Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
MK noteikumiem Nr. 138 "Valsts asinsdonoru centra nolikums" nosaka, ka Valsts asinsdonoru centrs ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un centra darbības mērķi ir sagatavot asinis un asins komponentus ārstniecības iestādēm, kā arī nodrošināt imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes.
FOTO: www.sxc.hu
Ar ko nodarbojas Valsts asinsdonoru centrs? Kāds ir asinsdonoru centra darbības mērķis?
 |
Foto: no VADC arhīva |
Bieži vien sociālajos tīklos izskan lūgums ziedot asinis. Vai asinsdonoru centram tiešām trūkst asiņu?
G. Ņemceva: Asinsdonoru centram asiņu netrūkst, jo, cik asins komponentus var sagatavot, tik arī sagatavo. Taču neesam vienīgie, kas sagatavo asins komponentus, jo vēl ir deviņas ārstniecības iestādes, kurās ir asins sagatavošanas nodaļas, tomēr šad tad ārstniecības iestādēm asiņu trūkst. Asinsdonoru centrs sadarbojas ar slimnīcām, kurās ir šīs asins sagatavošanas nodaļas, un jau kādu laiku centrs kopā ar šīm slimnīcām darbojas kopējā krājuma veidošanā. Katrai asins sagatavošanas nodaļai ir savi asins komponentu uzkrājumi, kuri pēc pieprasījuma ir jāizsniedz tai ārstniecības iestādei, kam konkrētās asinis ir nepieciešamas. Pastāv arī datubāze. Tajā jebkurā brīdī var apskatīties, kurā slimnīcā ir kādas konkrētas grupas vai rēzus piederības asinis.
Kā VADC rīkojas, ja cilvēkam nepieciešamo asiņu nav? Kuras grupas asiņu trūkst visvairāk?
 |
| Foto: no VADC arhīva |
Ir četras asins grupas – 0, A, B, AB, kuras tālāk iedalās rēzus pozitīvs vai negatīvs piederībā. Tikai 7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir AB asins grupa un rēzus negatīvā piederība ir tikai 15% Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka pietrūkst tieši AB rēzus negatīvās asinis. Un tā ir arī visretākā asins grupa Latvijā (ir valstis, kur tā nav, bet Latvijā ir tieši tā). Ir tā, ka pietiek, bet tad izlietojas. Kāds var teikt, ka "jums vienmēr trūkst asiņu", bet mums vienmēr trūkst kādas konkrētas grupas asinis.
G. Ņemceva: Gadījums nosaka to, kuru asiņu trūkst visvairāk.
Cik aktīvi asins ziedotāji ir Latvijas iedzīvotāji?
G. Ņemceva: Šobrīd ziedotāji ir kļuvuši daudz aktīvāki. Vienmēr esmu teikusi, ka mēs pārdzīvojām diezgan lielu depresiju donoru kustībā – neatkarības sākumā salūza visa asins ziedošanas sistēma. Agrāk cilvēki devās ziedot lielākoties pēc valdības rīkojuma, taču, sabrūkot padomju sistēmai, donoru aktivitāte samazinājās. Donoru piesaistei tika izveidota sabiedrisko attiecību nodaļa, kas ar masu mediju palīdzību palīdzēja piesaistīt donorus. Bez iedzīvotāju aktivitātes mēs esam nulle.
A. Šteinerte: Kopumā Latvijā varētu vēlēties lielāku donoru atsaucību. 2003./2004. gadā 3% no Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija donori, šobrīd šie 3% ir tikai atsevišķos rajonos, piemēram, aktīvi rajoni, kur daudz donoru nodod asinis, ir Smiltene, Valka, Dobele. Pašreiz no visiem Latvijas iedzīvotājiem aktīvi asins ziedotāji ir aptuveni 1–1,5%. Bet ir jāņem vērā tas, cik iedzīvotāju ir izbraukuši no Latvijas. Tāpēc pašlaik 3% donoru no visiem iedzīvotājiem vairs nav, protams, mēs gribētu, lai būtu.
