaimniecības dzīvnieks - jābaro atbilstoši tā sugai.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
MK noteikumi Nr. 1035 „Prasības dzīvnieku barības mazumtirdzniecībai” ir jauni „pēc burta”, bet „pēc gara” tie līdzinās 2009. gada 14. jūnijā pieņemtajiem noteikumiem Nr. 766 „Noteikumi par prasībām tirdzniecības vietai, kur pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, un šīs tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību”, kas spēku zaudēja šā gada 1. septembrī.
„Noteikumu spēka zaudēšana saistīta ar izmaiņām Dzīvnieku barības likumā, jo 2009. gadā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 767/2009 par barības maisījumu ražošanu un laišanu tirgū,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vecākais referents Edgars Riekstiņš. „Regula tad arī pilnībā noteica prasības, kādas jāievēro dzīvnieku barības tirdzniecības vietām.”
Kādēļ tomēr noteikumi tapuši
Noteikumi „Prasības dzīvnieku barības mazumtirdzniecībai” sasaucas ar Regulā Nr. 767/2009 prasīto. Tomēr regula dažviet vispārīgās frāzēs pasaka, kas dzīvnieku barības tirgotājiem jāievēro, precīzi nereglamentējot, kas jādara, lai nodrošinātu piemēram, barības nekaitīgumu un drošību.
„Regula ir ļoti plaša, tās valoda smagnēja, un barības tirgotāji ne vienmēr saprata, kas no viņiem tiek prasīts. Tādēļ radās nepieciešamība uzrakstīt īsus, skaidrus un ikvienam dzīvnieku barības tirgotājam pilnībā saprotamus noteikumus,” stāsta E. Riekstiņš. „Noteikumi satur precīzu informāciju par to, kādi nosacījumi dzīvnieku barības tirgotājiem jāievēro, un šos noteikumus varētu nosaukt par tādu kā savstarpējās vienošanās protokolu.”
"Pircējam ir tiesības lūgt, lai pārdevējs nodrošina pilnīgu informāciju par konkrēto dzīvnieku barību."
Jaunajos noteikumos ir precīzi ierakstīts, kas darāms, lai dzīvnieku barības nekaitīgumu un drošību nodrošinātu vienlīdzīgi visā valstī un lai tirgotājiem nebūtu jāmeklē un jālasa vēl kāds cits normatīvais dokuments. Noteikumos ir saglabātas tās pamatprasības, kas bija iepriekšējos tirdzniecībai no atvērtiem oriģināliem iepakojumiem. Jaunie noteikumi ir izstrādāti sadarbībā ar Dzīvnieku barības tirgotāju asociāciju.
Kas jāzina dzīvnieku barības pircējiem
Kaut arī prasības, ko pēc spēkā stāšanās noteiks jaunie noteikumi Nr. 1035, nav pārlieku atšķirīgas no jau zināmajām, tomēr dzīvnieku īpašniekiem vajadzētu pārliecināties par dažām lietām.
Ja dzīvnieku barība tiek pirkta neatvērtā oriģinālā iesaiņojumā, jāpievērš uzmanība barības derīguma termiņam. Ne jau tīšuprāt, bet var gadīties, ka termiņš ir mazliet noildzis – līdzīgi gadās arī pārtikas precēm, ko cilvēks pērk savam patēriņam.
"„Prasības dzīvnieku barības mazumtirdzniecībai” attiecas arī uz veterinārajām klīnikām un aptiekām, ja tajās tirgo dzīvnieku barību."
Ja barību dzīvnieka īpašnieks pērk nevis neatvērtā oriģinālā iesaiņojumā, bet gan safasētu mazākās porcijās maisiņos, tad pircējam ir visas tiesības lūgt, lai pārdevējs pievieno informāciju par:
Tātad patērētājam ir jānodrošina iespējas iegūt pilnīgu informāciju par dzīvnieku barību, arī, ja to pērk jau iesvērtu plastikāta vai papīra maisiņā, ne tieši no oriģinālā iepakojuma. Regula gan noteic, ka marķējuma informācijas pievienošana sasvērtai barībai ir obligāts nosacījums. Bet realitātē ne visi pircēji to vēlas, tādēļ tirdzniecības vietā to pievienos pēc pircēja lūguma, jo patērētājam ir tiesības uz nekaitīgu, drošu un zināmas izcelsmes dzīvnieku barību.
Barību drīkst pārbērt tvertnēs
Noteikumi reglamentē, ka tirdzniecības vietās mazākie safasētie maisiņi ar dzīvnieku barību jāievieto atvērtajos oriģinālā iesaiņojuma maisos. Bet ir atsevišķi gadījumi, kad vietas trūkuma dēļ barība mazajos maisiņos ir salikta plauktā.
