Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa pašvaldības vārdā parakstītā 200 miljonu eiro vērtā vekseļa lieta līdz situācijas noskaidrošanai ir pārvilkusi svītru novada attīstības plāniem, jo nav skaidrs, vai vekseļa parakstīšana neradīs pašvaldībai iespējamas saistības nākotnē. Finanšu ministrija šo gadījumu dēvē par deviņdesmito gadu sākuma cienīgu afēru, kas Latvijas pašvaldību vēsturē nav pieredzēta.
Neskaidrības ap tā saucamo vekseļa lietu ilgst jau no pērnā gada rudens, kad J. Āboliņš to vienpersoniski parakstīja un vērsās Valsts kasē (VK) ar lūgumu apstiprināt Lielvārdes pašvaldībai aizdevuma ņemšanu no Lihtenšteinā reģistrētas ārzonas kompānijas "Riverside HK Ltd". Tāpat J. Āboliņš lūdza VK sniegt galvojumu par šo summu, kas nozīmētu, ka gadījumā, ja pašvaldība nespētu savas saistības pildīt, tās pārņemtu VK.
"Dokumenti nebija noformēti un reģistrēti kā Lielvārdes novada domes oficiāli dokumenti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Lielvārdes novada dome nebija informēta un lēmusi par šādu darījumu," skaidro Finanšu ministrija (FM). "Lielvārdes amatpersonas rīcība ir pretlikumīga un nepieļaujama. Šāds gadījums Latvijas pašvaldību vēsturē nav pieredzēts."
2015. gadā Lielvārdes novada pašvaldības atvērtajos kontos kredītiestādēs Latvijā vekselī norādītā naudas summa 200 miljoni eiro nav iemaksāta, apliecina Lielvārdes novada dome. Tā pērnā gada nogalē arī anulēja J. Āboliņa paraksta tiesības un nolēma tiesībsargājošajām iestādēm lūgt izvērtēt bijušā domes priekšsēdētāja rīcību. Savukārt pats J. Āboliņš pērn decembrī atkāpās no amata. 2008. gadā viņš kā nekustamo īpašumu nozares uzņēmējs bija pirmā persona Latvijā, kurai īstenoja fiziskās personas maksātnespējas procesu. Pēc tam viņš konsultēja kredītņēmējus Latvijas Kredītņēmēju asociācijā.
Normatīvajos aktos noteikta stingra kārtība
FM informē, ka normatīvajos aktos ir noteikta stingra un vienota kārtība visām pašvaldībām aizņēmumu ņemšanai un galvojumu sniegšanai. Nosacījumi un kārtība (procedūra), kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, ir noteikta likumā "Par pašvaldību budžetiem" un Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumos Nr. 196 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem".
Gadskārtējā valsts budžeta likumā tiek noteikts pašvaldību kopējais aizņēmumu un galvojumu pieļaujamais palielinājums un mērķi, kādiem pašvaldības var saņemt aizņēmumus vai sniegt galvojumus. Pašvaldību aizņēmumi vistiešākajā mērā ietekmē (palielina) pašvaldību budžetu deficītu, līdz ar to arī vispārējās valdības budžeta deficītu.
Var ņemt arī komercbankā, ja izdevīgi nosacījumi
FM skaidro, ka pašvaldība var ņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu (slēgt aizdevuma vai galvojuma līgumu) tikai pēc pozitīva VK Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (turpmāk – padome) lēmuma saņemšanas. Aizņēmumus pašvaldības ar padomes atļauju ir tiesīgas ņemt VK un komercbankā ar finanšu ministra atļauju, ja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi. Lai šādu atļauju saņemtu, pašvaldībai pēc pozitīva padomes lēmuma saņemšanas FM ir jāiesniedz finanšu ministram adresēts iesniegums, pievienojot aizdevuma līguma projektu.
"Starptautiskas auditoru kompānijas piesaistei atvēlēts finansējums līdz 10 000 eiro. Šie līdzekļi noderētu novada projektu attīstībai."
Pašvaldības spēju uzņemties jaunas aizņēmuma vai galvojuma saistības vērtē procentos - esošo un plānoto aizņēmumu, galvojumu, citu ilgtermiņa saistību atmaksājamās summas pa gadiem pret kārtējā gada budžeta plānotajiem ieņēmumiem (bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā). Finanšu stabilizācijas risks var iestāties, ja pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 procentus.
Valsts kase apkalpo aizdevumus
VK saskaņā ar finanšu ministra pilnvarojumu veic valsts budžeta aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu. Valsts budžeta aizdevumu apjomus katru gadu nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā, skaidro VK sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Dzelme.
Aizdevumi galvenokārt tiek izsniegti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.
Lielākie parādi uz šī gada 31. maiju ir Rīgas pašvaldībai – 246 506 440 eiro, Jelgavai – 55 923 792 eiro, Liepājai – 49 766 783 eiro, Daugavpilij – 40 662 428 eiro, Rēzeknei – 40 134 453 eiro un Jūrmalai – 39 607 206 eiro, liecina VK informācija.
Atzīst kļūdu
Tā kā normatīvajos aktos (likums "Par pašvaldībām", likums "Par pašvaldību budžetiem" , "Likums par budžetu un finanšu vadību") pašvaldības domei un tā priekšsēdētājam ir noteikti pienākumi, tiesības un kompetence, domes un tā priekšsēdētāja pienākums ir to stingri ievērot. FM jau 2015. gada nogalē ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai J. Āboliņa rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī vai minētajā darījumā iesaistīto Latvijas pārstāvju rīcība nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes. Atbildīgie dienesti šobrīd veic pārbaudes.
