Precizētais plāns attiecīgi jau ietver arī jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1,0% apmērā no IKP un valsts parādu 35,0% apmērā no IKP. Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14. oktobrī apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1,0% apmērā no IKP.
"Diskutējot par nākamā gada valsts budžetu, jaunā valdība ir pieņēmusi izsvērtus lēmumus, kas tai 2015. gadā ir ļāvis būtiski palielināt fiskālās telpas apmēru, tādējādi nodrošinot iespēju lemt par papildus budžeta izdevumus palielinošiem pasākumiem vairākās nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs. Atzīstams ir arī fakts, ka, neskatoties uz pieņemtajiem lēmumiem, prognozētais deficīts joprojām atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15. oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes – ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības.
Savukārt, gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15. oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā līdz 15. oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, t.i., iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. Eiropas Savienības (ES) noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.
Tādēļ, ka Latvijā šoruden notika Saeimas vēlēšanas, 14. oktobrī EK un Eirogrupai tika iesniegts plāns pie nemainīgas politikas scenārija, kas paredzēja, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā būs ļoti ierobežotas iespējas uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi.
Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.
Jau informēts, ka, gatavojot 2015. gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka strikti ir jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no IKP.
Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, varam saskarties ar ļoti negatīvām sekām. Ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus nacionālo prioritāšu finansēšanai, kā arī var rasties nepieciešamība koriģēt budžeta plānus, kavējot gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanu.
Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Plānots, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegt 10. decembrī.
Ar precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu var iepazīties šeit.
Maija Straupmane
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
