No likuma “Par dzīvojamo telpu īri”:

 “28.³ pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu

Ja mājas īpašnieks (izīrētājs) pieņēmis lēmumu māju nojaukt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu (red. izcēlums).

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības apmēra un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas republikas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

28.⁴ pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu

Ja dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas), izņemot denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas, īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu (red. izcēlums).

Ja denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieks (izīrētājs) ir pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu un to nevar veikt, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Šāds pienākums izīrētājam ir pirmajos septiņos gados pēc īpašuma tiesību atjaunošanas, kā arī tad, ja dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (neapdzīvojamo telpu). Pārējos gadījumos attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, bet, ja īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām (personas, kurām pienākas palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā – red.), attiecīgā pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvojamo telpu likumā noteiktajā kārtībā.

Ja īrnieks, ar kuru tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, atbilst kādai no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām un pašvaldība ierāda īrniekam dzīvojamo telpu, attiecīgā pašvaldība ir tiesīga pieprasīt izīrētājam uzrādīt šādus dokumentus:

1) būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un saņemto būvatļauju;

3) kapitālā remonta izmaksu aprēķinu (tāmi);

4) kredītiestāžu apstiprinātus dokumentus, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finanšu līdzekļi.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

Šis jautājums nav vienkāršs, komentē Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Uz būvekspertīzes atzinuma pamata dzīvojamās mājas īpašniekam ir jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību ar attiecīgo ēku – vai māja nojaucama, vai veicams kapitālais remonts. Tādējādi uz šo situāciju attiecināmi divi minētie likuma “Par dzīvojamo telpu īri” panti. Šajos gadījumos parasti notiek cīņa: īrnieki cīnās par “savu vietu zem saules”, un, ja īpašnieks neierāda līdzvērtīgu dzīvojamo platību, īrniekiem jāvēršas ar prasību tiesā.

Taču, ja radusies konfliktsituācija ar namīpašnieku, īrniekiem vispirms būtu jāvēršas pie nekustamā  īpašuma un īres lietās pieredzējuša jurista.