SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. maijā, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
2
2

18 miljonu atbalsts sadarbībai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem ļaus izstrādāt jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas.

FOTO: Freepik

Lai veicinātu sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas, piešķirts vairāk nekā 18 miljonus eiro liels Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsts.
īsumā
  • Mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, kā arī atbalstīt jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā.
  • Kopējais publiskais finansējums paredzēts 18 285 500 eiro.
  • Dārzkopības institūts plāno piedalīties abos apakšpasākumos.
  • Pieejamā maksimālā atbalsta summa vienai darba grupai pirmajam apakšpasākumam ir 500 000, bet otrajam – 100 000 eiro.
  • Atbalsta intensitāte ir 90 procenti.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā" valdībā pieņemti 25. aprīlī, bet stājušies spēkā 13. maijā.

Pasākums "Sadarbība" atbalstīs Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupas un atbalsta pretendentu grupas, kuru mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību (pirmais apakšpasākums), kā arī jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādi lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā (otrais apakšpasākums).

Abi pasākumi izveidoti, jo tika konstatēts, ka lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nepietiekama sadarbība starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem, izmantojot un ieviešot veikto pētījumu rezultātus praksē.

Ko atbalstīs pirmajā pasākumā?

"16.1. apakšpasākumā atbalstīsim nacionāli nozīmīgus projektus, kas sekmēs nozares attīstību kopumā, paredzēs jaunradītus risinājumus nozarē vai tās sektorā un kam būs plašs potenciālo labuma guvēju loks," skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas speciāliste Nataļja Andrukoviča.

Ar jaunradi ir apzīmēts process vai darbība, ar kuras palīdzību izstrādā jaunu produktu, tehnoloģiju, procesu vai metodi (vismaz nacionālā mērogā) un kurā iesaistīts valsts intelektuālais potenciāls.

Atbalsta pretendenti var būt potenciālā darba grupa, kas apvieno lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, konsultantus, pētniekus, tostarp studentus, vai citas jaunradē ieinteresētās puses. EIP darba grupā jābūt vismaz trim sadarbības partneriem, no kuriem vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks.

Ko atbalstīs otrajā pasākumā?

16.2. apakšpasākumā plānots atbalstīt projektus, kas paredz jaunradītus risinājumus uzņēmuma līmenī, tādus, kas piedāvā arī risinājumu, ko varēs izmantot nozarē vai sektoros, projektus, kas orientēti uz pilnu ražošanas ciklu attīstību, proti, ietver primāro ražošanu un pārstrādi.

Atbalsta pretendenti var būt pretendentu grupa, ko veido vismaz divi dažādi neatkarīgi sadarbības partneri – lauksaimniecības produktu ražotājs (lauksaimnieks), meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (mežsaimnieks), lauksaimniecības vai meža produktu pārstrādātājs, ražotāju grupa, kooperatīvs, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji un pētnieks. Savukārt sadarbības darba grupā jābūt vismaz vienam lauksaimniekam vai mežsaimniekam.

Finansējums

Visā plānošanas periodā Lauku attīstības programmas pasākuma "Sadarbība" apakšpasākuma "Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un apakšpasākuma "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" paredzētais kopējais publiskais finansējums ir 18 285 500 eiro, tajā skaitā 12 434 140 eiro ir  Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums un 5 851 360 eiro – valsts līdzfinansējums.

Pieejams atbalsts līdz 500 000 eiro

Pieejamā maksimālā atbalsta summa vienai darba grupai pirmajam apakšpasākumam ir 500 000, bet otrajam – 100 000 eiro. Atbalsta intensitāte ir 90 procenti.

Ja, īstenojot projektu, iegādājas vai iegulda kapitālu produktīvās investīcijās, tiek piemērota atbalsta intensitāte un valsts atbalsta normas, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbalsta piešķiršanu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Produktīvajām investīcijām pirmajā apakšpasākumā tiks piemērota 10% papildu intensitāte.

Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Obligāts pasākuma nosacījums ir rezultātu publiskošana (rezultāts nav patentējams), lai nodrošinātu projekta rezultātu plašu izplatību un novatorisku risinājumu ieviešanu praksē.

Vēl viens obligāts nosacījums – starp sadarbības partneriem jābūt noslēgtam sadarbības līgumam.

