Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Ministru kabinets otrdien, 5.janvārī, atbalstīja Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu. Likumprojekta pamatā ir Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija.
Oficiālā elektroniskā adrese būs elementu kopums (unikāla ciparu vai ciparu un burtu virkne), kas nodrošina adresāta sasniedzamību elektroniskajā vidē.
Šo adresi valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot oficiālai saziņai ar personu, tādējādi samazinot drukātu dokumentu un pasta pakalpojumu izmantošanu.
Likumprojektā paredzēts, ka e-adreses izveide un lietošana dokumentu saņemšanai un nosūtīšanai ir obligāta:
Savukārt e-adresi var izveidot:
Savu elektronisko adresi persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu, varēs izveidot, piesakoties vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.
Saskaņā ar likumprojekta 6.panta 4.punktu fiziskās personas e-adrese sastāv no personas koda. Likumprojekta anotācijā norādīts: personas kodu e-adrešu katalogā varēs redzēt tikai valsts iestādes, kurām to nepieciešams zināt personas identifikācijai. Personas kods nebūs publiski pieejams citām privātpersonām. Ievērojot to, ka personas identifikācija var notikt (it īpaši gadījumos, kad ir personas ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem), ja valsts iestādēm ir zināms/redzams personas kods (kas attiecīgi ir kā e-adreses identifikators), iestādei savu funkciju izpildei, lai sazinātos ar personu, ir nepieciešams redzēt šo kodu, lai būtu pārliecība, ka sūtāmais dokuments tiks nosūtīts pareizajam adresātam, nevis citai personai ar identisku vārdu un uzvārdu.
Tādējādi oficiālā elektroniskā adrese saziņai ar valsti būs līdzvērtīga personas deklarētajai adresei klātienē. Jo oficiālā e-adrese būs katrai personai individuāli piešķirta adrese, uz kuru persona varēs saņemt oficiālo saraksti vai no kuras tā varēs veikt oficiālo saraksti ar valsti. Atšķirība tā, ka iestāde ar personu sazināsies elektroniski, nevis papīra formā.
Elektroniskās saziņas regulējums attieksies uz jebkuru dokumentu apriti, kas notiek, izmantojot e-adresi, neatkarīgi no dokumentu juridiskā spēka.
Likumprojekts paredz, ka e-adreses konta lietotājs savam kontam (tajā krāsies viņa dati) varēs piekļūt, izmantojot sistēmā pieejamos kvalificētos personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Savukārt valsts iestāde varēs nosūtīt elektronisko dokumentu, izmantojot valsts informācijas sistēmu, kas paredz dokumentu sūtīšanu, vienlaikus nodrošinot tā pieejamību e-adreses kontā.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots: e-adreses kontam varēs piekļūt, izmantojot kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus (kas šobrīd ir personas apliecība ar iestrādātu datu nesēju – kontakta mikroshēmu, kas atbilst prasībām, kas tiesību aktos noteiktas drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem).
Iedzīvotājiem Latvijā patlaban ir vairākas autentifikācijas iespējas, tajā skaitā elektroniskajā identifikācijas kartē (eID) ir iestrādāts elektroniskais paraksts, taču praksē visplašāk tiek izmantotas internetbanku sistēmas, jo tajās autentifikācija ir cilvēkam draudzīgākā un pierastākā.
"Iestāde ar personu sazināsies elektroniski, nevis papīra formā."
Taču no pašreizējām iespējām tiek izslēgta autentifikācija ar internetbanku starpniecību, ko iedzīvotāji plaši izmanto, piekļuvei, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras elektroniski pieejamiem pakalpojumiem, pieprasot pabalstus portālā "Latvija.lv".
Valdības sēdē premjerei Laimdotai Straujumai bija jautājumi par autentifikācijas iespējām, jo likumprojektā paredzēts, ka tā iespējama tikai ar elektronisko identifikācijas karti (eID), patlaban autentifikācija portālā "Latvija.lv" ir iespējama arī caur internetbankām. Oficiālās elektroniskās adreses izmantošanā līdz ar to tiek sašaurināts lietotāju loks.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Citskovskis skaidroja, ka likumprojekts paredz atvērtu risinājumu atbilstoši tam, kādi autentifikācijas līdzekļi būs pieļaujami portālā "Latvija.lv" tad, kad ieviesīs e-adreses risinājumu. Neesot izslēgts, ka tajā brīdī, kad ieviesīs e-adreses, internetbankas nodrošinās atbilstošo drošības līmeni, lai tās varētu izmantot autentifikācijai šajā risinājumā, jo eID nodrošina par pakāpi augstāku drošību. Un videi, kurā valsts ar privātpersonu apmainīsies ar dokumentiem, tiks izmantots tāds drošības līmenis, kādu pašreiz nodrošina eID. Internetbankas var šādu līmeni sasniegt, un tās ir viņu iespējas, piebilda Iekšlietu ministrijas pārstāvis.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vērsa uzmanību uz to, ka informācija, ar kādu ir paredzēts apmainīties, satur arī ierobežotas pieejamības informāciju un arī personu datus, līdz ar to ir jābūt noteiktam drošības līmenim.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atgādināja, ka savulaik gan Satiksmes ministrijai, gan Aizsardzības ministrijai bija iebildumi arī Tautas nobalsošanas likuma sakarā. Taču internetbanku identifikācija šobrīd ļoti veiksmīgi tiek izmantota likumā noteiktā kārtībā likumdošanas iniciatīvu ierosināšanai Saeimā caur portālu "Manabalss.lv". Astoņas likumdošanas iniciatīvas jau reāli ir akceptētas. Šos datus ir pārbaudījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Pēc tieslietu ministra domām, liedzot autentifikāciju caur internetbankām, tā ir nesamērīga iespēju samazināšana. Un vajadzētu domāt par to, ja reiz [e-adreses sūtījumos] ir kādi dokumenti ar paaugstinātu drošības pakāpi, tad šiem dokumentiem var noteikt atsevišķu grupu, kurai ir stingrāks režīms.
Kā informēja J.Citskovskis, pašreiz ir izsniegtas 700 000 eID kartes, bet elektroniskā paraksta lietotāju skaits gan ir ievērojami mazāks. Savukārt internetbankas lietotāju ir vairāk nekā miljons, internetbankas ir populārākas un ikdienā pazīstamākas.
Tieslietu ministrs informēja, ka formulēs savu atsevišķo viedokli, ka e-adreses lietošanā jādod iespēja izmantot arī internetbanku autentifikāciju. Lai Saeimas deputāti, apspriežot konkrēto likumprojektu, arī ir informēti, kādas diskusijas par to ir bijušas valdībā.
Valdības vadītāja L.Straujuma, domu apmaiņā iestarpinot jautājumu (Esat pārliecināti, ka tā nav eID karšu lobēšana, bet vienkārši drošības aspekti?), izteicās, ka atbalstītu pieeju - izvērtēt arī internetbankas.
Likumprojektu valdība atbalstīja. Tālāk ierastajā ceļā tas jāskata un jāpieņem Saeimai.
IeM valsts sekretāra vietnieks J.Citskovskis informēja, ka e-adreses risinājumu plānots ieviest par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Pašreiz paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā. Savukārt fiziskā persona, reģistros neminēta persona un valsts iestāde, izņemot zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas procesa administratoru, e-adresi varēs lietot ne vēlāk kā no 2018.gada 1.janvāra.
LKA: bankas IT sistēmu drošībai pievērš lielu uzmanību
Par Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu, kurā nav paredzēts izmantot internetbanku autentifikācijas sistēmu, jo tā pašreiz nenodrošinot topošajai e-adresei nepieciešamo drošības līmeni, pēc LV portāla lūguma, viedokli izklāstīja Latvijas komercbanku asociācija:
Nekādi negribam piekrist apgalvojumam, ka internetbankas nav pietiekami drošas – to taču patiesībā atzīst arī valsts, jo virknei valsts un pašvaldību e-pakalpojumu pašlaik pieeja tiek nodrošināta gan ar internetbanku, gan eID starpniecību, tādējādi valsts taču negrib apgalvot, ka šobrīd piedāvā nedrošus autentifikācijas ceļus. Turklāt bankas IT sistēmu drošībai vienmēr ir pievērsušas lielu uzmanību, tas ir viens no banku darbības kritiskajiem jautājumiem.
Jautājumi un diskusijas drīzāk rodas nevis no tehnisko risinājumu, bet gan no juridiskā formulējuma puses. Jautājumā par to, vai banku izmantotā autentifikācija tiks uzskatīta kā kvalificēta, mēs varam tikai spekulēt, jo šobrīd nav definēts, kādi kritēriji jāizpilda, lai autentifikāciju uzskatītu par kvalificētu. Vēl būtiski, ka bankas jau šobrīd izmanto autentifikācijai risinājumus ar atšķirīgu drošības līmeni un nepieciešamais autentifikācijas līdzeklis ir atkarīgs no riska, kas saistīts ar attālināto darījumu (skaidrībai – kodu kartes, kodu kalkulatori, Digipass, MobileScan utt.).
Kopumā, skatoties pēc likumprojekta būtības un problemātikas, ko ar to paredzēts risināt, autentifikācija oficiālajā e-pastā, izmantojot ID kartes, šķiet visai loģiska. Šīs e-pasta adreses ir iecerēts izveidot, lai veicinātu elektronisku dokumentu apmaiņu, savukārt elektroniskā dokumenta parakstīšanai ir nepieciešama ID karte (vai e-paraksts). Respektīvi, visiem potenciālajiem šo e-pasta adrešu izmantotājiem būs ID kartes.
Pozitīvi, ka ar šo likumprojektu tiek mēģināts risināt problēmu, kas aktuāla arī bankām, tas ir, drošu informācijas apmaiņu. Negatīvi tas, ka piedāvātais risinājums iespēju droši apmainīties ar informāciju nodrošinās tikai daļai banku klientu, jo oficiālās e-pasta adreses nebūs visiem. Turklāt e-adreses izmantošana oficiālai elektroniskai saziņai starp privātpersonām paredzēta tikai otrajā e-adreses attīstības kārtā, otrās kārtas tehniskā risinājuma īstenošanā, kura paredzēta salīdzinoši tālā nākotnē. To kā nozīmīgu problēmu ir uzsvērusi arī Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija ( LIKTA). Kā lasāms likumprojekta anotācijā: "No minētā izriet, ka e-adreses paredzētā izmantošana neradīs lielāko iespējamo labumu sabiedrībai, privātajā sektorā nemazinās administratīvo un finansiālo slogu, neuzlabos uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Līdz ar to LIKTA iestājas par to, ka likumprojektā ir jāparedz un jānosaka ieviešanas datums e-adresei kā garantētajam piegādes kanālam visos iespējamos saziņas veidos: publiskais sektors – publiskais sektors, publiskais sektors – privātais sektors, privātais sektors – privātais sektors."
Noslēgumā vēl tikai īsa piebilde par to, ka Komercbanku asociācija nekādi netika iesaistīta likumprojekta izstrādē vai sākotnējā apspriešanā. Kaut arī gatavību sadarboties nozīmīgu normatīvo aktu apspriešanā mēs esam izrādījuši vienmēr, ja vien kāds ir gatavs konstruktīvai sadarbībai.
