Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija.
No 13. marta četrās pierobežas pašvaldībās – Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā –, kā arī Rēzeknes novada Kaunatas pagastā tiek izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kura laikā ir noteiktas papildu pilnvaras Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Režīma laikā ir spēkā ievērojami bargāks Krimināllikumā paredzētais sods par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 184 paredz, ka pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms tiek izsludināts no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un novērstu valsts apdraudējumu, kas izveidojies, pieaugot mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu.
Pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms pierobežā iepriekš tika izsludināts 2023. gada 10. augustā un zaudēja spēku šī gada 11. februārī. Pirms tam divus gadus – no 2021. gada 11. augusta līdz 2023. gada 10. augustam – pierobežas četrās pašvaldībās bija izsludināta ārkārtējā situācija.
Kā norādīts rīkojuma anotācijā, ir prognozējams, ka nelikumīgu robežpārkāpēju skaits pieaugs, iestājoties siltākiem klimatiskajiem apstākļiem. To jau apliecinot valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugums martā.
“Šobrīd arī no Lietuvas un Polijas (..) tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Tāpat Lietuva, Igaunija, Polija un Somija joprojām saskaras ar dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem. Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību,” uzsvērts Iekšlietu ministrijas informācijā.
Kas ir pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms2023. gada 14. jūlijā stājās spēkā grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar ko likumdevējs noteica Ministru kabinetam tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu (līdz tam vienīgais risinājums bija īpaša tiesiskā režīma izsludināšana atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” regulējumam). Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu izsludina, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu. 2023. gada 30. novembrī stājās spēkā vēl vieni grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ar kuriem tika paplašināts Ministru kabineta tiesību apjoms, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Tādējādi, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam ir tiesības visā pierobežā vai tās daļā noteikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:
|
Jau šobrīd Valsts robežsardze nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, ar rīkojumu Valsts policijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas apsardzības nodrošināšanā.
Rīkojumā noteikts, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām, kā arī NBS personālam ir tiesības iekļūt nedzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka atļauju, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu:
Rīkojums paredz, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ir tiesības iekļūt dzīvojamās telpās arī bez to īpašnieku atļaujas, lai, pastāvot pamatotām aizdomām:
Nacionālie bruņotie spēki šīs tiesības var īstenot Valsts robežsardzes amatpersonu vadībā.
Rīkojuma anotācijā sniegta atsauce uz iepriekšējo pieredzi, ka persona vai personu grupas, kas nelikumīgi šķērsoja valsts robežu, slēpās vai mērķtiecīgi iegāja privātpersonām piederošajos īpašumos, kur tās attiecīgi sagaidīja šo personu pārvietotāji.
Nereti bijušas situācijas, kad īpašnieki nebija sastopami vai nepiekrita tam, ka robežsargs ieiet minētajā īpašumā. Tāpēc rīkojumā ir noteiktas tiesības iekļūt īpašumā arī bez īpašnieka atļaujas, ja radušās pamatotas aizdomas par to, ka tur atrodas personas, kas nelikumīgi šķēršojušas valsts robežu.
Pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā NBS personālam ir tiesības apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārliecinātos par to, ka personas atrašanās Latvijas Republikas teritorijā ir tiesiska.
Rīkojums paredz NBS personāla tiesības neļaut personai šķērsot valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā, kā arī aizturēt nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai personu, kas veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai personu, kas nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad tā tiek nodota kompetentajai iestādei.
Rīkojums paredz arī Valsts robežsardzes tiesības nepieciešamības gadījumā apgādāt personas, kuras mēģina Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamentiem).
“Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas–Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama,” skaidro Iekšlietu ministrija.
Atbilstoši valdības rīkojumam pēc Valsts robežsardzes lūguma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes nodrošina šīm personām nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Rīkojuma anotācijā tiek lēsts, ka kopējais nepieciešamais finansējums pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanai no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim varētu būt 6 800 261 eiro, ko veido papildu izmaksas Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Nacionālajam veselības dienestam.
Ņemot vērā, ka “turpina pieaugt Krievijas un Baltkrievijas organizētais nelegālās migrācijas spiediens pret NATO austrumu robežu no Somijas līdz Polijai” (no Ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2023. gadā), 2023. gada 20. oktobrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz bargāku sodu par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai un iespējas nelikumīgi uzturēties Latvijā nodrošināšanu.
Tie cita starpā paredz būtiski pastiprināt kriminālatbildību par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ.
Krimināllikuma 285. panta 3.1 daļa paredz, ka par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas izdarīts pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas Latvijas teritorijā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
|
Plašāk par tēmu >> |
