Aukles pakalpojuma sniegšana nozīmē bērnu uzraudzību laikā, kad vecāki paši nevar uzraudzīt savus bērnus.
FOTO: Rebeka Žeire, LETA
Nodokļi ir jāmaksā no dažādiem ienākumiem – tas jādara arī auklēm, kuras sniedz bērna uzraudzības pakalpojumu. Nodokļu iemaksas dod iespēju saņemt sociālās drošības garantijas un iesaistīties pensiju sistēmā. Auklēm ir arī jāievēro vairākas papildu prasības, piemēram, jāreģistrējas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka visi bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji jāreģistrē Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Jebkurai fiziskajai personai, kura nodarbojas ar bērnu uzraudzību, vai nu jāreģistrē saimnieciskā darbība, vai jāreģistrējas kā individuālajam komersantam.
Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais var izvēlēties maksāt vienu no šiem nodokļiem: 1) iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības; 2) mikrouzņēmumu nodokli; 3) samazināto patentmaksu.
Pašnodarbinātais ir sociāli apdrošināts, ja maksā nodokļus vispārējā režīmā vai mikrouzņēmumu nodokli. Samazinātās patentmaksas maksātājam nav sociālās apdrošināšanas.
Aukles pakalpojums vienlaikus ir saistīts ne tikai ar reģistrēšanos kā šī pakalpojuma sniedzējam, bet arī reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība” nosaka profesionālās kvalifikācijas un drošības prasības, kas jāievēro, sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumu, pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtību, kā arī to, ka persona pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā reģistrējas kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs.
Bērnu uzraudzības (aukles) pakalpojuma sniegšana ir saimnieciskās darbības veids. Personai rodas ar nodokļiem apliekami ienākumi.
Līdz ar to, ja aukle strādā individuāli, tad viņai pašai arī jāmaksā nodokļi no gūtajiem ienākumiem, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga.
Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā šobrīd reģistrētas 5190 aktīvas fiziskas personas. Visas personas pirms reģistrācijas un pakalpojuma sniegšanas sākuma bija reģistrējušas saimniecisko darbību vai bija individuālie komersanti.
Iesniedzot iesniegumu IKVD reģistrācijai Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā, personai iesniegumā jānorāda informācija par saimnieciskās darbības vai individuālā komersanta reģistrāciju. Pirms aukles reģistrācijas Izglītības kvalitātes valsts dienests pārbauda šo informāciju valsts publiskajos reģistros.
Plašāka informācija par reģistrāciju – IKVD mājaslapā.
Kādēļ vispirms jāreģistrējas VID un tad – Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā? IKVD eksperte norāda, ka šāda prasība noteikta, lai novērstu gadījumus, kad persona sniedz pakalpojumus un saņem ienākumus, nemaksājot par tiem valstī noteiktos nodokļus. Tādēļ šī prasība ir noteikta MK noteikumu Nr. 404 11. punktā.
J. Veinberga arī uzsver, ka iesniegt iesniegumu Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja reģistrācijai var pirms saimnieciskās darbības reģistrācijas vai paralēli tai. Taču reģistrācija Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā tiks veikta tikai pēc tam, kad persona būs reģistrējusies par saimnieciskās darbības veicēju vai individuālo komersantu.
Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējs, pašnodarbinātais var izvēlēties maksāt vienu no šādiem nodokļiem:
1) iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumiem no saimnieciskās darbības;
2) mikrouzņēmumu nodokli (MUN);
3) samazināto patentmaksu.
Reģistrējoties Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants, pašnodarbinātais var izvēlēties maksāt vienu no šiem nodokļiem:
1) IIN par ienākumiem no saimnieciskās darbības;
2) mikrouzņēmumu nodokli.
Nodokļu nosacījumi, likmes un piemēri ir izklāstīti VID metodiskajā materiālā “Nodokļu maksāšanas režīmi bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem”.
Persona, kas ir reģistrējusi saimniecisko darbību un izvēlējusies maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, no saimnieciskās darbības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
IIN 20% – gada ienākumam līdz 20 004 eiro. Lielākam ienākumam likmei ir papildu procenti.
VSAOI ir divas likmes:
Saimnieciskās darbības veicējs/pašnodarbinātais VSAOI maksā reizi ceturksnī, iesniedzot pārskatu “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums”.
IIN maksā reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
MUN likme ir 25% gada apgrozījumam līdz 25 000 eiro, pārsnieguma daļai – 40%. MUN deklarāciju iesniedz un nodokli maksā par ceturksni.
MUN maksātājs ir sociāli apdrošināts kā pašnodarbinātais, jo šī nodokļa 80% ir VSAOI, 20% – IIN.
MUN maksātāji var izvēlēties lietot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu.
VID speciālisti skaidro, ka arī aukle, kas izvēlējusies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, var automatizēt nodokļa nomaksu, izmantojot SDI kontu, attiecīgi visus ieņēmumus no saimnieciskās darbības ieskaita šajā kontā, bet banka sadarbībā ar VID tālākās darbības veic automātiski, bez paša saimnieciskās darbības veicēja līdzdalības:
No jauna reģistrējoties MUN maksātāja statusā, iesniegumu par SDI kontu jāiesniedz vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, savukārt jau reģistrēts MUN maksātājs (bērnu aprūpes pakalpojumu sniedzējs) iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms nākamā ceturkšņa sākuma un kontu sāk izmantot no nākamā ceturkšņa.
Detalizētāka informācija par SDI kontu pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv, sadaļā “Nodokļi” – “Mikrouzņēmumu nodoklis”, izvēloties tēmu “Saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts” (publicēta 23.09.2022.).
Sociālajā apdrošināšanā ir prasība veikt iemaksas vismaz no 1860 eiro ceturksnī vai 620 eiro mēnesī.
Ja pašnodarbinātais (kurš vienlaikus nav darba ņēmējs) prognozē, ka viņa ieņēmumi nesasniegs 1860 eiro ceturksnī (2023. gadā), tad viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa vai gada plānotajiem ieņēmumiem, un tad minimālās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.
Informācija par minimālajām obligātajām iemaksām ir pieejama sadaļā “Nodokļi” – “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” – “Informatīvie un metodiskie materiāli”, izvēloties tēmu “Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” – metodiskajā materiālā “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.
Maksājot no ienākumiem pilno iemaksu likmi – 31,07% – vai mikrouzņēmumu nodokli, pašnodarbinātajam ir garantēta:
Ja ienākumi ir mazāki par 620 eiro mēnesī un jāveic 10% iemaksas, tad pašnodarbinātais ir apdrošināts tikai pensijai.
Samazinātā patentmaksa ir fiksēts maksājums: par kalendāra gadu 17 eiro vai sešiem kalendāra mēnešiem – 9 eiro.
Veic tikai ieņēmumu uzskaiti, kurā hronoloģiskā secībā norāda saimnieciskās darbības ieņēmumus, un nav noteikts pienākums sniegt pārskatus VID.
Samazinātās patentmaksas izvēle ir ierobežota.
To var izvēlēties tad, ja:
Persona vienlaikus nevar:
Patentmaksātājam nav sociālās apdrošināšanas.
VID informē, ka šā gada 19. jūnijā bija reģistrētas 633 personas ar deklarēto darbības veidu, kurā ietilpst aukles pakalpojumi. No tām 70 personas izvēlējušās maksāt mikrouzņēmumu nodokli, bet pārējās 563 maksā nodokļus vispārējā kārtībā.
Vēl VID ir reģistrētas 1153 personas, kuras maksā samazināto patentmaksu. Daļa no šiem cilvēkiem varētu būt arī aukles, bet precīzi to pateikt nav iespējams. Sniedzot privātos mājsaimniecības pakalpojumus un mājas aprūpes pakalpojumus, samazināto patentmaksu var maksāt, piemēram, skursteņslauķis, mājkalpotājs, apkopējs, logu mazgātājs, zāles pļaušanas, krūmu griešanas pakalpojumu sniedzējs, auklis, guvernants, aprūpētājs, skolēnu pavadonis, privātskolotājs.
Uzsākot saimniecisko darbību, ir jāsniedz informācija VID par pamatdarbības veidu. Katalogu var apskatīties šeit: NACE2.
Reģistrējot saimniecisko darbību ar aukles pakalpojumiem, persona var izvēlēties šādus NACE darbības kodus:
Šajā klasē ietilpst: pirmsskolas izglītība (izglītība pirms pirmā līmeņa). Pirmsskolas izglītība tiek definēta kā organizētas apmācības sākumstadija, galvenokārt lai iepazīstinātu ļoti mazus bērnus ar skolas tipa vidi, kas nodrošina sasaisti starp mājas un skolas atmosfēru.
Šajā klasē ietilpst arī skolēniem paredzētu dienas bērnistabu darbība un bērnu invalīdu dienas aprūpe.
Savukārt, reģistrējot samazināto patentmaksu, jāizvēlas joma – mājas aprūpes pakalpojumi.
Kāds līgums auklītei jāslēdz ar vecākiem, ja viņa vēlas reģistrēties par saimnieciskās darbības veicēju?
VID speciālisti norāda, ka nodokļu normatīvie akti nereglamentē privātpersonu savstarpējos civiltiesiskos darījumus, tostarp to slēgšanas veidus.
MK noteikumi Nr. 404 noteic, ka bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanai starp pakalpojuma sniedzēju vai tā pilnvarotu personu un pakalpojuma saņēmēju tiek noslēgts rakstisks līgums. Noteikumos arī paskaidrots, kāda informācija ir jānorāda civiltiesiskajā darījumā (līgumā), sniedzot bērnu uzraudzības pakalpojumus.
Ja norēķini tiek veikti bezskaidrā naudā, tad par pakalpojuma sniegšanu/saņemšanu un apmaksu grāmatvedībā kalpos attaisnojuma dokuments – konta izraksts.
Ja norēķini tiek veikti skaidrā naudā, tad apmaksu apliecinās, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kvīts.
Ja vecāki auklei maksā ar pārskaitījumi, vai auklei arī jākārto grāmatvedība, jāraksta ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls?
Ja vecāki auklei maksā par sniegto pakalpojumu ar pārskaitījumu (norēķini tiek veikti bezskaidrā naudā), tad saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus var nereģistrēt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā.
Vecākiem ne vienmēr nepieciešama bērnu aukle visu gadu. Ja auklei ir darbs tikai uz vasaras mēnešiem, kā izbeigt saimniecisko darbību, ja, piemēram, no septembra par aukli vairs nestrādās?
Persona (aukle) 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par saimnieciskās darbības izbeigšanu (ja nestrādās par aukli) par to rakstiski informē VID.
Ja persona (aukle) izbeidz savu saimniecisko darbību (nestrādās par aukli), tai ir pienākums iesniegt nodokļu deklarācijas un pārskatus VID vispārējā kārtībā, normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, atkarībā no izvēlētā nodokļu maksāšanas režīma.
Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem nodokļu normatīvie akti neparedz īpašu regulējumu, ja izbeidz saimniecisko darbību (par aukli vairs nestrādās).
IKVD pārstāve uzsver, ka, pārtraucot saimniecisko darbību vai beidzot sniegt aukles pakalpojumus, personai par to ir jāinformē Izglītības kvalitātes valsts dienests, lūdzot izslēgt personu no reģistra. Ja persona turpina sniegt bērnu uzraudzības sniedzēja (aukles) pakalpojumu, lai gan pārtraukusi saimnieciskās darbības veicēja statusu, tad viņa pārkāpj normatīvajos aktos noteikto kārtību. Šī jautājuma uzraudzība ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē.
Vai ir kāds aukles pakalpojuma minimums vai situācijas, kurā reģistrācija Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā nav nepieciešama?
J. Veinberga skaidro, ka aukles pakalpojumam nav minimuma vai maksimuma. Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka visi bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji jāreģistrē Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Bērnu uzraudzības (aukles) pakalpojuma sniegšana nozīmē bērnu uzraudzību laikā, kad vecāki paši nevar uzraudzīt savus bērnus.
Uzraugot bērnu, auklei jāuzņemas pilna atbildība par bērnu un jānodrošina atbilstoša vide, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai.
Līdz ar to reģistrācija Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā un pārbaude par pakalpojuma sniedzēja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām notiek, nodrošinot bērna tiesību un interešu prioritāti, kas noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā.