Jānis Āboliņš, kurš joprojām ir Lielvārdes novada domes deputāts, vekseļa parakstīšanu skaidro ar papildu līdzekļu ieguvi novada attīstībai un to, ka zvērināts tulks šos dokumentus tulko kā parādzīmi, nevis vekseli. "Ja tā ir parādzīme, tad būtu jābūt apliecinājumam, ka nauda ir saņemta, bet tā tas nav noticis. Tāpēc, manuprāt, starptautiskai auditorkompānijai, ko ir piesaistījusi dome, nāksies konstatēt, ka nekādas saistības līdz ar to iestāties nevar. Mana kļūda bija tā, ka dokumentus parakstīju un iesniedzu Valsts kasē. Taču savas pilnvaras neesmu pārkāpis, tad jau KNAB būtu sācis kriminālprocesu par pilnvaru pārsniegšanu."
Sekas, kas radušās Lielvārdes domei
Sekas, kas ir radušās J. Āboliņa parakstītā vekseļa rezultātā, ir aprakstītas Lielvārdes novada pašvaldības vadības ziņojumā un apliecinājumā, kas oficiāli iesniegts VK kopā ar pašvaldības 2015. gada pārskatu. Tajā ir norādīts, ka minēta vekseļa noteiktajā maksāšanas termiņā (396. diena) un tā noilguma termiņā (trīs gadi pēc maksāšanas termiņa) pastāv riski pašvaldības darbības nodrošinājumam, tas nozīmē, ka šajos trīs gados rēķinus pašvaldībai teorētiski var piestādīt.
Neatkarīgu zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA "Auditorfirma Šķibele un partneri" ir atteikuši sniegt atzinumu par pašvaldības 2015. gada pārskatu, norādot, ka revidentiem nebija iespēju gūt pietiekamu pārliecību par to, vai vekseļa parakstīšana nākotnē neradīs pašvaldībai iespējamas saistības. Minētie apstākļi norāda uz būtisku nenoteiktību, kas var radīt nozīmīgas šaubas par pašvaldības spēju turpināt darbību, kā rezultātā pašvaldība var nebūt spējīga nokārtot savas saistības, uzskata FM.
Lielvārde ir vienīgā Latvijas pašvaldība, par kuras gada pārskatu šogad revidents atteicies sniegt atzinumu. Iespējamās Lielvārdes pašvaldības saistības var būtiski ietekmēt arī valsts konsolidēto pārskatu.
Nevar apgūt ES finansējumu
Lielvārdes novada domei šobrīd nav iespējams uzņemties jaunas aizņēmuma vai galvojuma saistības investīciju projektu īstenošanai, apliecina FM.
Arī Lielvārdes novada pašvaldības Komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Maruta Ruskule skaidro, ka patlaban novads nevar apgūt ES fondu finansējumu, kā arī saņemt valsts galvojumus pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA "Lielvārdes Remte", kā rezultātā tiek kavēti novada attīstības projekti. "Citiem izdevumiem līdzekļi pietiek, taču jāpiebilst, ka tieši vekseļa jautājuma risināšanai tiek patērēts pietiekami daudz laika un arī finanšu resursi. Kā, piemēram, starptautiskas auditoru kompānijas piesaistei atvēlēts finansējums līdz 10 000 eiro, kas ņemts no pašvaldības rezerves fonda. Šie līdzekļi noderētu novada projektu attīstībai vai citu svarīgu problēmlietu risināšanai."
FM pārstāvji ir norādījuši, ka Lielvārdes novada pašvaldībai līdz 2016. gada 19. augustam jāsniedz starptautiskas auditoru firmas atzinums. Lielvārdes novada dome bija uzrunājusi četras starptautiskas auditoru sabiedrības, taču tikai viena no tām – SIA "Deloitte Latvia" – ir gatava veikt auditu noteiktajā termiņā (līdz 29. jūlijam).
FM skaidro, ka Lielvārdes novada domei ir jāveic darbības, kas rezultējas ar dokumentāriem pierādījumiem, ka pašvaldības budžetam nav izveidojušās saistības un J. Āboliņa parakstītais vekselis 200 miljonu eiro apmērā arī nākotnē neradīs nekādas saistības un finanšu riskus.
Bez investīcijām nav attīstības
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsver, ka ar šādu situāciju – vienpersoniski parakstītu vekseli – pašvaldības ir saskārušās pirmoreiz. "Tā ir nepārdomāta un nepieļaujama rīcība, kur domes vadītājs, iespējams, nekompetences dēļ ir pārkāpis savas pilnvaras. Pret pašvaldības finansējumu ir jāattiecas kā rūpīgam saimniekam, nav nekādu tiesību riskēt ar nepārdomātiem aizņēmumiem. Turklāt Latvijā noteikumi pašvaldību iespējām aizņemties ir pietiekami stingri, VK darbojas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome."
Arī Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko uzskata Lielvārdes novada situāciju par individuālu gadījumu. "Iespējas aizņemties pašvaldībām ir būtiskas, bez investīcijām nav attīstības. Pērn sniedzām galvojumu 100% pašvaldības kapitālsabiedrībai divu katlumāju būvniecībai 2,7 miljonu eiro apmērā, agrāk esam aizņēmušies VK sporta kompleksa attīstībai, daudz ES līdzekļus esam piesaistījuši ūdens un siltumsaimniecību attīstībai."
