ES struktūrfondu periodā - no 2014. - 2020. gadam - kopējais finansējums kompetenču centriem paredzēts 72,3 miljoni eiro apmērā.
LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija
ERAF atbalsts kompetences centriem projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta - darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" otrās atlases kārtas ietvaros.
Atbalsts kompetences centriem šajā ES fondu periodā – no 2014. gada līdz 2020. gadam – būs pieejams arī trešajā un ceturtajā atlases kārtā. Trešo atlasi, kas būs paredzēta ražošanas iekārtu iegādei, plānots izsludināt 2016. gada beigās vai nākamā gada sākumā. Tajā plānots piešķirt 20 miljonus eiro. Savukārt ceturtā atlases kārta paredzēta 2018. gadā, un tajā pētījumiem atvēlēti 25,65 miljoni eiro.
Pirmā atlases kārta, kas jau noslēgusies un kuras finansējums bija viens miljons eiro, ir paredzēta programmu uzraudzībai. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 1. kārtas rezultātus vēl nav publiski paziņojusi. Tas bija slēgtais konkurss, un tikai viens projekta iesniedzējs tika aicināts iesniegt projektu – Ekonomikas ministrija.
Pasākuma visu četru kārtu ietvaros plānotais kopējais ERAF finansējums ir 72,3 miljoni eiro.
Otrajā projektu atlases kārtā projektu iesniegumus var iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā no 14. marta līdz 16. maijam.
Informācija par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludināto atlasi pieejama šeit.
Plānots izveidot astoņus kompetenču centrus
Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri – sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.
Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabojot esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.
Atbalstu kompetences centros varēs saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.
Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktora vietnieks Gatis Silovs skaidro, ka nauda rezervēta astoņu kompetenču centru darbībai. Paredzēts, ka atbalstu projektu īstenošanai līdz 2018. gada nogalei varēs saņemt 35 komersanti. Atšķirībā no iepriekšējās ES struktūrfondu atbalsta programmas kompetenču centru darbība paredzēta arī pārtikas industrijā un viedās enerģētikas jomā.
Kompetences centru izveide paredzēta šādās jomās:
Vienam kompetences centram maksimāli pieejamais finansējuma apjoms plānots 3 206 250 eiro. Projektu īstenošana atbalsta programmas gaitā varēs notikt līdz 2021. gada 31. decembrim.
G. Silovs saka, ka perspektīva jaunu produktu izstrādē, piemēram, pārtikas nozarē, būtu, ja Latvijas visvairāk pārstrādāto zivi brētliņu spētu pārstrādāt tā, lai to pirktu ne tikai Austrumos, bet arī Rietumeiropā. Lielas izredzes ir arī funkcionālai pārtikai, kas domāta, piemēram, sportistiem. Svarīga ir pārtikas produktu uzglabāšanas termiņu pagarināšana. Savukārt viedās enerģijas jomā aktuāla ir jebkuras efektīvas enerģijas taupīšanas iekārtu izstrāde.
Uz ES līdzekļiem pretendēs transporta mašīnbūves KC
SIA ,,Transporta mašīnbūves kompetences centrs" valdes priekšsēdētājs Māris Zubačs atklāj, ka KC piedalīsies izsludinātajās 2., 3. un 4. kārtas atlasēs. "ES fondu atbalsts ir ļoti būtisks. Uz iegūto zināšanu un pieredzes bāzes var turpināt attīstīt iesāktos pētījumus, kā arī uzsākt jaunu pētījumu izstrādi nozares ietvaros."
Iepriekšējā plānošanas periodā SIA ,,Transporta mašīnbūves kompetences centrs" realizēja 32 pētījumus, sadarbojoties ar vairāk nekā 30 sadarbības partneriem. M. Zubačs uzskata, ka kompetences centra sasniegtie rezultāti ir labi, jo plāns tika izpildīts gandrīz pilnībā. "Darba gaitā problēmas bija dažādas un tās risinājām, uzlabojot komunikāciju starp pētījumu veicējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kā arī kvalitatīvi izpildot LIAA izvirzītās prasības."
IT kompetences centrs uzsver problēmu ar zinātniekiem
Savukārt IT kompetences centra vadītāja Signe Bāliņa skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā IT kompetences centrā sekmīgi tika realizēti 35 pētniecības projekti: 23 no tiem bija biznesa procesu analīzes tehnoloģiju, bet 12 – dabīgās valodas tehnoloģiju pētniecības virzienā.
Nozares uzņēmumiem izveidojās pozitīva sadarbība ar IKT jomas pētniecības iestādēm – Latvijas Universitāti (LU), LU Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu un citām institūcijām. Sadarbības rezultātā ir radušies gan jaunu IT pakalpojumu un produktu prototipi, gan vairāki desmiti kopīgu zinātnisku publikāciju.
S. Bāliņa stāsta, ka visas problēmas, kas radās pētījumos – pētnieciskās vai sadarbības – tika atrisinātas pētījumu gaitā: regulāri notika iekšējas diskusijas, kurās pētnieki stāstīja par pētījumu progresu un riskiem. Neatrisināma problēma ir zinātnieku pieejamība, it sevišķi IT nozarē.
"Kā vēl vienu problēmu, kas bija iepriekšējā centru programmā, varētu minēt fiksētās maksimālās algu likmes – programmā netika ņemts vērā, ka ir atšķirības atalgojumos dažādās jomās, ka gadu no gadu vidējās algas pieaug. Pozitīvi vērtējams, ka jaunajā programmā šie atalgojuma griesti ir atcelti," saka S. Bāliņa.
Pašlaik IT kompetences centra dalībnieki un sadarbības partneri (kā arī potenciālie jaunie partneri) visi aktīvi domā un strādā pie jaunu pētījumu ideju un jaunu pētījumu projektu veidošanas. Arī IT kompetences centrs gatavojas programmas 2. kārtai, kā arī plāno piedalīties nākamajās kārtās.
S. Bāliņa uzsver, ka "IT nozares uzņēmumiem šī ES fondu atbalsta programma ir ļoti labs pētniecību un attīstību veicinošs instruments. Šī programma palīdz mūsu uzņēmumiem ātrāk realizēt jaunās idejas, kas nozīmē ātrāku jaunu produktu un pakalpojumu rašanos, ar kuriem mēs varam konkurēt gan Latvijas, gan pasaules tirgos".
Seši kompetences centri un 180 jauni produkti
Iepriekšējā ES struktūrfondu periodā, kas norisinājās no 2007. gada līdz 2013. gadam, Latvijā līdzdarbojās seši kompetences centri:
Programmu administrēja LIAA.
Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktora vietnieks G. Silovs atzīst, ka sākotnēji bijušas "augšanas un sākšanas" grūtības: kompetenču centra darbības programma tika ieviesta vien 2012. gadā.
"Nevajag uzreiz domāt, ka visi būs einšteini, tomēr Latvijā ir maz augsto tehnoloģiju uzņēmumu, daudz tiek ražots uz līgumu pamata," uzsver G. Silovs.
Laba sadarbība starp zinātnes pārstāvjiem un nozari ir izveidojusies mežrūpniecībā, farmācijā. Mežsaimniecība Latvijā izveidojusies kā ļoti spēcīga vietējā industrija, kura 80% pētījumu veic sadarbībā ar zinātniekiem, piemēram, mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centrā "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Savukārt farmācijas nozarē ir spēcīgi zinātnieki, bet uzņēmumi, izņemot "Olainfarm" un "Grindeks", ir samērā nelieli un nespēj ieguldīt lielus līdzekļus pētniecības attīstībai, vērtē G. Silovs.
Iepriekšējā ES struktūrfondu periodā kompetenču centru programmā bija iesaistīti vairāk nekā 100 uzņēmumi: "Latvijas Finieris", "Tilde", "SAF Tehnika", "Latvijas Valsts meži", "Madara Cosmetics" un citi. Uzņēmumi sadarbībā ar zinātniekiem radījuši 180 jaunus, inovatīvus produktus.
Uzņēmēji spēj ātri pārorientēties atbilstoši ģeopolitiskai situācijai, saka G. Silovs. Piemēram, sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju farmācijas kompānijas pārtrauca vairākus pētniecības projektus, lai ķertos pie pavisam citiem zinātniski pētnieciskiem darbiem.
Veiksmes stāsti
Transporta mašīnbūves kompetences centrs
SIA "Baltic Scientific Instruments" pabeidzis divus pētījumus, kuru rezultātā izstrādāti divi produkti. Pārnēsājamo analizatoru jau izmanto ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, bet portāla analizatoru lieto transporta iebraukšanai/izbraukšanai atomelektrostacijās, muitas zonās un robežkontroles punktos, piesārņotajās teritorijās u.tml.
Savā nozarē uzņēmums ir top 3 pasaulē - pirmie divi ir ASV uzņēmumi ar 70% tirgus, bet "Baltic Scientific Instruments" aizņem 7-10% tirgus.
IT kompetences centrs
"ZZ dats" un "RIX Technologies" strādā pie jaunajām platformām, ar kurām pēc tam startē valsts un pašvaldību iepirkumos, zina teikt G. Silovs.
Pētījumu par biznesa procesu efektīvu transformēšanu uz mākoņskaitļošanai pielāgotu sistēmas arhitektūru īstenoja SIA "ZZ Dats". Kā zinātniskais partneris pētījumā iesaistījās Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Pētījuma rezultāts ir komplekss transformāciju algoritms biznesa procesu transformēšanai uz sistēmas arhitektūru, kas pielāgota mākoņskaitļošanai un spēj darboties arī mobilajās ierīcēs.
"RIX Technologies" šogad uzvarējis konkursā iekšējai dokumentu aprites sistēmas izstrādei Valsts ieņēmumu dienestam – tā ir pētījuma rezultātā radīta platforma.
Farmācijas un ķīmijas kompetences centrs
Liofilās injekciju zāļu formas tehnoloģijas izstrādes pētījumā iesaistījās SIA "Pharmidea" un AS "Olainfarm". Pētījuma ietvaros iegūtas zināšanas un informācija par injekciju liofilās zāļu formas tehnoloģijas izstrādi četriem pretvēža preparātiem. Uz iegūto rezultātu bāzes uzņēmums izstrādāja pretvēža preparāta "Bortezomiba" sterilo liofilo injekciju produktu, ko lieto multiplās mielomas ārstēšanai. "Pharmidea" 2014. gadā sadarbībā ar Vācijas farmācijas kompāniju "Logenex GmBH" uzsāka "Bortezomiba" gatavās zāļu formas reģistrāciju desmit ES valstīs. Uzsākta arī "Bortezomiba" komercializācija: parakstīti 14 "Bortezomiba" aizlicencēšanas līgumi ar ES, Brazīlijas, Čīles, Kanādas, Vjetnamas firmām. Plānotais apgrozījums 2016. gadā ir viens miljons eiro ar pieaugumu 2019. gadā līdz 3,5 miljoniem eiro.
Savukārt SIA "Chromsword" īstenojis pētījumu sēriju par peptīdu un proteīnu sorbcijas īpašībām. Pētījumu rezultātā iegūtās zināšanas ļāva izveidot jaunu produktu (hromatogrāfisko rezultātu pārlūkprogrammu) un būtiski pilnveidot/pārtaisīt esošo produktu – "Chromsword software".
Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs
SIA "Eurolcds" ar partneriem - Elektronikas un datorzinātņu institūtu, SIA "Hanzas Elektronika" un SIA "Mārupes Elektronikas Tehnoloģijas" - veica volumetrisku trīs dimensiju attēlu veidošanas tehnoloģiju pētījumus. To rezultātā izveidots un līdz pētījuma beigām tiks uzlabots volumetriskā trīs dimensiju monitora prototips, kas ir trīs dimensiju attēla atveides monitors, izgatavots ar pasaulē vēl neizmantotas tehnoloģijas palīdzību, kas neprasa lietotājam lietot speciālās brilles, ne arī citus palīglīdzekļus. Monitors būs plaši pielietojams dažādās industriālās iekārtās - medicīniskās, ūdens dzelmes sonogrāfijas, kā arī lidostu skeneros u.c. Tas tiek virzīts tirgū kā prototipa izstrādes stadijā esošs produkts - mērķtirgi ir specifisko medicīnisko un citu iekārtu ražotāji visā pasaulē.
Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs
SIA "Baltic Dairy Board" un AS "Biotehniskais Centrs" sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu izstrādāja pētījumu, kas deva iespēju attīstīt jaunu produktu - netradicionālo raugu "K.marxianus" biomasu, kas iegūta sūkalu laktozes biokonversijas rezultātā. Tā potenciālais pielietojums - pārtikas piedeva, rauga ekstrakts, beta glukānu avots. Sākotnēji paredzēts ražot krēmveida rauga biomasu un pārdot raugu produktu lielražotājiem kā izejvielu.
Lai ražošanā ieviestu projekta rezultātā radīto produktu, uzņēmums plāno atvērt jaunu ražotni Bauskā.
Meža nozares kompetences centrs
SIA "DendroLight Latvia", AS "Latvijas Finieris" un SIA "Ošukalns" sadarbībā ar vairākiem institūtiem pētījis kokrūpniecības blakusproduktu izmantošanas iespējas. Pētījuma rezultāti dod argumentus, lai koksnes blakusproduktu līdz šim visplašāk izplatīto un tradicionālo pielietojumu siltumenerģijas radīšanai aizstātu ar ekonomiski un ekoloģiski augstvērtīgākiem produktiem, piemēram, kompozītmateriāliem, siltumizolācijas materiāliem un īpaši augstas pievienotās vērtības produktu ksilānu.