Jaunā kārtība praktiski nozīmēs to, ka pirmajā mēnesī persona, kurai
piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kurai nav pietiekami līdzekļu,
varēs saņemt finansiālu atbalstu divu mēnešu pabalsta apmērā, lai varētu uzsākt
patstāvīgu dzīvi ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.
"Finansiālais atbalsts ir būtisks, atstājot patvērumu meklētāju centru un
uzsākot patstāvīgu dzīvi. Cilvēkiem nepieciešama dzīvesvieta, līdz ar to
jāslēdz, piemēram, īres līgums, un nereti dzīvokļu īpašnieki prasa arī drošības
naudu. Bēgļiem savu dzīvi šeit nākas sākt gluži kā no baltas lapas – bez
sadzīvei nepieciešamajām lietām -, tādēļ pārcelšanās prasa lielus ieguldījumus,
lai sagādātu ikdienai vajadzīgās lietas," iepriekš uzsvēra par likumprojekta
virzību atbildībās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas, pilngadīgai personai ir 139 eiro,
paredz Ministru kabineta noteikumi. Katram nākamajam ģimenes loceklim paredzēti
97 eiro, tāpat 97 eiro pabalsts noteikts nepilngadīgai personai bez pavadības.
Pabalstiem paredzētais esošā finansējuma kopējais ietvars netiks mainīts. Tas
iespējams, saīsinot uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas
ilgumu. Bēgļiem tas pienāksies 10 mēnešus līdzšinējo 12 mēnešu vietā, bet
alternatīvo statusu ieguvušajām personām tas saīsināts no 9 uz 7 mēnešiem.
Likumprojekts sasaista bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām
paredzēto pabalstu izmaksu ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu
darba meklēšanu, proti, nepieciešamību reģistrēties Nodarbinātības valsts
aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus. Ja darbspējīgā vecumā esošās minētās
personas nereģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepildīs bezdarbnieka
pienākumus, pabalsta izmaksu pārtrauks. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka pabalstu
neizmaksās personām, kuras atstājušas Latviju, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likumprojekts nosaka nepamatoti saņemta vai pārmaksāta uzturēšanās
pabalsta atguves kārtību.
Paredzēts, ka vienreizējā finansiālā atbalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošinās
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet par pabalstu, kas paredzēts
uzturēšanās izmaksu segšanai, atbildīga būs Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūra.
Likumprojekts precizē arī atsevišķus jautājumus par patvēruma meklētāju
veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī personu pārcelšanu un
pārmitināšanu.
Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 1.jūnijā.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests