Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kosmētikas līdzekļu ražotājiem jābūt pārliecinātiem gan par produkta sastāva, gan par tā drošuma atbilstību prasībām, vēl pirms tiek veikta kosmētikas līdzekļa paziņošana un laišana tirgū.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Pirms kosmētikas ražošanas un izplatīšanas ieteicams:
Neskatoties uz to, daudzi uzņēmumi nebaidās no konkurences un mēģina iepazīstināt vietējos pircējus ar jaunu produkciju, un atrodas gana uzņēmīgi cilvēki, kas uzsāk kosmētikas ražošanu pašrocīgi. Taču Veselības inspekcijas veikto pārbaužu rezultāti rāda, ka daudziem kosmētikas vairumtirgotājiem ir problēmas ar atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Kā norādīts inspekcijas publicētajā informācijā par kosmētikas līdzekļu tirgus uzraudzību 2012.gadā, veicot kontroli 110 vairumtirdzniecības uzņēmumos laika posmā no 2012.gada februāra līdz augustam, 64% no kontrolētajiem uzņēmumiem tika konstatētas neatbilstības. Veicot kopsavilkumu par pārbaužu rezultātiem, inspekcija secina, ka "reti kurš uzņēmums par normatīvo aktu prasībām interesējas pirms kosmētikas līdzekļu tirdzniecības uzsākšanas" un uzņēmēju zināšanu līmenis šajā ziņā vērtējams kā nepietiekams.
LV portāls piedāvā skaidrojumu, kas jāņem vērā un kādas prasības jāievēro kosmētikas izplatītājiem un ražotājiem, pirms produkts tiek laists pārdošanā, un cik patērētājs var būt pārliecināts, ka iegādātā kosmētika ir droša.
Normatīvie akti, kas regulē kosmētikas līdzekļu ražošanu
Kosmētikas līdzekļu būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu, kā arī marķēšanas kārtību noteic 2013.gada 2.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.354 "Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi).
MK noteikumu 2.punkts paredz, ka ikviena juridiskā vai fiziskā persona, kas laiž tirgū (pirmo reizi dara kosmētikas līdzekli pieejamu pārdošanā) vai dara pieejamus tirgū kosmētikas līdzekļus, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Regulā (EK) Nr.1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (turpmāk – Regula) noteiktās prasības.
Regula definē, ka ar kosmētisko līdzekli jāsaprot jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem, mutes dobuma gļotādu, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu aromātu. Regulas darbības joma un mērķis, kā norādīts tās 1.pantā, ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, tāpēc "ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti regulā".
Atbildīgās personas
Saskaņā ar Regulas 4.pantu atbildīgā persona, kurai jānodrošina, ka kosmētikas līdzekļi, kas tiek ielaisti tirgū, atbilst visām prasībām, ir Eiropas Savienībā (ES) reģistrēts ražotājs vai tās pilnvarota persona vai arī importētājs, ja kosmētiskā līdzekļa ražotājs nav ES reģistrēta persona. Kā paredz Preču un pakalpojumu drošuma likuma 2.pants, ražotājs ir ne tikai ES reģistrēts preces izgatavotājs, bet arī jebkura cita persona, kas atzīst sevi par ražotāju, norādot (marķējot) uz preces, tās iepakojuma, preces tehniskajā dokumentācijā vai tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi. Par ražotāju, kā norādīts šī likuma panta 2.punktā, ir uzskatāms arī ražotāja pilnvarots pārstāvis – persona, kura ražotāja uzdevumā, bet savā vārdā laiž preci apgrozībā, ja ražotājs nav reģistrēts ES, importētājs, ja ES nav reģistrēts ražotāja pilnvarots pārstāvis, vai jebkura cita persona, kas savas saimnieciskās darbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci, ja šīs personas darbība var ietekmēt preces drošumu.
Saskaņā ar MK noteikumu 3.punktu kompetentā iestāde Latvijā, kas nodrošina kosmētikas līdzekļu tirgus iekšējo kontroli, ir Veselības inspekcija.
