viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Jaunuzņēmumu darbībai vārtus centīsies pavērt plašāk


Inese Helmane,
LV portāls

20.12.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā vārti izrādījušies par šauru – atbalstam tā darbības pirmajā gadā kvalificējies tikai viens uzņēmums – SIA “Dripito”. Tāpēc uz Saeimu ceļos valdībā atbalstītās izmaiņas, kas paplašina loku, ko var uzskatīt par kvalificētu riska investoru un kas uzskatāms par investīciju.

Lai veicinātu jaunuzņēmumu rašanos un to straujāku attīstību, kā arī riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustību, Ekonomikas ministrija (EM), vienojoties ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozari, sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Tie apstiprināti Ministru kabineta 19. decembra sēdē un paplašina valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgo likumu nozares praksei. Plānots, ka likumprojekts Saeimā tiks izskatīts steidzamības kārtā.

"Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga, un mums kā politikas veidotājiem arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām," pauž Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus."

Vairākas atbalsta programmas

LV portāls publikācijā Sāk darboties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums jau rakstīja, ka šogad 1. janvārī spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kurš paredz, ka jaunuzņēmumiem pieejamas vairākas atbalsta programmas:

  • fiksēts maksājums – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;
  • atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei – gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums.

Papildus pie noteiktiem nosacījumiem jaunuzņēmumiem nav jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.

Kvalificējies tikai viens – SIA "Dripitio"

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam 2017. gada 1. janvārī stājoties spēkā, EM gaidīja, ka pirmajā darbības gadā jaunajam atbalstam kvalificēsies līdz 20 uzņēmumu. Taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā komisija ir piešķīrusi atbalstu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, tikai vienam uzņēmumam – SIA "Dripitio". LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce arī atklāj – kā riska kapitāla investori apstiprināti tikai divi – "AIF Imprimatur Capital Seed Fund" un "Superhero Venture Fund 2015".

"Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus."

Pēc EM datiem, Latvijā darbojas 320 jaunuzņēmumi, kas kopumā piesaistījuši investīcijas aptuveni 210 miljonu eiro apjomā. Svarīgākās nozares, kuras pārstāv jaunuzņēmumi Latvijā, ir finanšu tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, robotika, analītika.

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā, akcentē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve  Elita Rubesa-Voravko.

Ieguldījums konvertējamā aizdevuma veidā

Viena no likuma grozījumu izmaiņām paredz: ja līdz šim par atbilstošām tika uzskatītas tikai investīcijas jaunuzņēmuma pamatkapitālā, tad turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī tie jaunuzņēmumi, kas riska kapitāla ieguldījumus saņēmuši kā konvertējamo aizdevumu un akciju emisijas uzcenojumu.

LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris min, ka, konsultējot jaunuzņēmumus un runājot ar ekosistēmas dalībniekiem, visbiežākais iemesls, kāpēc tie nekvalificējas atbalstam, ir tas, ka nav veiktas investīcijas pamatkapitālā, bet ir saņemts konvertējamais  aizdevums. Uzņēmumu darbības sākumposmā šāda veida aizdevums ir dominējošais veids, kā investors investē uzņēmumā, piekrīt riska kapitāla fonda "Change Ventures" vadošais partneris un Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" valdes loceklis Andris K. Bērziņš: "Vienīgais iemesls veikt konvertējamo aizdevumu ir tas, ka dokumentu kārtošana darījumam ar kapitāldaļām ir daudz sarežģītāka, tāpēc agrīno pirmssēklas investīciju norma tagad ir naudu ieguldīt šādā formā."

Konvertējamā aizdevumā ir iestrādāta iespēja, sasniedzot noteiktus mērķus vai pēc kāda laikposma to pārvērst kapitāldaļās. Saskaņā ar Latvijas Riska kapitāla asociācijas informāciju vidējā konvertējamā aizdevuma likme ir 6–8% robežās. Savukārt kredīti uzņēmumiem, kuriem nav vēl apgrozījums un laba pagātne un līdz ar to risks ir ļoti liels, ir pieejami ar likmi 18–30%.

Atkārtoti ieguldījumi

Likumprojekts paredz izmaiņas investīcijas saņemšanas periodā. Ja jaunuzņēmuma sākotnējā investīcija ir bijusi vismaz 150 000 eiro, uzņēmums varēs kvalificēties nevis vienam atbalsta periodam, bet uzreiz diviem. Tāpat paredzēts, ka atkārtotu ieguldījumu gadījumā investors varēs būt arī saistīta persona.

Pētot riska kapitāla nozares praksi, ministrija secinājusi, ka investīcijas jaunuzņēmumos bieži pārsniedz likuma noteikto 30 000 eiro slieksni. Savukārt atkārtotu investīciju gadījumā pie salīdzinoši liela investīciju apjoma (robežās no 100 000 līdz 500 000 eiro) investīcijas tiek veiktas ar retāku intervālu nekā reizi gadā, attiecīgi ieguldītais investīciju apjoms ir pietiekams, lai to absorbētu ilgākā laika periodā.

