Bezmaksas mācību līdzekļi. Vai nākamajā mācību gadā tie būs nodrošināti?

Vēstulei pašvaldībām bija vēl viens mērķis - atbalstīt pašvaldību skolu direktorus, dot tiem instrumentu cīņā par budžetu, kas ļautu skolām nodrošināt visu mācību procesam nepieciešamo. Tā ka gala rezultātā, ja pašvaldība nodrošinājumu nesniegs, atbildīgs būs skolas direktors. Vēstule zināšanai tika nosūtīta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.

Atbildes ir saņemtas no 29 pašvaldībām. Tikai viena no tām sola nodrošināt ar mācību līdzekļiem 55% apmērā. Pārējās, kas atsūtījušas informāciju, neplāno nodrošināt vai to darīs nelielā apjomā, pamatā iepērkot mācību grāmatas. Nav zināms, kāda ir situācija pašvaldībās, kuras uz vēstuli nav atbildējušas.

"Bezmaksas izglītības nodrošināšanā politiskā griba neizpaužas, faktiski pieviļot sabiedrību."

Pēdējo divu gadu laikā pašvaldības, skolas un attiecīgās atbildīgās amatpersonas ir uzrunātas visos iespējamos veidos, tomēr nepamet sajūta, ka gan tiesībsarga ziņojums, gan normatīvie akti ir lasīti vien pa diagonāli. Satversmes 112.pants, kas noteic, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī Izglītības likums, joprojām ir spēkā. Tātad jebkuri citi argumenti, piemēram, gaidīšana, kad tiks pieņemti jauni normatīvie akti, pašlaik ir prettiesiski.

Noteikumiem ir jābūt taisnīgiem, visiem zināmiem un pieņemamiem, taču šobrīd ir tā – noteikumi ir, bet amatpersonas un vecāki tos uztver atšķirīgi, savukārt no politiķu puses nav novērota vēlme šo jautājumu sakārtot.

Likums tiesībsargam piešķir tiesības, un tam ir pat pienākums ar šādiem jautājumiem strādāt un veicināt likuma normu ievērošanu. Iespējams, ka daudzos gadījumos pašvaldību galvenais arguments ir finansējuma trūkums. Bet, padomājot līdzībās – kas notiks, ja iedzīvotājs pateiks, ka nemaksās valstij nodokļus, jo jānomaksā siltuma rēķins? Visticamāk, attiecīgās institūcijas izdarīs visu, lai nodokļus iekasētu. Tātad arī valstij naudas trūkums nevar būt attaisnojums, lai nepildītu likumu.

"Bērnu vecāki ir nostādīti situācijā, ka jācīnās par to, kas pateikts likumos, turklāt nemitīgi baidoties, ka šāda aktivitāte kaut kādās izpausmēs skolā var pavērsies pret bērniem."

Valdības rīcībā skaidri iezīmējas prioritātes, starp kurām noteikti nav bezmaksas izglītības nodrošināšana. Piemēram, Euro ieviešanas kārtības likumu uz Saeimu sāka virzīt novembra vidū. Steidzamības kārtā tas tika izskatīts divos lasījumos un 1.martā jau ir stājies spēkā. Un tas notika situācijā, kad, kā liecina socioloģisko aptauju rezultāti, lielākā sabiedrības daļa eiro ieviešanu neatbalsta. Tātad - ja ir politiskā griba virzīt un ieviest kādu konkrētu tiesību aktu, tad pat sabiedrības vairākuma miermīlīgais demokrātiskais protests nav arguments, lai vairāk skaidrotu vai apturētu kāda likuma virzību. Savukārt bezmaksas izglītības nodrošināšanā politiskā griba neizpaužas, faktiski pieviļot sabiedrību.

Bērnu vecāki ir nostādīti situācijā, kad jācīnās par to, kas ierakstīts likumos, pie tam nemitīgi baidoties, ka šāda aktivitāte kaut kādās izpausmēs skolā var pavērsies pret bērniem. Ja valsts un pašvaldība nepilda to, ko nosaka likums, tātad ir pārkāpta tiesiskā kārtība un padarīt par vainīgiem vecākus, kas aizstāv savu bērnu tiesības, ir negodīgi un bezatbildīgi.

Vecākiem, protams, ir jārīkojas, bet situācija var mainīties tikai tad, ja tajā būs ieinteresētas arī valsts amatpersonas un ar izglītību saistītās institūcijas.

Pašlaik ir trīs neizmantoti instrumenti

• Ja Izglītības kvalitātes valsts dienesta ierēdņi konstatē likumpārkāpumu, skolas direktors obligāti ir jāsoda.
• Iespējams, vajadzētu rīkoties saskaņā ar Prokuratūras likuma 20.pantu, kas nosaka: "Ja nepieciešams pārtraukt nelikumīgu darbību, novērst šādas darbības sekas vai nepieļaut pārkāpumu, prokurors iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajam uzņēmumam, iestādei, organizācijai, amatpersonai vai personai." Tas būtu veids, kā prokurora iesnieguma kārtībā, nevis ar sankcijām, kas noteiktas attiecīgi Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā, risināt šo situāciju.
• Valsts galvenajām amatpersonām jārīkojas kā sociāli atbildīgiem politiķiem. Trīs, četri prezidenta vai premjera publiski pausti teikumi par to, ka likums ir jāpilda, tātad – līdzekļi ir jāatrod, būtu pietiekams vēstījums sabiedrībai, pašvaldībām un skolām, ka šī pretlikumīgā prakse ir jāpārtrauc.

Lai arī lēni, tomēr pozitīvas izmaiņas notiek, un ir pašvaldības, kas risina jautājumu kompleksi, nodrošinot ne tikai mācību līdzekļus, bet arī attīstot pašvaldības pakalpojumus, kas iedzīvotājiem ļauj justies noteiktā komforta līmenī.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai, paralēli visnotaļ smagu augstākās izglītības jautājumu risināšanai, resursi iesaistīties arī šīs problēmas novēršanā ir jāatrod.