Kosmētikas līdzekļu drošums – ražotāja godprātības jautājums
Latvijā, tāpat kā citviet ES, normatīvajos aktos nav paredzēta prasība veikt kosmētikas līdzekļa reģistrāciju vai sertifikāciju pirms tā laišanas tirgū. Tirgū darbojas brīvas preču aprites princips un kontrole tiek veikta, kad prece jau ir pārdošanā. Kosmētikas līdzekļu sertifikācija ir brīvprātīgs pasākums, kuru var veikt sertificēšanas iestādē, un tas ir maksas pakalpojums.
"Kosmētikas ražošana ir viena no jūtīgajām sfērām, kur katra mazākā novirze no normas var radīt negatīvu vai pat bīstamu ietekmi."
Kā skaidro Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vecākā referente Maija Rumpētere, par kosmētikas līdzekļa drošumu un atbilstību prasībām ir atbildīgs konkrētā kosmētikas līdzekļa ražotājs, kura rīcībā jābūt kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējumam un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem. Dokumentus nepieciešams uzrādīt uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma.
Regulas 5.pants paredz, ka atbildīgā persona nodrošina, ka kosmētikas līdzeklis atbilst virknei prasību:
Atbildīgās personas atbild par to, ka gadījumā, ja kosmētikas līdzeklis, ko tās laidušas tirgū, neatbilst regulas prasībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu kosmētikas līdzekļa atbilstību, izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja kosmētikas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēka veselībai, nekavējoties par to jāinformē kompetentās valsts iestādes.
Drošuma novērtējums
Kā norādīts regulas 10.pantā, pirms kosmētikas līdzekli laiž tirgū, atbildīgā persona nodrošina, ka kosmētikas līdzeklim ir veikts drošuma novērtējums. Šādu novērtējumu saskaņā ar regulas I pielikumu veic persona, kurai ir diploms vai cits pierādījums par oficiālo kvalifikāciju, kas ir piešķirta pēc teorētisku un praktisku studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē vai pēc tādas programmas apguves, ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai programmai līdzvērtīgu.
Kosmētikas līdzekļa drošuma ziņojumā jāietver informācija par kosmētikas līdzekļa kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu, fizikālām/ķīmiskām īpašībām un stabilitāti, mikrobioloģisko kvalitāti, piemaisījumiem, informācija par iepakojuma materiālu, parastas un saprātīgas paredzamās lietošanas izklāstu, nevēlamo ietekmi; savukārt kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums satur zinātniski pamatotus secinājumus par kosmētikas līdzekļa drošumu, informāciju par vajadzību marķējumā norādīt konkrētus brīdinājumus un lietošanas pamācību u.c.
Par kosmētikas līdzekli jāziņo Eiropas Komisijai
Regulas 13.pants noteic, ka pirms kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū atbildīgajai personai elektroniskā veidā ir jāpaziņo Eiropas Komisijai, izmantojot Kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portālu CPNP. Veicot paziņošanu, atbildīgā persona sniedz informāciju par sevi, produkta izcelsmes valsti, sastāvu un citu prasīto informāciju.
M.Rumpētere skaidro, ka šādi ražotājs vai importētājs, kurš plāno laist kosmētikas līdzekli ES tirgū, par to paziņo Eiropas Komisijai. Tiesa, paziņošana CPNP un apliecinājums par to ne vienmēr nozīmē to, ka līdzeklis atbilst visām prasībām. Paziņošana ir formāla darbība, kas apstiprina vienīgi to, ka uzņēmums ir veicis regulā noteikto informācijas iesniegšanu, uzsver Veselības inspekcijas pārstāve.
Brīvās tirdzniecības sertifikāts
Latvijas uzņēmējiem, kas ražo kosmētiku tepat uz vietas, ir iespēja saņemt Brīvās tirdzniecības sertifikātu (BTS). Saskaņā ar MK noteikumu 13.punktu šādu sertifikātu izsniedz Veselības inspekcija, un tas apliecina, ka komersants ir paziņojis par Latvijā ražotu kosmētikas līdzekļu laišanu Latvijas tirgū.