Dārzkopības institūts iesniegs projektus

Dārzkopības institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Dr.biol. Edīte Kaufmane atklāj, ka "institūta zinātnieki bija vieni no iniciatoriem šāda veida projektiem jau pirms vairākiem gadiem, redzot nepieciešamību uzlabot zinātnieku un uzņēmēju saikni inovatīvu tehnoloģiju un produktu izstrādē un ieviešanā". Tā kā institūta pārstāvji aktīvi piedalījušies Zemkopības ministrijas organizētajās sanāksmēs MK noteikumu tapšanas laikā, organizācija ir veikusi nopietnas iestrādes, gaidot iespēju iesniegt projektu pieteikumus.

Dārzkopības institūts plāno piedalīties abos apakšpasākumos – gan 16.1., gan 16.2.

16.1. apakšpasākuma ietvaros tiek veidota EIP grupa, kurā vadošais partneris būs Latvijas Augļkopju asociācija, kā arī Dārzkopības institūts, Latvijas Augu aizsardzības un pētniecības centrs, apmēram desmit augļu un ogu audzēšanas komercsaimniecības, kas strādā ar integrētajām un bioloģiskajām audzēšanas tehnoloģijām,  un vairāki pārstrādes uzņēmumi.

"Tuvākajā laikā plānojam sanākt visi kopā un precizēt grupas sastāvu. Iespējams, būs nepieciešama vēl kādu speciālistu piesaiste no Valsts augu aizsardzības centra un Latvijas Lauksaimniecības universitātes," stāsta E. Kaufmane. "Vēl neesam vienojušies par pētījumos iekļauto kultūru sarakstu, bet noteikti tās būs ābeles, kas ir Latvijā plašāk audzētais augļaugs, arī zemenes, upenes. Iespējams, vēl kāda no retākām, bet pārstrādes uzņēmumus interesējošām ogu kultūrām. Galvenais mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgas audzēšanas tehnoloģisko procesu elementus un uzsākt to ieviešanu integrētās un bioloģiskās dārzkopības saimniecībās, radīt jaunus, veselīgus augļu un ogu produktus, tā  palielinot nozares konkurētspēju."

Pētīs inovatīvas audzēšanas tehnoloģijas

16.2. apakšpasākumā Dārzkopības institūts plāno izstrādāt vairākus projektu pieteikumus. Tie pārsvarā būs saistīti ar komercaugļkopju interesi par kādām konkrētām inovatīvām audzēšanas, uzglabāšanas vai pārstrādes tehnoloģijām, kas ļautu paaugstināt konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan pavērtu eksporta iespējas.

Patlaban sagatavošanas procesā ir projekti par plūmju audzēšanas tehnoloģijām, izmantojot dažādas balstu sistēmas, arī zemeņu un aveņu audzēšanu zem dažādiem segumiem – kā noslēgts cikls no stāda izaudzēšanas līdz gatavai ogai. Tiek domāts par netradicionālo kultūru – irbeņu, kizila, pīlādžu – jaunu produktu izstrādi ogu tirgus daudzveidības paplašināšanai. Vairāki projekti tiek plānoti arī ar tradicionāliem un netracionāliem dārzeņiem – ķiplokiem, kabačiem, edamame pupiņām.

Trešais atbalsta pasākums

Bez šiem diviem pasākumiem 11. maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts pasākuma 16. "Sadarbība" apakšpasākums 16.3. – MK noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma "Sadarbība" apakšpasākumā "Atbalsts lauku tūrisma attīstības veicināšanai" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā".

Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Sadarbība" apakšpasākuma "Atbalsts lauku tūrisma attīstības veicināšanai" mērķis ir atbalstīt sadarbību starp mazajiem ekonomikas dalībniekiem, veicināt lauku tūrisma attīstību, lauksaimniecības un lauku tūrisma nozares sadarbību, attīstot un popularizējot lauku tūrismu lauku vidē. Tāpēc nepieciešama tādu tūrisma pakalpojumu virzība un attīstīšana tirgū, kas saistīti ar kulināro tūrismu, kultūru un lauku amatniecību, – dalība ārvalstu gadatirgos, izstādēs, konferencēs un semināros, kā arī mārketinga kampaņas lauku tūrisma popularizēšanai lauku vidē un jaunu tirgu sasniedzamības palielināšana, skaidro Zemkopības ministrijas pārstāve.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI