2024. gada valsts budžeta projekta iesniegšana Saeimā.
FOTO: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimā izskatīšanai iesniegts valsts 2024. gada un triju gadu budžeta ietvara likumprojekts, kā arī vairāku ministriju izstrādātie grozījumi likumos, kas attiecas uz izmaiņām nodokļos, sociālajā jomā, izglītībā, aizsardzībā un enerģētikā.
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un budžetu pavadošie likumprojekti Saeimai jāizskata divos lasījumos.
“2024. gada valsts budžeta projekts veidots, koncentrējoties uz valsts drošības un ilgtspējas stiprināšanu. Budžeta projekts izstrādāts, balstoties uz Ministru kabineta deklarācijā uzsvērtajiem pamatprincipiem: Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Latvijas cilvēki ir mūsu valsts lielākā vērtība,” norādīts Ministru prezidentes Evikas Siliņas vēstulē Saeimai.
“Saeima nekavējoties ķersies pie darba – 9. novembrī projekts tiks nodots komisijām, deputāti to rūpīgi vērtēs, apspriedīs un sniegs priekšlikumus. 16. novembrī budžetu skatīsim pirmajā lasījumā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piektdien, 3. novembrī, no finanšu ministra Arvila Ašeradena saņemot tradicionālo portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu.
Saeimas priekšsēdētāja norādījusi, ka visas koalīcijas partijas un pārējās Saeimas frakcijas ir apņēmušās strādāt atbildīgi un budžetu Saeimas sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai naktī, D. Mieriņas sacīto izklāsta Saeimas Preses dienests.
Nākamā gada valsts budžets atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu. ES fondi un Atveseļošanas fonds ir nozīmīgs investīciju avots, budžetu rakstorojis finanšu ministrs.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trijām galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi tiek plānoti 17,8 miljardu, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā.
Valsts budžets 2024. gadam sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus: vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds – 41% no IKP.
Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% deficītam un 60% parādam.
Finanšu ministrija arī uzsver: kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm, un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas savukārt nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat ar nemainīgu aizņemšanās procentu likmi.
Budžeta paketē iesniegti grozījumi likumos, paredzot izmaiņas dažādās jomās: Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, likumā “Par valsts pensijām”, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Augstskolu likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, Sporta likumā, Enerģētikas likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un vairākos nodokļu likumos – Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, likumā “Par akcīzes nodokli”, likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Dabas resursu nodokļa likumā.
Valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un citus budžeta paketes likumprojektus Saeima skata divos lasījumos.
Budžeta procesu reglamentē Likums par budžetu un finanšu vadību. Budžeta likumprojektu paketi veido gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts, kā arī likumprojekti, kuri nosaka vai groza budžetu. Budžeta likumprojektu paketi Saeimai līdz attiecīgā gada 15. oktobrim iesniedz Ministru kabinets. Šoreiz budžeta sagatavošanas grafiks par divām nedēļām tika pagarināts sakarā ar jaunas valdības veidošanu.
Uzziņai
Valsts budžeta pieņemšanas process Saeimā
Budžeta likumprojekta pakete tiek nodota visām Saeimas komisijām, bet par atbildīgo tiek noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Pirmajā lasījumā atļauts debatēt par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā. Pirmajā uzstāšanās reizē deputāts var runāt 15 minūtes, savukārt otrajā – piecas minūtes. Izskatot valsts budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, deputāti vispirms balso par pavadošajiem likumprojektiem, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un tikai pēc tam par budžeta likumprojektu. Saeima nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegtos priekšlikumus apkopo un nosūta izskatīšanai Ministru kabinetam.
Valdība noteiktā kārtībā sniedz atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem. Ja valdība par konkrētu priekšlikumu atzinumu nesniedz, uzskatāms, ka tā priekšlikumu atbalsta. Iesniegtos priekšlikumus, kā arī komisiju un valdības atzinumus apkopo par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sagatavojot priekšlikumu tabulu izskatīšanai Saeimas sēdē.
Otrajā galīgajā lasījumā deputāti izskata iesniegtos priekšlikumus. Par katru priekšlikumu iespējams debatēt. Pirmajā reizē runātājs var runāt piecas minūtes, savukārt otrajā reizē – divas minūtes.
Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas Saeima balso par budžeta likumprojektu kopumā. Likumprojekts ir pieņemts, ja “par” nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem. Likumprojekts nav pieņemts, ja “par” nobalso mazāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem. Ja Saeima, balsojot par budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, tad uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam, un valdība krīt. Šajā gadījumā jāuzsāk jauna Ministru kabineta veidošana un budžeta likumprojekta izstrāde. Ja gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā, tad valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus nosaka finanšu ministrs. Pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas Saeimā to izsludina Valsts prezidents. Valsts budžetu pēc tā pieņemšanas iespējams grozīt, veicot izmaiņas attiecīgajos likumos. Avots: Saeimas pētījums “Budžeta procedūra parlamentā” (2021) |
Budžeta plāna projekts tiek iesniegts Eiropas Komisijai, kas izvērtē tā atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Eiropas Komisijas novērtējums nacionālajiem parlamentiem jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
