Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gan atbildība par tehniku, gan divu muzeju saglabāšana ir Latvijai svarīga.
FOTO: www.kaleji.et.lv
Kālab šāda kombinācija
„Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija sēdes protokols noteica, ka ministrijām jānodrošina to sistēmā esošo aģentūru skaita samazināšana par 50 procentiem līdz 1. septembrim,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Melkins. „Zemkopības ministrijas padotībā tolaik darbojās piecas aģentūras. Ministrijas speciālisti nolēma, ka šo aģentūru veicamo funkciju likvidēšana nebūtu pieļaujama, jo gan atbildība par tehniku, gan divu muzeju saglabāšana ir Latvijai un tās vēsturei svarīga, un vislabākā vide šo funkciju uzturēšanai ir tieši mūsu ministrija. Tādēļ arī ministrijā pieņēma lēmumu, ko valdība akceptēja, par abu muzeju aģentūru pievienošanu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai.”
Arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) direktors Armands Binovskis par pieņemamu atzīst radīto aģentūru apvienojumu, jo ceļubūves, meliorācijas un lauksaimniecības tehnikas uzraudzības funkcijai līdzās nolikta arī tehnikas vēsture un attīstība, un savukārt tehnikas muzejam līdzās - otrs muzejs „Pikšas”, kas arī ir saistīts ar lauksaimniecības politiku un attīstību Latvijas pirmās valstiskās neatkarības laikā.
„Šāda apvienošana bija loģiska arī no tā viedokļa, ka visas trīs iestādes bija vienādā statusā - valsts aģentūras. Mums aģentūras statusā strādājot no 2004. gada, jau bija izveidojies labs modelis, kā veikt centralizēto grāmatvedību, valsts iepirkumus un visus pārējos centralizējamos procesus. Tā kā Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 26 nodaļas jau ir izkaisītas visā Latvijas teritorijā, tad administratīvi un saimnieciski pievienot vēl divas nodaļas bija samērā vienkārši,” stāsta A.Binovskis.
Ar darbinieku atbalstu
Protams, apvienojot darbību, finanšu tēriņi samazinās – ir viena administrācija, kopīga saimnieciskā darbība. Tā rezultātā par 14 cilvēkiem samazinājās pārsvarā administratīvo darbinieku skaits: 6 darbinieki aizgāja no darba VTUA, 5 – no lauksaimniecības muzeja, bet 3 – no „Pikšām”.
„Cilvēku skaita samazinājumu uzspieda arī valsts dotācijas apmēra kritums abiem muzejiem,” stāsta G.Melkins. „VTUA nekādu valsts budžeta tiešo dotāciju nesaņem, tā darbību uztur ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem, bet muzejus gan valsts budžeta samazinājums skāra pavisam tieši. Salīdzinot ar 2009. gadu, muzeju finansējums 2010. gadā samazinājies par 22 procentiem.”
"Aģentūras statusā strādājot no 2004. gada, jau bija izveidojies labs modelis, kā veikt visus centralizējamos procesus. "
„Tas atsaucas uz cilvēku algām – arī to sarukums šogad salīdzinājumā ar 2009. gadu ir par 40 procentiem,” teic A.Binovskis. „Bet 2009. gadā, lai algas nevajadzētu aiztikt, visi aģentūras darbinieki devās bezalgas atvaļinājumā.”
Algas krietnais samazinājums skāra darbiniekus šajā gadā, jo viss VTUA kopējais finansējums 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir saplacis par 25 procentiem. Tieši sarukušās algas ļāvušas iestādei turpināt darbu. Paši darbinieki bijuši ar mieru labāk strādāt, saņemot par to pašu darbu daudz mazāk naudas, nekā palikt bez darba un aģentūras kā tādas. „Pateicoties mūsu darbiniekiem un, nenoliedzami, arī klientiem, no kuriem ap 80 procentu ir cieši saistīti ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, VTUA pastāv,” gandarījumu neslēpj A.Binovskis.
Neatlaidīgi kā uzņēmējs
Aģentūra plāno samazināt savu sniegto pakalpojumu cenas. Tas notiks uz VTUA iekšējo izdevumu pārstrukturēšanas rēķina. Aģentūra visiem spēkiem centusies samazināt tādas izmaksas, ko valsts iestādes pārsvarā gadījumu nemaz neaiztiek. Tā ir īres maksa visām nodaļām un darbībai izmantojamo telpu skaits (jo nekustamā īpašuma tirgū pašlaik telpu piedāvājums ir ļoti plašā izvēlē), tipogrāfijas pakalpojumu izmaksas, autonomas un degvielas izdevumi u. tml.