„Noteikumi to neparedz, jo ir prasība saglabāt saikni ar oriģinālo iepakojumu, lai pircēji būtu pārliecinātāki, ka barība mazajā maisiņā ir tā pati, kas oriģinālajā maisā. Barību var pārlikt kādā citā vietā – atvilktnē, kastē, skapītī, jo noteikumi paredz, ka tirgotāji drīkst oriģinālo barību pārbērt tvertnēs, uz tām norādot oriģinālā iepakojuma atvēršanas datumu, dzīvnieku barības nosaukumu, dzīvnieku barības partijas numuru, dzīvnieku barības ražotājvalsti un dzīvnieku barības derīguma termiņu, kas norādīts uz oriģinālā iepakojuma,” skaidro vecākais referents. „Noteikumi arī nosaka šo tvertņu tīrīšanu un tīrīšanas dokumentēšanu.”
Jāteic, ka produkcijas fasēšana pēc būtības ir ražošanas darbība, kam vajadzētu arī attiecīgu marķējumu, ja barību mazajā fasējumā nesver pircēja klātbūtnē. Bet tirgotāji, lai īsinātu klientu apkalpošanas laiku, lūguši atļauju barību jau iepriekš sadalīt mazākās svara vienībās. Tādēļ noteikumi to paredz, nosakot, ka klientam ir jānodrošina līdzi dodama oriģinālā marķējuma informācija.
"Noteikumi nosaka prasības mājas (istabas) dzīvnieku barības un arī lauksaimniecības dzīvnieku barības tirdzniecībai."
„Runājot atklāti – ja kāds tirgotājs gribēs krāpties ar dzīvnieku barību, tad nekāds fasējums, marķējums un barības svēršana klienta klātbūtnē viņu neaizkavēs. Mēs paļaujamies uz tirgotāju godaprātu,” piebilst E. Riekstiņš.
Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudes tirdzniecības vietā, kurā tirgo vaļēju dzīvnieku barību vai no atvērta oriģinālā iepakojuma, veiks ne retāk kā reizi divos gados. Savukārt tirdzniecības vietā, kurās dzīvnieku barību pārdos tikai oriģinālā neatvērtā fasējumā, pārbaudes notiks, ja būs saņemtas sūdzības vai radušās pamatotas aizdomas par noteikumu pārkāpšanu.
Kaut arī veterinārajām klīnikām ir citas pamatfunkcijas, bet, ja telpas atļauj, arī tajās drīkst pārdot dzīvnieku barību. Šādā gadījumā noteikumi „Prasības dzīvnieku barības mazumtirdzniecībai” attiecas arī uz veterinārajām klīnikām un aptiekām, jo tās uzskatāmas arī dzīvnieku barības tirdzniecības vietu.
Ja tirgo produktīvo un arī istabas dzīvnieku barību
Noteikumi nosaka prasības mājas (istabas) dzīvnieku barības un lauksaimniecības dzīvnieku barības tirdzniecībai. „Šādu dzīvnieku sadalījumu noteic Dzīvnieku aizsardzības likums. Lauksaimniecības dzīvnieki ir tie, no kuriem cilvēks iegūst kaut kāda veida produkciju, un to izmanto pārtikā,” teic vecākais referents. „Bet mājas (istabas) dzīvnieki ir mīļdzīvnieki. Tas, protams, neizslēdz gadījumus, kad sivēns vai trusis ir mīļdzīvnieks. Bet, kaut arī mīļdzīvnieks jeb mājas (istabas) dzīvnieks, tas tomēr jābaro atbilstoši tā sugai. Ja trušu barība ir nopērkama zooveikalos, tad mājas cūciņas barība gan būs jāpērk lauksaimniecības dzīvnieku barības tirgotavās.”
Jaunie noteikumi reglamentē, ka vienā tirdzniecības telpā nav atļauts tirgot gan mājas (istabas) dzīvnieku barību no atvērta oriģinālā iepakojuma, gan produktīvo dzīvnieku barību no atvērta oriģinālā iepakojuma vai vaļēju. Viena un otra barības veida telpām jābūt fiziski nodalītām, lai novērstu barības sajaukšanās risku. Jo neproduktīvo dzīvnieku, piemēram, suņu un kaķu, barība, kurā var būt dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, nav piemērota produktīvajiem dzīvniekiem, kā vistas, liellopi un citi zālēdāji. Tādēļ šīs barības nejauša sajaukšanās un izbarošana mīlulim ir nepieļaujama.
