Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lauksaimniecības datu centrā šobrīd ir reģistrētas 96 536 bišu saimes, kas izvietotas 3256 dravās.
LV portāla infografika
Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), biškopjiem ir sava atbalsta programma. Tā noteikta arī 2020.–2022. gadam un ir ļoti nozīmīga nozares attīstībai: ar noteiktajiem pasākumiem un finansiālo atbalstu ir definēts skaidrs virziens un attīstības temps, uzsver biškopji.
To, ka biškopjiem ir sava programma, kas ietver arī Eiropas Savienības (ES) un valsts finansējumu konkrētiem pasākumiem, nosaka ES normatīvi. Latvijas Biškopības programma 2020.–2022. gadam dažādām aktivitātēm triju gadu laikā paredz kopumā apmēram 1,3 miljonus eiro lielu finansiālo atbalstu. “Programma nodrošina iespēju vairāk nekā 3000 biškopju paaugstināt profesionālo kvalifikāciju un iegūt jaunas zināšanas. Ļoti daudz strādājam pie biškopju izglītošanas, rīkojam dažāda līmeņa seminārus,” stāsta programmas realizētāja, Latvijas Biškopības biedrības (LBB) izpilddirektore Rita Bartuševica. Organizācija atbalsta un pārstāv 3189 biedrus – gan hobija, gan profesionālos biškopjus, kas ir 97,94% no visiem biškopjiem Latvijā.
Lauksaimniecības datu centrā šobrīd ir reģistrētas 96 536 bišu saimes, kas izvietotas 3256 dravās. Biškopju skaitu datu centrs neuzskaita. Tā kā parasti katra drava reģistrē vienu novietni un katrā dravā ir vismaz viens biškopis, Latvijā kopumā ir vismaz 3256 biškopji, spriež R. Bartuševica.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča skaidro, ka Latvijas Biškopības programma 2020.–2022. gadam atšķirībā no citiem gadiem ietver divus jaunus pasākumus: tirgus uzraudzību un produktu kvalitātes uzlabošanu ar mērķi izmantot produktu iespējas tirgū.
“Līdz šim programmas ietvaros esam galvenokārt sagatavojuši un izglītojuši biškopjus. Apmācījuši, ko un kā labāk saražot, kā paplašināt dravas un palielināt saražoto produkciju no vienas saimes, palīdzējuši apgūt un realizēt biškopjiem pieejamo valsts un ES finansējumu,” stāsta LBB pārstāve. “Līdz ar to loģisks turpinājums ir pievērsties produktu kvalitātes uzlabošanai un tirgus uzraudzībai, izglītojot pašreizējos un jaunos biškopjus ar uzsvaru uz tēmām par biškopības produkcijas kvalitātes uzlabošanu un to nozīmīgumu, sekojot līdzi saražotās un realizācijai paredzētās produkcijas kvalitātei, veicot medus izcelsmes un produkcijas kvalitātes analīzes, kā arī apzinot patērētāja vēlmes un veicinot produkcijas noietu.”
“Diezgan daudz tiek runāts par medus sastāvu, kādas var būt atliekvielas un piemaisījumi,” papildina I. Lavrinoviča. “Vienā produkcijā ir vairāk liepziedu, citā – viršu medus. Zinot, ko patērētājs vēlas, var veicināt medus pieprasījumu. Līdz šim katrs bitenieks varēja veikt individuālas medus sastāva analīzes. Tagad tās iespējams izdarīt šīs programmas ietvaros.”
18. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 448 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību”. Tajos paredzēti atbalsta pasākumi un to saņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas iesniedzami Lauku atbalsta dienestā (LAD), lai nodrošinātu atbilstošu administrēšanu un savlaicīgu atbalsta piešķiršanu pretendentam par Latvijas biškopības programmā 2020.–2022. gadam īstenotajiem pasākumiem.
“Izmainoties noteikumiem, atskaišu sistēma ir kļuvusi modernāka, finanšu dati nav vēlreiz manuāli jāievada konkrētās veidlapās, tos var transformēt no grāmatvedības uzskaites sistēmas uz atskaišu sistēmu,” uzlabojumus skaidro LBB pārstāve. “Arī programmas ikgadējo pieteikumu un realizācijas dokumentu kopijas vairs nav jāiesniedz fiziski, to var izdarīt elektroniski, speciāli lauksaimniekiem izveidotajā platformā EPS. Šīs izmaiņas atvieglo administratīvo slogu, jāiegulda mazāk resursu atskaišu sagatavošanā, un komunikācija ar LAD notiek ātrāk un raitāk.”