Kopš 2012.gada oktobra, kad BTS izsniegšana ir Veselības inspekcijas kompetence, tā ir izsniegusi sešus šādus sertifikātus. M.Rumpētere skaidro, ka BTS uzņēmumiem var tikt arī atteikta, ja tie neražo attiecīgos kosmētikas līdzekļus Latvijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kas iesniedz iesniegumu, pirms vēl ir izveidota ražotne, izstrādāta produkta formula, veikts drošuma novērtējums un uzsākta kosmētikas līdzekļu ražošana. Jāuzsver, ka Latvijā ražoto kosmētikas līdzekļu piedāvāšanai ES tirgū BTS nav nepieciešams, taču tas atsevišķos gadījumos var būt vajadzīgs eksportam uz trešajām valstīm.
Labas ražošanas prakses sertifikācija - ražošanas kvalitātes apliecinājums
Regulas 8.pantā ir norādīts, ka kosmētikas līdzekļa ražošanā ir jānodrošina labas ražošanas prakses ievērošana un tā ir ievērota, ja ražošana notiek saskaņā ar attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības "Oficiālajā Vēstnesī". Kā norāda Veselības inspekcija, vadlīnijas kosmētikas līdzekļu ražošanai, t.sk. ražošanas telpām, kā arī kontrolei, uzglabāšanai, transportēšanai, dokumentēšanai u.c., dotas Latvijas standartā LVS EN ISO 22716:2008 "Kosmētika. Laba ražošanas prakse (GMP). Labas ražošanas prakses vadlīnijas". Tajā bez pārveidojumiem saturā pārņemts Eiropas standarts EN ISO 22716:2007. Uzņēmumu produkcijas kvalitāti un atbilstību ES un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem atbilstoši likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 1.panta 10.punktam veic "neatkarīgas trešās personas", kuras apliecina, ka attiecīgais produkts, process, pakalpojums vai persona atbilst noteiktos standartos minētajām prasībām.
Viena no šādām starptautiskām atbilstības vērtēšanas sabiedrībām ir "Bureau Veritas Latvia". Uzņēmuma valdes locekle, sertifikācijas vadītāja un vadošā auditore Iveta Lazdiņa par sertificēšanas procesu kosmētikas ražošanā un izplatīšanā skaidro, ka ļoti liela uzmanība tiek veltīta kosmētikas izejmateriālu izcelsmes izsekojamībai, tādējādi paaugstinot ticamību vēlamā efekta ieguvei. Būtisku ietekmi atstāj izejmateriālu uzglabāšanas, transportēšanas apstākļu kontrole un ievērošana. Šīs pozīcijas patērētājs neredz, taču tās ir izšķirošas produkta īpašību nodrošinājumam, stāsta I.Lazdiņa.
"Par kosmētikas līdzekļu atbilstību prasībām atbild persona, kura tos laiž tirgū, t.i., to ražotājs ES vai importētājs."
Sertifikācijas eksperte uzsver, ka būtiska nozīme vēlamās kvalitātes produkta iegūšanā ir tieši pašai ražošanas kultūrai, nepieciešamo receptūru konsekventai ievērošanai, iekšējai kontrolei, higiēnas prasību ievērošanai, darbinieku apmācībai. "Kosmētikas ražošana ir viena no jūtīgajām sfērām, kur katra mazākā novirze no normas var radīt negatīvu vai pat bīstamu ietekmi. Šīs prasības parasti ir samērā pašsaprotamas lieliem uzņēmumiem, turpretī maziem uzņēmumiem sākotnēji tās var likties apgrūtinošas," rezumē I.Lazdiņa.
Kā iepriekš tika minēts, kosmētisko līdzekļu sertifikācija nav obligāta prasība un par kosmētikas kvalitāti, drošumu atbild tā ražotājs vai izplatītājs. Tomēr brīvprātīgā sertifikācija var patērētājam dot papildu drošības sajūtu, ka iegādātais produkts ir kvalitatīvs. Audita rezultātā iegūtie sertifikāti patērētājam apliecina, ka uzņēmumā tiek ievērotas visas prasības, un kosmētikas ražotāji labprāt norāda uz produkta iepakojumiem iegūto sertifikātu nosaukumus. Protams, sertifikāta neesamība nenozīmē, ka šie jautājumi nav sakārtoti, piebilst auditore.
Pārkāpumu daudz
Veselības inspekcijas veiktās pārbaudes apstiprina, ka ne vienmēr ražotājiem izdodas (vai trūkst vēlēšanās) ievērot visas likumos noteiktās un nepieciešamās prasības.
Veselības inspekcijas gada pārskats par 2012.gadu atklāj, ka tika veiktas 257 plānveida kontroles kosmētikas līdzekļu tirdzniecības uzņēmumos un pārbaudīti 1289 kosmētikas līdzekļi. Tikai pieciem kosmētikas līdzekļiem (trīs no tiem ražoti Latvijā) uzņēmēji bija sagatavojuši un uzrādījuši visu nepieciešamo informāciju kosmētikas līdzekļu lietā. Galvenās konstatētās neatbilstības saistītas ar to, ka nav veikta kosmētikas līdzekļa paziņošana, ir prasībām neatbilstošs sastāvs, norādīta maldinoša informācija par kosmētikas līdzekli, bet visvairāk (185 gadījumos) konstatēts prasībām neatbilstošs marķējums.
2012.gadā inspekcija piemēroja kosmētikas līdzekļu izplatīšanas apturēšanu 7 uzņēmumiem (apturēta 14 produktu izplatīšana), un iemesli bija neatbilstība mikrobioloģiskās tīrības kritērijiem, konstatēta aizliegtu sastāvdaļu klātbūtne vai pārsniegta maksimāli pieļaujamā sastāvdaļu koncentrācija, kā arī iepakojuma līdzība ar pārtikas produktu, kā dēļ to ir iespējams sajaukt un nejauši lietot uzturā, radot draudus veselībai.
Kosmētikas līdzekļu uzraudzības projekta laikā no 2012.gada februāra līdz augustam inspekcija veica kosmētikas līdzekļu lietu pārbaudes 110 vairumtirdzniecības objektos un 64% no kontrolētajiem uzņēmumiem tika konstatētas neatbilstības. 39% no kontrolētajiem 525 kosmētikas līdzekļiem izrādījās prasībām neatbilstoši.
"Kosmētikas līdzekļu sertifikācija normatīvajos aktos nav paredzēta."
M.Rumpētere informē, ka 2013.gadā tika apturēta trīs kosmētikas līdzekļu izplatīšana – vienā gadījumā tas bijis etilspirtu saturošs produkts, kas atgādinājis pārtikas produktu; otrā - zobu balināšanas krēms; trešā - depilācijas krēms bez marķējuma vai pievienotas informācijas valsts valodā. Viens produkts ticis atsaukts no tirgus pavisam.
Par pārkāpumiem var uzlikt sodu. Soda piemērošana tiek izvērtēta, ņemot vērā katra konkrētā pārkāpuma apstākļus. "Par pārkāpumiem attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem ir piemērojami Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.5, 166.9 un 166.12 panta attiecīgās daļās noteiktie sodi," skaidro Veselības inspekcijas pārstāve.
Atbildot uz jautājumu par biežāk pieļautajām ražotāju kļūdām, M.Rumpētere aicina pievērst uzmanību dabīgo sastāvdaļu mānīgajai dabai. Ražotāji nereti iedomājas, ka dabīgās sastāvdaļas nevar būt veselībai kaitīgas, kaut arī viņiem nav pieejama informācija par šo izejvielu sastāvu, lai varētu veikt drošuma novērtējumu. M.Rumpēteres pieredze rāda, ka potenciālie kosmētikas līdzekļu ražotāji ne vienmēr adekvāti izvērtē savu atbildību un iespējas nodrošināt savu ražojumu atbilstību prasībām. Līdz ar to Veselības inspekcija potenciālajiem ražotājiem iesaka vispirms rūpīgi izlasīt normatīvo aktu prasības, izveidot šo prasību sarakstu un tad izvērtēt, kā to nodrošināt.