Kāda ir šābrīža cilvēku aktivitāte, ziedojot asinis? Cik cilvēku vidēji dienā nodod asinis?
A. Šteinerte: Asinsdonoru centrā vidēji vienā dienā asinis nodod no 40 līdz 60 cilvēkiem, lai gan ir bijušas reizes, kad vienā dienā nodod pat 100 cilvēki. Asinsdonoru centra plānotajos izbraukumos ir vietas, kur nodod no 30 līdz 40 cilvēkiem, citur no 100 līdz pat 200 cilvēkiem. Vienā izbraukuma reizē ar specializēto Donoru autobusu asinis ziedo apmēram 40 līdz 50 donoru. Akciju laikā donoru atsaucība ir lielāka.
"Asinsdonoru centram asiņu netrūkst, jo, cik asins komponentus var sagatavot, tik arī sagatavo."
Savukārt asinsdonoru centrs katru dienu izsniedz apmēram 130 – 160 donoru asins jeb eritrocītu devas. Ar viena donora asinīm (450 ml) var palīdzēt līdz pat 3 pieaugušiem cilvēkiem vai no vienas eritrocītu masas var uztaisīt 5 devas mazajiem bērniem.
G. Ņemceva: Šobrīd asins pagatavojumu nodrošinājums ir 60%. Ir bijuši mēneši, kad šis nodrošinājums ir pāri 90%.
Kāds ir donoru vidējais vecums Latvijā?
G. Ņemceva: Rēķinoties ar to, ka asinis var nodot no 18 līdz 60 gadiem, reizēm 65, bet tad tikai ar ārsta atļauju, var teikt, ka tagad ļoti aktīvi donoru kustībā iesaistās jaunatne. Agrāk vidējais donoru vecums bija 47 gadi, bet šobrīd tas ir 33 gadi.
A. Šteinerte: Pirmreizējo donoru vidējais vecums ir 27 gadi.
Kas tiek darīts ar tām asinīm, kurās tiek atklātas kādas slimības, vai tās tiek atzītas par nederīgām? Vai VADC ziņo cilvēkam par atklātajām slimībām, vai par to interesēties ir paša cilvēka pienākums?
G. Ņemceva: Nederīgās asinis tiek inaktivētas un norakstītas atkritumos. Savukārt par jebkurām no donora paņemtajām asins analīzēm pienākums interesēties ir pašam cilvēkam. Ārstniecības likums nosaka: cilvēks ir pats atbildīgs par savu veselību, kā arī līgumā, kas slēgts ar donoru, ir noteikts, ka donors pats apņemas interesēties par saviem rezultātiem.
"Asinsdonoru centrā vidēji vienā dienā asinis nodod no 40 līdz 60 cilvēkiem."
A. Šteinerte: Ja cilvēks aiziet pie ārsta, tad viņš zina, ka viņam ir jāpainteresējas par saviem rezultātiem. Tas pats princips ir arī asinsdonoru centrā: donors izlasa, ka viņa asins paraugam tiks taisītas analīzes, tātad loģiski, ka viņš pats par savām analīzēm interesējas. Aptuveni 60 līdz 70% no donoriem paši interesējas un lūdz informāciju par rezultātiem. Protams, ir arī gadījumi, kad no centra zvana cilvēkiem, lai uzaicinātu viņus uz pārrunām sakarā ar analīžu rezultātiem. Pa telefonu šī informācija netiek izpausta, jo informācija par donora analīžu rezultātiem ir konfidenciāla – tā ir slepena informācija, kuras slepenība ir jāsaglabā, un tas ir asinsdonoru centra pienākums. Pirms informācijas sniegšanas par analīzēm donoram tiek pārbaudīti personu apliecinoši dokumenti, lai patiešām zinātu, ka konkrētais cilvēks ir donors.
