Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
To, ka darba devēja pienākums par padarīto darbu ir maksāt darba līgumā nolīgto samaksu, nosaka Darba likuma 28. pants, taču dzīvē ne vienmēr viss notiek, kā ir noteikts likumā. Darbinieki, kuri pieredzējuši šādu situāciju, ka darba alga nav laikus izmaksāta pat vairākus mēnešus, norāda, ka sajūtas nav patīkamas. Savukārt pilsētas ielās vairāki žurnālistu uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka viņiem nav pietiekamu zināšanu par iespējamiem risinājumiem šādā nepatīkamā situācijā. Raidījumā kopā ar viesiem tiek izskatīts viens no situācijas risinājumiem – prasības pieteikuma par darba samaksas piedziņu iesniegšana tiesā.
Anonimizēto tiesu nolēmumu datubāzē par laika periodu no 2013. līdz 2022. gadam ir pieejami 1310 spriedumi, kas stājušies spēkā lietās par darba samaksas piedziņu, tostarp arī spriedumi par prasības noraidīšanu. Kopumā prasījumu skaits, līdzīgi kā darba devēja uzteikuma apstrīdēšanā, nav liels – vidēji tie ir 145 pieteikumi gadā un, visticamāk, neataino faktisko situāciju ar darbiniekiem neizmaksātajiem atalgojumiem.
LV portāla infografika.
Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Viktors Makucevičs atzīst, ka darbinieki, kuri tiesas ceļā vēlas piedzīt tiem neizmaksāto darba samaksu – darba algu, atvaļinājuma naudu, prēmiju, kā arī morālo kompensāciju –, nereti vienlaikus prasa arī darba attiecību izbeigšanu tiesas ceļā un tiesā sevi pārstāv paši. Savukārt darba devēji mēdz algot pārstāvi tiesā, proti, zvērinātu advokātu.
Tiesnesis V. Makucevičs kopā ar zvērinātu advokāti Gitu Oškāju raidījumā skaidro būtiskas tiesvedības nianses. Piemēram, kā darbiniekam pierādīt, ka darbs ir veikts? Atbilstoši tiesu judikatūrā atzītajam darba devēja pienākumu samaksāt par padarīto darbu rada darba līgumā noteiktā darba izpilde. Līdz ar to tiesības saņemt darba samaksu nerada noslēgtais darba līgums, bet līgumā noteiktā darba izpilde.
Raidījumā dzirdēsiet atbildes arī uz citiem jautājumiem:
Prasījuma tiesības pret darba devēju par darba samaksas piedziņu tiesā darbiniekam rodas ar brīdi, kad darba līgumā norādītajā datumā darba samaksa nav saņemta. Piedzīt tiesā neizmaksāto darba samaksu var divu gadu laikā no prasījuma rašanās brīža.
Likums nenosaka pienākumu darbiniekam prasīt darba devējam, kāpēc alga nav izmaksāta.
Ar darba samaksu ir saprotami visi no darba tiesībām izrietošie prasījumi: darba alga, atvaļinājuma nauda, atlaišanas pabalsts, slimības nauda, prēmija, komandējuma nauda.
Darbiniekam, vēršoties tiesā par neizmaksātās darba samaksas piedziņu, būs jāpierāda, ka darbs ir bijis veikts.
Pierādījumi var būt: liecinieku (darba kolēģu, klientu) liecības, ieraksti darba žurnālos, audio, video ieraksti, sarakste ar darba devēju e-pastā par darba izpildi u. c. Nevienam no pierādījumiem nav augstāks juridiskais spēks, tos vērtē kopumā.
Tiesu prakse liecina, ka nepamatoti darbinieku prasījumi darba samaksas piedziņas lietās visbiežāk ir saistīti ar darba līguma un kopā ar to noslēgto papildvienošanos nepietiekamu izpratni.
Prasījumi par darba samaksas piedziņu tiesā nav prioritārā kārtībā skatāmas lietas, ja tie nav saistīti ar prasījumu par nepamatotu darba devēja darba uzteikumu un atjaunošanu darbā.
Tiesa lietu izskata vidēji trīs mēnešu laikā no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža.
Ņemot vērā to, cik tiesai ir dots zināt par konkrēto darba strīdu, lai pilnībā izvērtētu apstākļus un strīdu novērstu, tiesvedības process var notikt rakstveidā, pusēm nepiedaloties, vai mutvārdu procesā ar pušu piedalīšanos.
Darbinieks ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas. Ja darbinieka prasījumu apmierina un ja darbinieks ir algojis advokātu, izdevumus par advokāta pakalpojumiem piedzen no darba devēja.
Ja tiesa noraida darbinieka prasījumu kā nepamatotu un ja darba devējs ir algojis advokātu, izdevumus par advokāta pakalpojumiem piedzen no darbinieka.
Piecpadsmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu*. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu dažādās dzīves situācijās, kad to risināšanā ir jāvēršas tiesā.
Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā personas goda un cieņas aizstāvība, aizgādnības nodibināšana, paternitātes noteikšana, darba devēja uzteikuma apstrīdēšana un neizmaksātās darba samaksas piedziņa, soda apmēra noteikšana kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, sacīkstes princips civilprocesā, pagaidu aizsardzība pret vardarbību, nepilngadīgas personas atbildība, uzņēmējdarbība un sankcijas, patērētāja tiesības internetā, tiesas nolēmuma izpilde u. c.
Plašāk par projektu: “Zini savas tiesības” trešā sezona ir klāt!.
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “YouTube” kanālā.
#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter” un “Instagram”.
* Raidījuma “Zini savas tiesības!” projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild SIA “Vidzemes televīzija”. #SIF_MAF2022
