Budžeta plāns ir dokuments, kas parāda galvenos budžeta rādītājus –ieņēmumus, izdevumus un deficītu, ko valsts prognozē atbilstoši valdības sagatavotajam valsts budžeta projektam.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumiem Latvijai kā eirozonas dalībvalstij līdz šā gada 15.oktobrim Eiropas Komisijai (EK) bija jāiesniedz 2015.gada budžeta plāns.
Specifiska procedūra ir paredzēta tajā gadījumā, kad valstij ir vēlēšanas, jo līdz 15.oktobrim valdības vēl budžeta projektu nav izstrādājušas. Šajā gadījumā, kā tas šogad ir Latvijai, procedūra paredz, ka līdz 15.oktobrim tiek iesniegts budžeta plāns pie nemainīgas politikas nosacījuma – tas ir, ieņēmumi, izdevumi un deficīts tiek plānoti pieņemot, ka spēkā ir tikai tie lēmumi, kas jau ir pieņemti līdz 15.oktobrim. EK sagatavo viedoklis par to, kā plāns atbilst ES fiskālās disciplīnas noteikumiem pie nemainīgas politikas nosacījumiem. Ja tas neatbilst, EK sagatavo viedoklis par nepieciešamību veikt konsolidācijas pasākumus, lai panāktu plāna atbilstību fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Ja tas atbilst ar rezervi, valsts var atļauties papildus tēriņus vai ieņēmumu samazinošus pasākumus. Pēc tam, kad valdība ir sagatavojusi budžeta projektu, budžeta plāns ir jāiesniedz atkārtoti. Arī šajā gadījumā EK to izskata un būtiskas neatbilstības gadījumā to var noraidīt.
Plānots, ka precizēto vispārējās valdības budžeta plānu valdība izskatīs rītdien, 22.novembrī, bet šā gada 26.novembrī to plānots iesniegt EK un Eirogrupā.
Jāatzīmē, ka atšķirībā no valsts budžeta, budžeta plāns ietver arī pašvaldības, atsevišķas valsts komercsabiedrības un citas institūcijas, ko statistika atzīst par piederīgām vispārējās valdības sektoram. Tieši vispārējais valdības sektors ir tas, uz kuru attiecas ES fiskālās disciplīnas noteikumi.
Pēc budžeta plāna saņemšanas EK to analizēs un viena mēneša laikā sagatavos savu vērtējumu par tā atbilstību fiskālās disciplīnas noteikumiem. Ja izrādīsies, ka budžeta plāns pārkāpj šos noteikumus, EK sagatavos ieteikumus dalībvalsts parlamentam budžeta precizēšanai. Ja EK konstatēs, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj fiskālās disciplīnas nosacījumus, EK budžeta plānu noraidīs un pieprasīs dalībvalstij to iesniegt atkārtoti. EK savā analīzē ņems vērā gan 2014.gada izpildes prognozes, gan 2015.gada prognozētos rādītājus.
Jāatgādina, ka, gatavojot 2015. gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka strikti ir jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, varam saskarties ar ļoti negatīvām sekām. Ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus nacionālo prioritāšu finansēšanai, kā arī var rasties nepieciešamība koriģēt budžeta plānus, kavējot gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanu.
Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegt 10. decembrī.
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