Zināms, ka VADC regulāri dodas izbraukumos pie donoriem visā valstī ar specializēto Donoru autobusu. Vai šie izbraukumi atmaksājas? Cilvēku atsaucība ir pietiekama?
G. Ņemceva: Šā gada 13. septembrī būs 4 gadi, kopš VADC iegādājās specializēto autobusu. Mēs esam vienīgie no bijušajām padomju republikām un vienīgie Baltijā, kam ir tāds autobuss. Autobuss ir aprīkots tā, lai tajā varētu ziedot asinis un tas varētu doties izbraukumos cauru gadu. Kopumā autobusā gadā tiek ziedotas aptuveni trīs tonnas asiņu, kas ir 4,500 devas.
VADC mājaslapā (www.vadc.gov.lv) ir pieejama informācija par Donoru autobusa izbraukumiem.
Cik ilgi var uzglabāt asinis pēc to nodošanas? Vai VADC ir asiņu rezerves?
A. Šteinerte: No donora paņemtās asinis uzreiz tiek sadalītas pa sastāvdaļām, atsevišķi izdalot plazmu, eritrocītu masu un trombocītu masu. Slimnīcām tiek izsniegti visi šie komponenti. Eritrocītu masa ir jāuzglabā noteiktā temperatūrā, un tās derīguma termiņš ir 35 dienas. Trombocītu masa ir ar pavisam īsu uzglabāšanas termiņu – 7 dienas. Savukārt, plazmu sasaldējot un uzglabājot noteiktā temperatūrā, tās derīguma termiņš ir 3 gadi. Tāpēc plazmai var izveidot pietiekami lielas rezerves. Un attiecīgi eritrocītu masai un trombocītu masai rezerves var uztaisīt minimālās vai vispār to nav, jo uzglabāšanas termiņš ir pietiekami īss. Jādzīvo no rokas mutē. Respektīvi – vienā dienā sagatavojam, otrā, trešā izsniedzam. Tāpēc arī donori ir vajadzīgi katru dienu – kā mēs mēdzam jokot, 365 dienas gadā.
Šobrīd uz laiku ir pārtraukta plazmas nodošana. Kāpēc tā tika pārtraukta un kad ir plānots to atjaunot?
G. Ņemceva: Eiropā vai pasaulē pastāv tāds princips, ka attiecībai starp eritrocītiem un plazmu ir jābūt 3:1, tad ārstniecības iestādē ir pareizi nostādīti pielietošanas principi. Līdz ar to eritrocītus vajag vairāk nekā plazmu. Pašlaik asinsdonoru centrā plazmas pieņemšana ir pārtraukta, jo tā ir pietiekamā daudzumā.
Kā VADC ir ar budžetu – vai piešķirtie naudas līdzekļi ir pietiekami un kādam mērķim tie ir nepieciešami?
G. Ņemceva: Šogad VADC ir ļoti samazināts budžets un principā nākas īstenot pavisam citu dzīvesveidu. Visi piešķirtie budžeta līdzekļi tiek izlietoti asinsdonoru centra galvenā mērķa sasniegšanai – iedzīvotāju nodrošināšanai ar asins pagatavojumiem. VADC ir vienīgā ārstniecības iestāde, kura izmeklē donora asinis (arī pirms asins ziedošanas), sniedz pakalpojumus transplantologiem, taisa saderības testus, apmāca mediķus, ārstus un vidējo medicīnas personālu par asins pārliešanas jautājumiem. Ir nodaļa, kas sniedz ārstnieciskās procedūras. Jebkura asins deva, kas sagatavota Latvijā, tiek testēta asinsdonoru centrā. Vēl VADC veic kvalitātes kontroli – ir kvalitātes laboratorija, kas pārbauda prasību ievērošanu asins sagatavošanā, pārbaudot arī ikvienu asins sagatavošanas institūciju. Tam visam vajag līdzekļus. Šis gads bija ļoti smags, un, cik sapratu, nākamais arī būs tāds pats.
"Jādzīvo no rokas mutē: vienā dienā sagatavojam, otrā, trešā izsniedzam."
