Tiesa konstatēja, ka pēc atļaujas izdošanas azartspēles reglamentējošajos normatīvajos aktos tika veiktas izmaiņas. Proti, tika noteikts aizliegums ierīkot spēļu zāli Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas centru apbūves teritorijā un jauktas apbūves teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kā arī publiskās apbūves teritorijā. Pašvaldībām tika piešķirtas tiesības atcelt jau izsniegtu atļauju, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.
Tiesa atzina, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir ekonomiski un sociāli visaktīvākā Rīgas pilsētas teritorijas daļa. Tomēr vēsturiski tas nav attīstījies kā azartspēļu centrs Rīgā. Spēļu zāļu atrašanās tajā varētu degradēt tā morālo vērtību, jo spēļu zāles ir saistītas ar cilvēku atkarību veicināšanu no azartspēlēm un ir pretrunā ar labvēlīgas vides nodrošināšanas mērķi. Tādējādi azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā būtiski aizskar valsts un Rīgas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Tiesa ņēma vērā, ka teritorijas plānošanas procesā Rīgas pilsētas pašvaldība jau ir izvērtējusi valsts un konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskāruma esību un būtiskumu, kā arī samērojusi komersanta tiesības piedāvāt azartspēļu pakalpojumus un iedzīvotāju tiesības uz kultūras mantojuma saglabāšanu un noteikusi minēto aizliegumu atrasties spēļu zālēm Rīgas vēsturiskajā centrā.
Tiesa piekrita, ka privātpersonu uzņēmējdarbības veicināšana ekonomiski un sociāli visaktīvākajā Rīgas pilsētas teritorijā nenoliedzami ir valsts un pašvaldības interese. Tomēr konkrētajā gadījumā, ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas īpašo raksturu un kultūrvēsturisko vērtību, atļaujas anulēšanu atzina par samērīgu.
Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp pieteicējas tiesisko paļāvību, kas radās, kad tai tika izdota atļauja atvērt spēļu zāli, un tām interesēm, kuru labā regulējums tika mainīts, jo pašvaldības izsniegtā atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
