Publikācija ir papildināta ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes komentāru (08.11.2023.).
FOTO: Zane Bitere, LETA
Latvijas iedzīvotāju līdzdalība pilsoniskajās aktivitātēs ir zema, bet vietvaru atvērtība tās sekmēšanai – nepietiekama. Tas savukārt mazina sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, secināts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, ar ko šonedēļ tika iepazīstināti par jomu atbildīgās Saeimas komisijas deputāti.
Valsts kontroles (VK) 2021. un 2022. gadā veiktās revīzijas izlasē iekļautas 11 pašvaldības – Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Ādažu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Kuldīgas, Limbažu, Madonas un Rēzeknes novadu pašvaldības. Tomēr revīzijā konstatētais, visticamāk, ir aktuāls krietni lielākam pašvaldību skaitam, ņemot vērā izlasē iekļauto pašvaldību līdzīgās prakses, vēstīts revīzijas ziņojumā “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?”, ar ko VK 25. oktobrī iepazīstināja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.
“Latvijā iedzīvotāju līdzdalība pilsoniskajās aktivitātēs ir zemāka, nekā mēs vēlētos. Otrs satraucošs rādītājs – visai zemā uzticība valsts pārvaldei kopumā, ne tikai pašvaldībām,” secina VK padomes loceklis, Revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.
Revīzijā konstatēts, ka sabiedrības iesaiste tik būtiskā valsts pārvaldes atzarā kā pašvaldību darbs ir acīmredzami nepietiekama.
85% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norādīja, ka nepiedalās pašvaldības lēmumu pieņemšanā.
Secināts, ka pašvaldības visaktīvāk veic darbības iedzīvotāju iesaistei attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādē, kā to prasa normatīvie akti. Taču citos būtiskos jautājumos iedzīvotāju iesaiste gandrīz nenotiek, un pašvaldības arī nedemonstrē vēlmi to veicināt.
Tikai trijos gadījumos no 10 dažādu jomu attīstības programmu un stratēģiju izstrādē iesaistījušies iedzīvotāji.
Savukārt kvalitatīvas atgriezeniskās saites trūkums bijis novērojams visās revīzijā iekļautajās pašvaldībās, informēja VK pārstāvis. Šādas prakses sekas: nekvalitatīvi lēmumi un iedzīvotāju neapmierinātība, norādīja E. Korčagins.
Revīzijā konstatēts, ka vietvaru domes par maz uzmanības velta vides pieejamībai cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Tāpat secināts, ka tiek izmantoti nepietiekami populāri komunikācijas līdzekļi, piemēram, pašvaldību mājaslapas, savukārt informācija sociālajos medijos bieži vien nesasniedz to lietotājus.
Nereti saziņā ar iedzīvotājiem tiek lietota birokrātiski sausa, ierēdnieciska valoda.
Tomēr, kā norādīja deputāts Ingmārs Līdaka, vērojams paradokss: valsts VK personā pārmet pašvaldībām nepietiekamu komunikāciju ar iedzīvotājiem, taču vienlaikus ir atņēmusi tām iespēju izdot savus informatīvos izdevumus, kuru atjaunošana noteikti uzlabotu situāciju. “Ticis daudz pārmests, ka tas ir vadības rupors, taču novada vadībai kaut kā ir jāuzrunā sabiedrība,” šādu viedokli pauda I. Līdaka.
Diskusijas laikā deputāts Ģirts Valdis Kristovskis atsaucās uz savu pieredzi Ventspils domē, kur opozīcijas deputātu iespējas paust viedokli pašvaldības portālā esot tikušas mērķtiecīgi ierobežotas. Viņaprāt, tādējādi šāds informācijas kanāls tiekot acīmredzami izmantots kā vietvaras vadības rupors, ierobežojot iedzīvotāju iespējas uzzināt atšķirīgus viedokļus. Ģ. V. Kristovskis vērsa Saeimas deputātu uzmanību, ka, pēc viņa domām, līdzīga problēma varētu pastāvēt arī daudzās citās pašvaldībās.* Šo problēmu, kā ieteica deputāts Andrejs Ceļapīters, būtu iespējams risināt, nosakot, ka informācijas apjoms pašvaldības komunikācijas līdzekļos ar iedzīvotājiem dalāms proporcionāli domē pārstāvētajam politiskajam spektram.
Iedzīvotāju kategorija, kuru īpaši vajadzētu iesaistīt pašvaldības lēmumu pieņemšanā, ir jaunieši, uzsvēra E. Korčagins, norādot: jaunieši ir samērā neliela iedzīvotāju daļa, kurai ar šobrīd pieņemtajiem vietvaru lēmumiem būs jāsadzīvo visilgāk.
Revīzijā konstatēts: regulārs statistikas datu un jauniešu vajadzību monitorings pašvaldībās nenotiek, tādējādi pieļaujot resursu patēriņu aktivitātēm, kurām nav būtiskas ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalības jomā.
Jaunieši pašvaldībās vairāk tiek iesaistīti dažādu pasākumu organizēšanā, nevis lēmumu pieņemšanā.
“Lai veidotu nākamo paaudzi pilsoniski aktīvāku, liela loma ir pašvaldību darbam ar jaunatni; viens no šī darba mērķiem ir gan jauniešu līdzdalības veicināšana efektīvākam darbam ar jaunatni, gan arī kopumā jauniešu īpatsvara uzlabošana visiem kopēju lēmumu pieņemšanas procesos,” norādīts revīzijas ziņojumā.
Jauniešu iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā veicinātu vietvaru vēlēšanu tiesību noteikšana no 16 gadu vecuma, pauda deputāts Ervins Labanovskis. Savukārt A. Ceļapīters, piekrītot iepriekšminētajai iniciatīvai, rosināja: vecākiem par katra bērna piedzimšanu būtu dodama viena papildu balss vēlēšanās. “Tā būtu pasaules mēroga novitāte. Ja gribam tiešām visu sabiedrību iesaistīt, tad tas ir jādara,” priekšlikumu pamatoja deputāts.
Balstoties uz revīzijā konstatēto, VK pašvaldībām sniedz ieteikumus iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai, kas “sekmēs kvalitatīvu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu”:
VK aicinās Labklājības ministriju nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī aicinās Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt jaunatnes valsts politiku, lai sekmētu jauniešu iesaisti pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Patlaban Bērnu, jaunatnes un ģimeses attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam paredz, ka pēc šīs politikas īstenošanas 2027. gadā jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, būs pavisam neliels – vien 15%.
Jāatgādina, ka atbilstoši Pašvaldību likumam darbs ar jaunatni ir autonoma vietvaru funkcija. Tāpat likums līdztekus publisko apspriešanu rīkošanai paredz: lai iesaistītu sabiedrību atsevišķu pašvaldības funkciju vai uzdevumu pildīšanā, pašvaldība var izveidot konsultatīvās padomes un komisijas. Savukārt iedzīvotājiem paredzētas tiesības veidot iedzīvotāju padomes, “lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam”.
Nākamā gada 1. janvārī stājas spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, kurš paredz, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, kā arī par pašvaldības rosinājumiem celt publisku ēku vai tādu objektu, kam piemērojama tā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Pēc raksta publicēšanas LV portāls saņēma Ventspils valstspilsētas pašvaldības vēstuli, kurā skaidrots: Ventspils valstspilsētas pašvaldības oficiālās tīmekļvietnes www.ventspils.lv darbības mērķis ir informēt sabiedrību par pašvaldības aktualitātēm, publicēt ziņas un pašvaldības oficiālo informāciju ar pašvaldības darbību saistītos jautājumos, kuru pauž Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes vadošās amatpersonas vai citas pašvaldības amatpersonas, kuras atbild par attiecīgo nozari pašvaldībā. Vienlaikus nolūkā nodrošināt domes deputātiem vienlīdzīgu pieeju portālam tā sadaļā “Deputātu viedoklis” savu subjektīvo viedokli varot paust jebkurš Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, ievērojot portāla lietošanas noteikumos noteikto kārtību. Ģirts Valdis Kristovskis, atrodoties Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāta amatā, šo iespēju neesot izmantojis.