Nākamā ES fondu plānošanas periodā biškopības programma, iespējams, tiks veidota jau uz septiņiem gadiem. LBB ieskatā tas ir ļoti labi, jo “noteikti tiks atvieglots administratīvais slogs, būs stabilitātes sajūta un vieglāka finanšu un aktivitāšu plānošana”.
MK noteikumu Nr. 448 anotācijā norādīts, ka lielāko daļu no saražotās produkcijas biškopji realizē tiešā pārdošanā patērētājiem un vairumtirdzniecībā, kā arī daļa saražotās produkcijas tiek realizēta mazumtirdzniecības uzņēmumiem (veikaliem), pārtikas ražotājiem (konditorejām u. c.) un eksportēta.
Lai gan biškopībā visvairāk ražotais produkts ir medus, Latvijā populāri ir arī citi biškopības produkti: ziedputekšņi, bišu maize, propoliss un bišu māšu peru pieniņš. Latvijas biškopji saražoto produkciju realizē arī citās ES valstīs: Lietuvā, Igaunijā Polijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un citur. Pēc LBB aplēsēm, medus realizācija ārpus Latvijas robežām varētu būt 2–3% apjomā no saražotā daudzuma.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gadā tika saražotas 2152 tonnas medus un tā vidējā cena bija 4221 eiro par tonnu. 2018. gadā tika saražotas 1998 tonnas medus un vidējā cena bija 4725 eiro par tonnu. Salīdzinot ar 2018. gadu, saražotā medus apjoms 2019. gadā ir palielinājies par 7,71%, bet medus vidējā cena samazinājusies par 10,67%.
R. Bartuševica zina teikt, ka medus vairumcena tirgū, sākot no 2018. gada otrās puses un 2019. gada, kritusies līdz pat 50% (apmēram no 3,2 eiro/kg 2017. gadā līdz 1,5 eiro/kg 2019. gada pirmajā pusē), jo Eiropas Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu. Lēts medus tika importēts gan no Ukrainas, gan no Ķīnas, līdz ar to tieši lielie biškopji saskārās ar grūtībām realizēt produkciju. Pēdējā laikā ir novērojama pozitīva tendence, ka Latvijas medu atkal sāk pieprasīt ārpus valsts robežām, tāpat arī ir pakāpusies vairumtirdzniecības cena.
Biškopjiem dzinulis bijusi finanšu nozares krīze 2008. gadā. R. Bartuševica atceras, ka cilvēkiem sāka trūkt finanses un viņi pievērsās hobija līmeņa lauksaimniecībai, lai meklētu papildu ienākumu avotus.
“Biškopības produktus ir visai vienkārši saražot. Šo uzņēmējdarbību ir viegli uzsākt ar minimāliem kapitālieguldījumiem, ātri kāpināt ražošanas apjomu un viegli realizēt mazumtirdzniecībā un tiešajā tirdzniecībā,” saka LBB pārstāve. Turklāt finanšu krīze sakrita ar laiku, kad LBB sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti sāka piedāvāt jebkuram interesentam apmeklēt divgadīgos profesionālās pilnveides kursus biškopībā.
Biškopības produktus ir visai vienkārši saražot. Šo uzņēmējdarbību ir viegli uzsākt ar minimāliem kapitālieguldījumiem, ātri kāpināt ražošanas apjomu un viegli realizēt mazumtirdzniecībā un tiešajā tirdzniecībā.
Liela loma ir arī Latvijas Biškopības programmā pieejamajam finansējumam, ar kura palīdzību biškopjiem tiek nodrošinātas konsultācijas, apmācības, varrozes preparātu nodrošināšana bez maksas u. c., dažādie investīciju atbalsti, tāpat arī nacionālās subsīdijas un atbalsts bioloģiskai biškopībai, tā R. Bartuševica.
“Zināms rādītājs nozares attīstībai ir nodarbināto personu vidējais vecums,” uzskata R. Bartuševica. Pēc LBB aptauju datiem, vidējais biškopja vecums pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies par aptuveni desmit gadiem, sasniedzot 54 gadus.
