Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Reģistrēties par brīvprātīgo novērotāju pašvaldību vēlēšanās ir iespējams līdz 2013.gada 30.maijam plkst. 24.00 Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā – www.cvk.lv
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Latvijas iedzīvotājs var kļūt par vēlēšanu novērotāju, ja:
Kas var būt par vēlēšanu novērotāju?
Tiesības būt par vēlēšanu novērotājiem pašvaldību vēlēšanās ir:
No Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanu novērotāju var kļūt ikviens, kurš pašvaldību vēlēšanu dienā, 1.jūnijā, būs sasniedzis vismaz 16 gadu vecumu.
Taču par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes deputāta kandidāts, to nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 35.pants.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa skaidro, ka tas, kādus cilvēkus pilnvarot vēlēšanu novērošanai, ir pilnvaras devēja ziņā; skaits, cik daudz novērotāju drīkst pilnvarot novērošanai, likumā nav noteikts. Spēkā gan ir nosacījums, ka vienlaikus vienā vēlēšanu iecirknī drīkst atrasties ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no vienas partijas, partiju apvienības vai vēlētāju apvienības, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji (Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 35.pants).
Tas ir noteikts tādēļ, ka iecirkņu ietilpība ir ierobežota un ir vēlams, lai novērotāji būtu visos iecirkņos, nevis tikai pāris populārākajos.
Prasības vēlēšanu novērotājiem
Iedzīvotāji tiesības brīvprātīgi novērot pašvaldību vēlēšanas var iegūt, izpildot pāris nosacījumus līdz 2013.gada 30.maija plkst. 24.00. Ja šāda interese ir, personai CVK mājaslapā www.cvk.lv ir jāizlasa mācību kurss "Pašvaldību vēlēšanu kārtība".
Informatīvā kursa beigās jāatbild uz jautājumiem par izlasīto materiālu, jāaizpilda pašvaldību vēlēšanu novērotāja reģistrācijas anketa un jāizvēlas, kurā vēlēšanu iecirknī vēlēšanas novērot.
K.Bērziņa uzsver: vēlēšanu administratoru skatījumā, ļoti būtiski ir tas, lai vēlēšanu novērotājs būtu iepazinies ar vēlēšanu likumā un CVK instrukcijās iekļautajiem balsošanas kārtības un balsu skaitīšanas nosacījumiem, būtu zinošs šajos jautājumos un spētu sekot līdzi šo nosacījumu ievērošanai vēlēšanu iecirkņos profesionāli, nevis subjektīvi vērtētu iecirknī notiekošo.
Apstiprinājumu, ka persona ir kļuvusi par vēlēšanu novērotāju, persona saņems savā e-pastā kopā ar elektroniski sagatavotu pilnvaru.
Ierodoties vēlēšanu iecirknī
Vēlēšanu novērotāji pildīt savus pienākumus varēs sākt jau dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, jo trīs dienas pirms vēlēšanu dienas notiks iepriekšējā balsošana:
Vēlēšanu novērotāji šajā laikā varēs ierasties vēlēšanu iecirkņos, kā arī vēlēšanu dienā, 1.jūnijā no plkst. 7.00 līdz 22.00, kad vēlēšanu iecirkņi būs atvērti balsotājiem.
Ierodoties vēlēšanu iecirknī, vēlēšanu novērotājam ir jāuzrāda elektroniski saņemtā pilnvara kopā ar personu apliecinošu dokumentu – pasi, personas apliecību (eID) vai autovadītāja apliecību – un jāreģistrējas.
"Ļoti būtiski ir tas, lai vēlēšanu novērotājs būtu iepazinies ar Vēlēšanu likumā un CVK instrukcijās iekļautajiem balsošanas kārtības un balsu skaitīšanas nosacījumiem, būtu zinošs šajos jautājumos un spētu sekot līdzi šo nosacījumu ievērošanai vēlēšanu iecirkņos profesionāli, nevis subjektīvi vērtētu iecirknī notiekošo."
Savukārt, ja vēlēšanu iecirknī ierodas politiskās partijas vai partiju apvienības pilnvarots novērotājs, ir jāuzrāda to apliecināts pilnvarojums, ja vēlētāju apvienības pilnvarots novērotājs, tad kandidātu saraksta iesniedzēja pilnvarojums, vēlēšanu komisijas pilnvarotai personai ir jāuzrāda attiecīgās komisijas pilnvarojums, vēlēšanu komisijas loceklim ir jāuzrāda vēlēšanu komisijas locekļa apliecība, bet plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem – darba apliecība un tāpat arī personu apliecinošs dokuments.
Vēlēšanu novērotājs, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod iecirkņa komisijai un saņem novērotāja apliecību. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība ir jānodod attiecīgā iecirkņa komisijai, atpakaļ saņemot pilnvarojumu. Tas nozīmē, ka novērotājam visu vēlēšanu norises laiku nav jāpavada vēlēšanu iecirknī.
Vēlēšanu novērotāja pienākumi
Vēlēšanu novērotāji drīkst piedalīties dažādos vēlēšanu norises posmos. Piedalīšanās gan ir vairāk pasīva nekā aktīva. K.Bērziņa uzsver, ka visi novērotāji drīkst novērot gan balsošanas norisi vēlēšanu iecirkņos, gan balsu skaitīšanu. Viņi drīkst piedalīties arī vēlēšanu kastu aizzīmogošanā, novērot balsošanas norisi vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar balsu skaitīšanas rezultātiem.
Taču novērot vēlēšanu procesu novērotāji drīkst, netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu. Ja vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka novērotājs ar savu rīcību traucē iecirkņa darbu, novērotāju no iecirkņa var arī izraidīt.
Savukārt, ja novērotājs pamana kādu kļūdu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā, viņa pienākums ir par to informēt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju. Ja aizrādījums ir pamatots, tad priekšsēdētāja pienākums ir šo pārkāpumu novērst. Turklāt vēlēšanu iecirknī nedrīkst notikt aģitācija, kas nozīmē, ka vēlēšanu novērotāji arī nedrīkst nodarboties ar aģitāciju.
Būdams novērotājs, cilvēks iepazīst vēlēšanu organizatorisko pusi - praktiski redz, kādi vēlēšanu norisē ir iecirkņa komisijas pienākumi, kā secīgi notiek procesi, kā tiek risināti strīdīgie jautājumi. Šāda līdzdalība paver arī iespēju novērotājam nākamajās vēlēšanās, piemēram, kandidēt uz iecirkņa komisijas locekļa statusu.
