Delegācijas sastāvā Vides padomē piedalīsies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Vides padomes laikā plānots panākt vienošanos par divu regulu projektu priekšlikumiem, kas noteiks ES klimata politikas mērķu pārdali dalībvalstīm, t.sk. Latvijai. Sevišķi būtisks ir regulas projekts par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināšanas mērķu noteikšanu ES Emisijas tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem (ne-ETS)*, kas Latvijā veido aptuveni 80% no kopējām SEG emisijām. "Diemžēl, esošais regulas teksta piedāvājums Latvijai nav pieņemams. Ja Vides padomes laikā teksta projekts netiks uzlabots, Latvija to neatbalstīs," norāda ministrs K.Gerhards.
Latvija uzskata, ka noteiktajos ikgadējos mērķos emisiju samazināšanai 2021-2030.gadam netiek ņemta vērā ES spēkā esošā likumdošana. Piemēram, netiek ņemts vērā 2020.gada mērķis, kas Latvijas gadījumā pieļāva SEG emisiju palielinājumu salīdzinājumā ar 2005.gadu. Mērķa noteikšanas trajektorijas maiņas dēļ, Latvijai un citām valstīm tiek radīta nepieciešamība pēc nepamatoti strauja un dārga emisiju samazinājuma. "Esam aktīvi strādājuši ar Eiropas Komisiju un citām dalībvalstīm, lai izskaidrotu Latvijas iebildumu iemeslus un pilnveidotu regulas projektu. Lielā mērā pateicoties tieši Latvijas pārstāvju aktīvajai rīcībai, Regulas projektā šobrīd ir iekļautas vairākas elastības, taču problēma pēc būtības nav atrisināta un Latvijai vēl aizvien tiek prasīts nepamatoti straujš emisiju samazinājums," skaidro A.Ozola. Tādēļ Vides padomes laikā Latvija prasīs īpašu risinājumu.
Tāpat sanāksmes laikā pārrunās Padomes secinājumus par Parīzes nolīgumu un gatavošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu konferencei, kas notiks 2017. gada novembrī Bonnā, Vācijā.
Savukārt saistībā ar 2017. gada decembrī Nairobi, Kenijā notiekošo ANO Vides asamblejas 3.sesiju, Vides padome tiks iepazīstināta ar ES prioritātēm un konferences mērķiem.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām
