Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba aizsardzības likumā noteiktie darba aizsardzības vispārīgie principi ir ļoti konkrēti darba devēja gadījumā, taču ievērojami nenoteiktāki attiecībā uz pašnodarbināto pienākumiem un tādējādi dažādi interpretējami, vērtēts pētījumā “Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai”.
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Pašnodarbinātība – savs mazais bizness, kurā esi kungs pār savu laiku, – nodarbinātības vērtējumā ir atbalstāma un pozitīva. Taču ir problēmas – šie cilvēki ir sociāli mazaizsargāti, jo neko daudz no šodienas ienākumiem tam nevēlas vai nevar atļauties tērēt, nav pasargāti arī no darba vides ietekmes riskiem, jo arī tam ir jātērējas. Pašnodarbinātie nav sociāli apdrošināti pret negadījumiem. Iespējams, Latvija varētu pārņemt citvalstu labo pieredzi. Darba aizsardzībā jauns regulējums jau ir iestrādāts likumprojektā.
Darba aizsardzības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka “pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs”. Ir tikai divas nozares, kurās konkrētas darba aizsardzības prasības ir obligātas arī pašnodarbinātajiem. Būvniecībā tās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”, mežsaimniecībā – MK noteikumi Nr. 310 “Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā”.
Šis specifiskais regulējums ir minēts arī pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) pasūtījuma veiktajā pētījumā “Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai”. Taču ārpus būvniecības un mežsaimniecības darba vides “laukums nav nosegts”. Plašajā pētījumā, kurā pašnodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā salīdzināts ar ārvalstīm (Somiju, Nīderlandi, Lielbritāniju, Austrāliju, ASV), ir daudz secinājumu un priekšlikumu, kādas izmaiņas pašnodarbinātības regulējumā būtu nepieciešamas mūsu valstī, tostarp darba aizsardzībā.
Latvijā Darba aizsardzības likumā noteiktie darba aizsardzības vispārīgie principi attiecībā uz pašnodarbināto pienākumiem ir diezgan nekonkrēti un atsevišķs regulējums ir paredzēts tikai divās bīstamajās nozarēs, proti, būvniecībā vai mežsaimniecībā. Turklāt arī šajās nozarēs specifiskas darba aizsardzības prasības attiecībā uz pašnodarbinātajiem nav pietiekami skaidri formulētas. Šie aspekti apvienojumā ar nepietiekamu sociālo aizsardzību un zemu pašnodarbināto izpratni un informētību par darba drošības jautājumiem var radīt negatīvas sekas nākotnē, šādi situācija raksturota pētījumā.
Pētnieki norāda, ka vairākās analizētajās valstīs darba aizsardzības tiesiskais regulējums pašnodarbinātajiem, kuriem nav darbinieku, ir ievērojami stingrāks un nosaka konkrētākas prasības.
Piemēram, Nīderlandē neatkarīgi no tā, vai pašnodarbinātā darbs var pakļaut riskam citu personu drošību un veselību, vairums darba aizsardzības normatīvo aktu ir saistoši pašnodarbinātajiem, tostarp attiecībā uz atsevišķām nozarēm, darbu ar konkrētām vielām vai materiāliem vai darbu specifiskos apstākļos. Pašnodarbinātajiem ir noteikti arī vairāki aizliegumi un noteiktās darbības jomās ir nepieciešams sertifikāts darba veikšanai.
Savukārt Lielbritānijā darba aizsardzības regulējums ir saistošs pašnodarbinātajiem, ja pašnodarbinātā darbība rada risku citu personu drošībai un veselībai un/vai viņš veic darbību kādā no bīstamajām nozarēm, piemēram, lauksamniecībā, mežsaimniecībā, būvniecībā, dzelzceļa pārvadājumos u. c. Šajos gadījumos pašnodarbinātajam ir jāveic darba vides risku novērtējums attiecībā uz sevi un citām personām, kuras var ietekmēt viņa darbs. Papildu darba drošības prasības ir noteiktas, veicot darbu augstumā, un tās ir vienlīdz saistošas gan pašnodarbinātajam, gan citām personām, kuras atrodas pašnodarbinātā kontrolē.
Austrālijā pašnodarbinātajiem, kuri vada uzņēmējdarbību vai projektu savā labā, ir virkne pienākumu darba vietas nodrošināšanai un uzturēšanai atbilstošā stāvoklī un saistībā ar citu personu drošību un veselību. Ja pašnodarbinātais ir uzskatāms par strādnieku, tad darba aizsardzības regulējums nosaka, ka viņam ir visas tās pašas tiesības, kas citiem nodarbinātajiem (darba ņēmējiem). Normatīvais regulējums paredz arī nozares vai jomas, kurās darbu var veikt tikai tad, ja ir iegūta speciāla licence, piemēram, būvniecība, darbs ar azbestu, augsta riska darbs (celtnis, iekrāvējs, pacēlājs u. c.), demontēšana u. c.
Arī Latvijā ir noteiktas profesijas, tostarp bīstamajās nozarēs, kurās atļauts veikt saimniecisko darbību tikai tad, ja personai ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija un to apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.
Situāciju darba aizsardzības jomā raksturo notikušo nelaimes gadījumu skaits un pirmreizēji diagnosticēto arodslimību skaits, taču Latvijā šādi dati par pašnodarbinātajiem netiek vākti un apkopoti. Jo īpaši jāņem vērā, ka pašnodarbinātais netiek apdrošināts nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, norāda pētnieki. No pašnodarbināto aptaujas izriet, ka pēdējo trīs gadu laikā 5% ir cietuši nelaimes gadījumos darbā, gandrīz trešā daļa smagā nelaimes gadījumā. Tas norāda, ka pasākumi darba vides riska faktoru novēršanai vai mazināšanai netiek veikti pietiekamā apmērā un netiek ievērotas darba aizsardzības prasības, secināts pētījumā.
Latvijā normatīvie akti neuzliek pienākumu uzņēmumam (darba devējam), kurš darbam nolīdzis pašnodarbināto, nodrošināt viņam drošu darba vidi un apstākļus. Pašreiz abu pušu pienākumus un atbildību regulē pakalpojuma līgums, kura nosacījumi ir atkarīgi no tā, kā abas puses savstarpēji vienojas. Tas var radīt nelabvēlīgāku situāciju pašnodarbinātajiem, jo uzņēmums (darba devējs) var panākt sev izdevīgākus nosacījumus, uzveļot visu atbildību uz pakalpojuma sniedzēja pleciem.
Analizēto valstu vidū Somijā un Nīderlandē darba aizsardzības normatīvajos aktos ir noteikta gan uzņēmuma (darba devēja), gan pašnodarbinātā atbildība, tiesības un pienākumi.
Pētījumā sniegti vairāki priekšlikumi, tostarp papildinājumiem likumos. Piemēram, darba tiesisko attiecību jomā Darba likumā rosināts iestrādāt atsevišķu nodaļu par pašnodarbinātību bīstamajās nozarēs, kurās ir noteikta prasība pašnodarbinātajiem, kuri darbus veic savā labā un strādā kādā no bīstamajām nozarēm, ievērot Darba likuma prasības attiecībā uz maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku, kā arī drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā.
Vēl viens ieteikums ir noteikt, ka situācijā, kad pašnodarbinātais uz pakalpojumu līguma pamata darbu veic uzņēmuma (darba devēja) labā un strādā kādā no bīstamajām nozarēm, uzņēmumam (darba devējam) ir pienākums pašnodarbinātajam nodrošināt tādus pašus darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus kā darbiniekam attiecībā uz maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku, kā arī drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā.
Pētījuma secinājumi un priekšlikumi ir ļoti plaši. Uz LV portāla vaicāto, kuri no tiem, Valsts darba inspekcijas (VDI) ieskatā, atzīstami par prioritāriem un kādas darbības būs jāveic, lai priekšlikumus varētu ieviest dzīvē, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne norāda, ka pētījumā iekļauto secinājumu prioritāte ir vērtējama kopsakarā ar VDI kompetenci un kapacitāti. Jau šobrīd VDI aktīvi iesaistās darba grupā, lai izstrādātu Darba aizsardzības likuma grozījumus, tostarp noteikt precīzākas prasības darba aizsardzības jomā pašnodarbinātajām personām.
Grozījumu likumprojekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 5. jūlijā. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.
Labklājības ministrijas informācijā skaidrots, ka likumprojektā tiek ietverti arī vairāki grozījumi, lai pilnveidotu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, īpaši gadījumos, ja viņi veic darbu kāda uzņēmuma darba vidē un var ietekmēt citu nodarbināto drošību un veselību.
Pašnodarbinātie šobrīd nav pakļauti sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un līdz ar to nesaņem nekādu atlīdzību gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums vai persona iegūst arodslimību. Tāpēc likumprojektā paredzēts pienākums pašnodarbinātajiem apdrošināt savu veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem privātajās apdrošināšanas kompānijās, ja viņi veic darbu nozarēs, kuras darba aizsardzības jomā uzskatāmas par bīstamām, kurās notikušo smago un letālo nelaimes gadījumu darbā un konstatēto arodslimību skaits pārsniedz vidējos rādītājus valstī, rēķinot uz 100 000 nodarbināto.
L. Matisāne uzsver – svarīgi, ka jau grozījumu izstrādes posmā pētījuma sākotnējie rezultāti un priekšlikumi bija pieejami Labklājības ministrijai, kas ļauj tos iestrādāt grozījumu projektā, – un piebilst, ka jebkuras konceptuālas izmaiņas normatīvajos aktos nenotiek ātri, turklāt nepieciešams saskaņojums ar dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp citām ministrijām.
Pētījumā secināts, ka Latvijā pašnodarbināto darba apstākļus un darba drošību būtiski pasliktina zemais informētības līmenis par darba aizsardzības aspektiem, kas ir visnotaļ satraucoši. Tāpēc plānots, ka VDI veiks sabiedrības informēšanas kampaņu par drošu darba vidi un darba aizsardzības prasībām, kas ļaus arī pašnodarbinātajām personām gūt informāciju, kā pasargāt savu drošību un veselību darbā.
VDI pārstāve norāda, ka vairāki pētījuma priekšlikumi tieši nesaistās ar VDI, piemēram, pašnodarbināto interešu pārstāvības organizācijas izveide vai apdrošināšanas polišu sistēma, kas sniegtu finansiālu atbalstu gadījumā, ja noticis nelaimes gadījums darbā.
Pētījumā ir aplūkoti arī pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas jautājumi, kā arī salīdzinājumā vērtēta viltus pašnodarbinātība, tajā skaitā kā ēnu ekonomikas daļa.