Likumprojekts paredz saglabāt minimālo ieguldījuma slieksni 30 000 eiro apmērā, bet izslēgt maksimālo. Vienlaikus, pētot nozares praksi un veiktos riska kapitāla ieguldījumus, riska kapitāla investoru līdzdalība nereti pārsniedz likumā noteiktos 20%. Līdz ar to likumprojekts paredz paaugstināt slieksni līdz 30%, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kas ir riska investors

Likumprojektā noteikti jauni  riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi. Saskaņā ar nozares praksi agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus jaunuzņēmumos veic ne tikai alternatīvo ieguldījumu fondi un to pārvaldnieki, bet arī privātie investori (biznesa eņģeļi) un akselerācijas programmas.

Turpmāk investoru statusam klasificēsies arī Latvijā vai ārvalstīs reģistrētie alternatīvo ieguldījumu fondi, kas pēdējo triju gadu laikā veikuši agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz trijās komercsabiedrībās 30 000 eiro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

"Vienīgais iemesls veikt konvertējamo aizdevumu ir tas, ka dokumentu kārtošana darījumam ar kapitāldaļām ir daudz sarežģītāka, tāpēc agrīno pirmssēklas investīciju norma tagad ir naudu ieguldīt šādā formā."

Par investoriem varēs būt arī komercsabiedrības, kuras īsteno akselerācijas programmu jaunuzņēmumiem un pēdējo trīs gadu laikā īstenojuši vismaz trīs akselerācijas programmu uzsaukumus un veikuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus vismaz desmit komercsabiedrībās 15 000 eiro apjomā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 15% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

Par investoru varēs būt arī biznesa eņģelis, kurš darbojas starptautiski atzītā biznesa eņģeļu tīklā, ir kvalificējies kādā no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valsts atbalsta programmām kā biznesa eņģelis un pēdējo piecu gadu laikā veicis agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus vismaz divās komercsabiedrībās vismaz 15 000 eiro apmērā, bet kopumā ne mazāk kā 60 000 eiro, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla valdes loceklis Juris Birznieks izmaiņas uzskata par lielu ieguvumu, lai turpmāk biznesa eņģeļu ieguldījumi sniegtu atbalstu arī šī likuma sapratnē.

Rīks tiešsaistes mārketingam

Vienīgais atbalsta saņēmējs – SIA "Dripitio" – likumā paredzētajiem atvieglojumiem kvalificējies tāpēc, ka komanda ir ar ilggadēju pieredzi specifiskā laukā – tiešsaites lielu datu analīzē, uzsver vadītājs Ernests Štāls. "Dripitio" investors ir Somijas riska kapitāla uzņēmums "Superhero Venture Funds". Darījums notika pērn septembrī, un somiem pieder 16,67% daļu. Riska kapitālisti investēja pamatkapitālā 100 000 eiro.

SIA "Dripitio" risina ļoti specifisku problēmu, kurā globāli ir vairāki lieli spēlētāji. E. Štāls stāsta, ka "kompānija iepriekš pētīja pircēja ceļu – kā potenciālais pircējs uzvedās, cik liela varbūtība, ka kaut kas tiks nopirkts. Tagad to visu skatāmies savā ziņā no otras, pārdevēja, puses. Būvējam rīku, kas palīdz tiešsaistes mārketinga profesionāļiem labāk saprast, kas no viņu aktivitātēm ietekmē pircēju lēmumu".

Pie rīka izstrādes "Dripito" strādā apmēram divus gadus. E. Štāls: "Tikām akseleratora programmā Somijā, sevi parādījām, par mums izrādīja interesi "Superhero Capital" riska kapitāla fonds. Pēc programmas sekoja arī investīciju piedāvājums. Pašlaik mums ir klienti Baltijā, Skandināvijā, un tuvojamies arī peļņas slieksnim."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'iesācējuzņēmumi  'inovācijas  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Kāds algu palielinājums plānots pedagogiem? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  12.01.2018
Pārskatīs atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem zemākā un augstākā līmeņa vadītājiem 4
Likumdošana/Ministru kabinetā  08.01.2018
Jaunuzņēmumu darbībai vārtus centīsies pavērt plašāk 
Likumdošana/Ministru kabinetā  20.12.2017
Vecās paaudzes gāzes balonus varēs lietot arī turpmāk 
Likumdošana/Ministru kabinetā  28.11.2017
“Lattelecom” un LMT neapvieno. Ko tas nozīmē “Telia” un klientiem? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.11.2017
Ēku atjaunošana. Kāda tālākā stratēģija? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  06.11.2017
Veidos neatkarīgu Antidopinga biroju 
Likumdošana/Ministru kabinetā  09.10.2017
Paplašina mājokļu atbalsta programmu 1
Likumdošana/Ministru kabinetā  05.10.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums mediācija diaspora izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti