Izmaiņas paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas
iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda
vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām,
gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa
1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmākas izmantošanas plānu
lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.
Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās.
Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču šodien
Saeima lēma, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības
gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā
varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu
lauksaimnieciskajā darbībā.
Grozījumi cita starpā paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt
personas, kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības
(ES) tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai
uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās
ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības
ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs neprasīs, lai
vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā
izglītība. Par šīm normām Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi
pārkāpuma procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un
tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.
Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma
tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz
to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums
paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības
ir zemes kopīpašniekiem.
Pašvaldības no 2018.gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs iznomāt ar
izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas
maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes
iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas
līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā
ceturtajā gadā.
Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos
viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar
jaunu ierobežojumu - saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000
hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības
prioritātēm, varēs noteikt savus ierobežojumus.
Līdz ar izmaiņām noteikts, ka pašvaldībām būs jāuztur zemes iegādes darījumu
reģistrs. Tas attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti līdz 2014.gada
31.oktobrim un nav reģistrēti zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam. Reģistrā
norādīs darījuma priekšmetu un līguma noslēgšanas datumu, un tas būs publiski
pieejams pašvaldību mājaslapās. Šādiem darījumiem ierakstīšanai zemesgrāmatā būs
nepieciešama pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā
līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra šādi darījumi
ierakstīšanai zemesgrāmatā būs derīgi tikai, ja tiem pievienots pašvaldības
komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.
Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole. Turpmāk
pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu
lauksaimniecībā izpildi.
Izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.
Valsts prezidents, neizsludinot likuma grozījumus, bija iebildis, ka prasība par
valodas zināšanām nesaskan ar prezentēšanas prasmēm, kā arī nav noteikti skaidri
kritēriji zemes plāna prezentācijas vērtēšanai pašvaldības komisijās. Valsts
prezidents arī norādījis, ka likuma prasības nedrīkst sarežģīt Latvijas zemnieku
iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties.
Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēja
precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Izmaiņas bija nepieciešamas, jo
EK iebildusi pret tādu lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd
ir Latvijā.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests