Kas ir intelektuālais īpašums?
Latvijas normatīvajos aktos nav definēts jēdziens "intelektuālais īpašums". Civilprocesa likumā ir noteikts, kas tiek saprasts ar "intelektuālā īpašuma tiesībām".
Intelektuālais īpašums aptver plašu jaunrades jomu un neaprobežojas tikai ar kultūras un zinātnes nozari, kas pirmajā brīdī rada izteiktākas asociācijas saistībā ar intelektuālo darbību.
Konvencijā par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu, kas Latvijā ir spēkā no 1993.gada, norādīts, ka "intelektuālais īpašums" ietver tiesības uz:
- literāriem, mākslas un zinātniskiem darbiem,
- izpildītājmākslinieku sniegumiem, fonogrammām un pārraidēm,
- izgudrojumiem visās cilvēka darbības jomās,
- zinātniskiem atklājumiem,
- dizainparaugiem,
- preču zīmēm, pakalpojumu zīmēm, komercnosaukumiem un komerciālām norādēm,
- aizsardzību pret negodīgu konkurenci,
- visām citām tiesībām, kas rodas intelektuālas darbības rezultātā rūpniecības, zinātnes, literatūras un mākslas jomās.
Intelektuālo īpašumu iespējams klasificēt divās grupās – rūpnieciskajā īpašumā, kas ietver izgudrojumus (patentus), preču zīmes, rūpnieciskos dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un autortiesībās, kas attiecas uz literāriem un mākslas darbiem. Intelektuālā īpašuma tiesības var aizsargāt ar patentiem, preču zīmēm un autortiesībām.
"Pamatnostādnes noteiks politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem pieciem gadiem."
Latvijā par intelektuālā īpašuma aizsardzību ir atbildīgas daudzas institūcijas. Piemēram, Patentu valdes kompetencē ir rūpnieciskā īpašuma tiesību kategorijas: preču zīmes, dizainparaugi, izgudrojumi un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas. Savukārt Kultūras ministrijas piekritībā ir autortiesību un blakustiesību aizsardzība. Zemkopības ministrija izstrādā valsts politiku augu šķirņu aizsardzības un pārtikas un lauksaimniecības produktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā. Ar pārkāpumiem intelektuālā īpašuma jomā strādā Iekšlietu ministrija. Kā arī intelektuālā īpašuma jautājumi ir citu valsts pārvaldes iestāžu darba kārtībā.
Rīcības virzieni turpmākajiem pieciem gadiem
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādņu 2015.–2020.gadam mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā, norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Majevska. Tas nozīmē, ka situācijas uzlabošanā, kas saistās ar intelektuālā īpašuma tiesisko aizsardzību, tiks strādāts ne tikai ar valsts pārvaldes institūcijām, bet arī iesaistīs sabiedrību.
Tieslietu ministrija informē, ka pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas – nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā.
Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam intelektuālā īpašuma aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai plānots veikt vairākus pasākumus:
- Sakārtot nacionālo normatīvo regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
Plānotā aktivitāte paredz Latvijas normatīvā regulējuma pilnveidošanu attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību. Tiks izvērtēts esošais normatīvais regulējums un veikti nepieciešamie grozījumi. Paredzēts veikt grozījumus Autortiesību likumā un Augu šķirņu aizsardzības likumā, izvērtēt esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz nesēju atlīdzības iekasēšanas kārtību un iekasētās atlīdzības sadales principiem, veikt papildinājumus Civilprocesa likumā, kā arī izvērtēt likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" ietverto ģenerālklauzulu "būtisks kaitējums" attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumiem. Pamatnostādnēs atzīmēts, ka vienots un harmonisks normatīvais regulējums ir priekšnosacījums veiksmīgai un progresīvai intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Intelektuālā īpašu tiesību aizsardzībā normatīvā regulējuma kvalitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomisko attīstību, jo tās pamatā ir tehnoloģiskā kapacitāte, kas ir cieši saistīta ar intelektuālā īpašuma attīstību. Nepieciešamība veidot jaunus normatīvos aktus intelektuālā īpašuma tiesiskajai aizsardzībai pamatnostādnēs nav atzīmēta.
"Paredz izveidot specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai."
- Pilnveidot sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām, panākt šo tiesību ievērošanu.
Mērķa sasniegšanai paredzēts strādāt pie sabiedrības un uzņēmēju izglītošanas, sākot no valsts pārvaldes darbinieku, pašu intelektuālā īpašuma autoru, uzņēmēju apmācībām un izglītošanas un beidzot ar intelektuālo īpašumu saistītu jautājumu skaidrošanu plašākai sabiedrībai (intelektuālā īpašuma patērētājiem). Tajā skaitā plānots rosināt skolu mācību programmās iekļaut tēmas par intelektuālo īpašumu. Kā arī nodrošināt publisku informācijas pieejamību par šiem jautājumiem. Izglītojot sabiedrību kopumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, tiktu mazināti intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi.
- Veicinās izgudrotājdarbību.
Pasākuma īstenošanai plānots veikt Patentu informācijas sistēmas modernizēšanu, izstrādāt informatīvo ziņojumu par nacionālajā procedūrā piešķirto patentu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem un izstrādāt vadlīnijas vienotai metodoloģijai un kritērijiem patentu pieteikumu izskatīšanai.
- Veiks pētījumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
Plānots veikt aptaujas komersantu vidū par pastāvošajām problēmām un nepieciešamajiem uzlabojumiem un noskaidrot izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām. Plānots pētīt, kā ierobežot pārkāpumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanā, tajā skaitā pētīt iespējas ierobežot un pārtraukt to FTP serveru un failu apmaiņas tīklu uzturēšanu, kuros tiek sniegta iespēja nelikumīgi iegūt autortiesību un blakustiesību objektus.
- Īstenos efektīvu pirātisma novēršanu un apkarošanu internetā.
Kā rīcības virziens šī mērķa sasniegšanai noteikts pirātisma apkarošanas rīcības plāna izveide. Intelektuālā īpašuma tiesības lielos apmēros tiek pārkāptas tieši interneta vidē. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot Valsts policijā vienotu, specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai.
Jautājums dienas kārtībā arī ES institūcijās
Lai gan pamatā intelektuālā īpašuma tiesības nosaka katras dalībvalsts normatīvie akti, tās ir ietvertas arī Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos. Eiropā veiktie ieguldījumi intelektuālā īpašuma jomā pieaug, tādēļ tiesiskais regulējums kļūst sarežģītāks, un ir svarīgi saskaņot ES dalībvalstu tiesību aktus intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Tuvākajā laikā sagaidāmas izmaiņas ES tiesību aktos, tiek plānots pieņemt preču zīmju regulējumu, kas paredz ieviest atvieglotu preču zīmju reģistrācijas un aizsargāšanas sistēmu. Tiek strādāts pie autortiesību jomas – pie digitalizācijas paketes, kas ietvers kultūras satura digitalizāciju.
Par intelektuālā īpašuma jautājumiem marta sākumā tika diskutēts Rīgā konferencē "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība", kas tika organizēta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Tajā pulcējās Eiropas nozares vadošie speciālisti, lai spriestu par preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, Eiropas patentu sistēmas attīstību, inovāciju aizsardzības lomu ekonomikas izaugsmē un intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.