„Mēs iesakām arī citām valsts iestādēm palūkoties uz šīm izmaksu pozīcijām. Tās tiešām var samazināt - vajag runāt, un viss notiks. Arī valsts iestādes vadītājam jācīnās - tieši tāpat kā uzņēmējam - par katru santīmu. Īres maksa, autonoma, degvielas iegāde, interneta izmaksas un visi pārējie izdevumi nav akmenī iecirsti,” darījumu sarunas atminas A.Binovskis. „Mums saimnieciskos izdevumus izdevās samazināt, kaut sarunas bija smagas. Būtībā jau nav kur atkāpties – mūsu klienti ir lauksaimnieki, uz kuru pleciem mums nav tiesību uzlikt vēl kaut kādas savas izmaksas. Pilnīgi pretēji – vēlamies samazināt pakalpojumu izcenojumus. Domāju, būsim viena no retajām valsts iestādēm, kas spējusi pakalpojumu cenas samazināt. Priecājos, ka tas ir izdevies, kam, ceru, arī valdība piekritīs, apstiprinot samazināto cenrādi.”
Jaunais cenrādis – patīkamāks
Plānots samazināt gandrīz vai visu pamatpakalpojumu izcenojumus, izņemot to, kuri noteikti citos normatīvajos aktos, piemēram, par komercķīlu reģistrāciju. „Mēs samazināsim traktortehnikas reģistrācijas, vadītāju atestācijas, tehniskās apskates un tehniskās ekspertīzes izmaksas. Jauno izcenojumu projekts pašlaik atrodas Ministru kabinetā. Ātrākais viena mēneša laikā tas varētu būt pieņemts, mēs ļoti ceram, ka tas tā arī būs,” lēš A.Binovskis.
„Pašlaik noteikumu projekts tiek saskaņots starp ministrijām un tikai tad dokuments tiks virzīts uz valdības sēdi. Bet ilgāk par diviem mēnešiem procesam nevajadzētu aizvilkties,” cerību pauž arī G.Melkins.
"Pateicoties darbiniekiem un arī nenoliedzami klientiem, no kuriem ap 80 procentu ir cieši saistīti ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, VTUA šodien pastāv. "
Runājot par muzeju apmeklējuma maksu, jāsaka- tā palikusi iepriekšējā līmenī. „Muzeju izcenojumi jau bija tik zemi, ka tiem samazināt mēs neko nespējām. Tomēr galvenais ir tas, ka muzeju pakalpojumiem cenas nepieaugs,” teic A.Binovskis. Līdz šim atšķīries klientiem piedāvāto pakalpojumu klāsts – vienam muzejam tas bijis daudz plašāks, bijusi telpu īre, priekšmetu noma, pasākumu organizēšanas un drukas darbi, fotogrāfiju kopēšana u. tml. Turpmāk visu plašo pakalpojumu klāstu piedāvāšot abi muzeji.
Vienīgā papildu nauda – Eiropas projekti
Aģentūra ir piedalījusies arī Eiropas fondu projektu konkursos – katram muzejam ir pa vienam realizējamam projektam no kultūras mantojumam domātajiem fondiem, VTUA – viens projekts, ko līdzfinansē Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments. Visi trīs projekti jāīsteno šogad. Arī pagājušajā gadā VTUA realizējusi vienu ārvalstu (Norvēģijas) finanšu instrumenta projektu.
„Tā ir labi izmantota iespēja iegūt papildu līdzekļus,” saka A.Binovskis. „Patiesībā mums tā ir vienīgā iespēja.”
Funkcijas aug, nosaukums paliek
VTUA saglabās iepriekšējo nosaukumu, kaut aģentūras veicamās funkcijas ir paplašinājušās un turpmāk tās darbība pakļausies arī Muzeju likumam un ar to saistītajiem normatīvajiem dokumentiem. Nosaukuma saglabāšana ir svarīga ne tikai no taupības, bet arī no tā viedokļa, ka aģentūra izdod tehnikas reģistrācijas apliecības.
„Mēs esam visu darījuši tā, lai cilvēki aģentūras strukturālās izmaiņas nejustu. Neesam mainījuši nevienu nosaukumu – ne muzejiem, ne aģentūrai, tālruņa numuri nemainīsies, arī darbinieki pārsvarā palikuši iepriekšējie,” skaidro A.Binovskis. ”Vienīgi kāda VTUA nodaļa varētu mainīt atrašanās vietu, lai ietaupītu īres maksu. Apmeklētāji un klienti pārmaiņas nejutīs, ja nu vienīgi to, ka dažādosies piedāvātie pakalpojumi un lielai daļai pakalpojumu samazināsies cena.”
"Klientiem un apmeklētājiem svarīgākais ir saņemt pakalpojumus. Tas arī notiek."
VTUA izsniegtie dokumenti arī turpmāk būs derīgi. Dokumenti un rekvizīti mainīsies tikai abiem muzejiem, kas turpmāk būs VTUA nodaļas. A.Binovskis neslēpj, ka mērķis bija apvienošanu veikt ar iespējami mazākiem izdevumiem un klientiem nemanāmāk: „Klientiem un apmeklētājiem svarīgākais ir saņemt pieejamus pakalpojumus. Tas arī notiek.”
Valsts iestāžu skaita samazināšana Latvijai bija ļoti vajadzīga, uzskata VTUA direktors. „Protams, nevar centralizēt visu līdz absurdam, bet arī masveida mazu aģentūru saveidošana valstī bija kļuvusi bezjēdzīga.”