Kādu laiku plašsaziņas līdzekļos izskanēja iecere par "Asiņu bankas" izveidi. Vai tā joprojām ir tikai iecere?
G. Ņemceva: Domāju, ka ar laiku "Asiņu banka" pat kā iecere zaudēs nozīmi. Tas ir ļoti dārgs pasākums, bet valstij pašlaik nav līdzekļu un iespēju to īstenot. Daudz kas ir izdarīts, pusceļā esam, bet neko neglabājam un nesagatavojam tādiem mērķiem, jo tā ir ļoti dārga procedūra.
Kā norisinās VADC sadarbība ar ārvalstu ārstniecības iestādēm?
G. Ņemceva: Mēs esam iesaistījušies Eiropas asiņu aliansē (European blood alliance), esam tās biedri, un mums pat šogad līdzekļu trūkuma dēļ piedeva nesamaksāto biedra naudu. Šajā aliansē ir iesaistījušās visas Eiropas valstis, un katra sūta savas ziņas, dalās ar informatīvajiem rakstiem un palīdz iegūt informāciju, lai mēs būtu informēti par pasaulē notiekošo. Mēs rīkojam Baltijas transfuzioloģijas kongresus (ir bijuši jau pieci šādi kongresi), kuros piedalās līdz pat 17 valstīm. Ir izskanējuši piedāvājumi rīkot šo kongresu citās valstīs, tomēr asinsdonoru centrs šo piedāvājumu noraidīja, jo, ja kongress norisinās Latvijā, tad Latvijas ārstiem ir lielākas iespējas tajā piedalīties. Neviens šo kongresu nedotē, tāpēc katram dalībniekam ir jāmaksā dalības maksa.
"Šobrīd asins pagatavojumu nodrošinājums ir 60%."
Praktiski, šobrīd ar ārvalstu ārstniecības iestādēm norisinās tikai datu apmaiņa.
Vai VADC izmanto iespēju un iesaistās Eiropas Savienības projektos?
G. Ņemceva: Asinsdonoru centrs iesaistījās Eiropas Savienības projektā, kas bija saistībā ar informācijas sistēmām. Līdz ar to šobrīd ir sistēma, kur ir informācija par katru cilvēku, kas kādreiz ir griezies asins dienesta jebkurā institūcijā – vienmēr var izsekot, kad viņš pēdējo reizi nodeva asinis, cik daudz nodeva, vai ar viņu tajā laikā bija kāds negadījums (slikta dūša, sliktas analīzes). Tad, atkārtoti nododot šim cilvēkam asinis, viņš ir pārbaudāms, un, ja cilvēks nedrīkst nodot asinis, VADC ietaupa naudu un cilvēks nemaz nenodod asinis. To nodrošina projekta ietvaros no Zviedrijas nopirktā programma, kas tika pielāgota Latvijas apstākļiem, cilvēkiem un dokumentiem. Šī programma darbojas jau trīs gadus. Nākotnē ir plānots šo informācijas sistēmu paplašināt, lai varētu iegūt ziņas ne tikai par donoru un gatavo asins produkciju, bet arī par pacientiem, kuri saņēmuši asinsdonoru centra produkciju. Laiki, tehnika un informācija mainās, tāpēc ir svarīgi sadarboties ar zviedru firmu, kas pielāgos asinsdonoru centru esošajiem apstākļiem.
Kādi ir Latvijas donoru rādītāji salīdzinoši ar Eiropas rādītājiem?
G. Ņemceva: Principā Eiropa prasa rādītāju uz 1000 iedzīvotājiem ne mazāk kā 35 donorus. Latvijai nav sliktākie rādītāji, bet ne pietiekami – uz 1000 iedzīvotājiem ir aptuveni 20 donoru. Ja katrs vesels iedzīvotājs vienreiz gadā nodotu asinis, tad būtu ļoti labi – mēs dzīvotu tikai ar prieku.
