Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Piektdien, 15. jūnijā, noslēdzas Amerikas Savienoto Valstu spēku Eiropā vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības “Saber Strike 2018”. Mācību aktīvā fāze Latvijas teritorijā norisinājās gan Ādažu poligonā, gan ārpus tā – Rucavas, Nīcas, Grobiņas, Priekules, Durbes, Aizputes, Skrundas, Vaiņodes un Saldus novadā.
Militārās mācības “Saber Strike” ir ikgadējas ASV vadītas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, kas tiek organizētas jau kopš 2010. gada un kuru mērķis ir uzlabot sabiedroto un reģionālo partneru sadarbību, kā arī kaujas gatavības un reaģēšanas spējas. Tās norisinājās laika posmā no 3. līdz 15. jūnijam. Mācībās “Saber Strike 2018” piedalījās arī NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas.
Kā norāda Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente majore Mairita Senkevicina, mācības “Saber Strike 2018” norisinājās ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas teritorijā. Kopumā minētajās teritorijās piedalījās aptuveni 18 000 mācību dalībnieku no 19 valstīm.
Šogad militārās mācības “Saber Strike 2018” tika apvienotas ar Latvijas organizētajām starptautiskajām militārajām mācībām “Summer Shield XV”. Savukārt tajās kopumā Latvijas teritorijā piedalījās vairāk nekā 3000 dalībnieku no Albānijas, ASV, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas. “Šajās mācībās piedalījās arī Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā daudznacionālā kaujas grupa,” informē preses pārstāve.
Militāro mācību “Summer Shield XV” mērķis ir trenēt kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās. Latvijā tās notiek kopš 2004. gada. Sākotnēji to galvenais uzdevums bija sagatavot vienības dalībai koalīcijas spēku operācijā Irākā.
Šogad mācībās “Summer Shield XV” tika trenētas plaša spektra kaujas atbalsta spējas, tostarp artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, inženieru un prettanku spējas, stāsta M. Senkevicina. Mācībās prasmes uzlabo arī apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un gaisa atbalsta kontrolieri, kā arī Medicīnas rota un transportēšanas apakšvienības.
Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts norāda, ka novadā šīs mācības sarežģījumus un grūtības neradīja. Savukārt Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzskata, ka militārās mācības cilvēkiem ir neierastas, taču tās ir vērtīgas: “Mūsu novada cilvēki pret mācībām izturējās ar sapratni, bet bruņotie spēki redzēja mūsu ceļu un tiltu stāvokli.” Vienlaikus Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis stāsta, ka militārās mācības Nīcas novadu īpaši neskāra, bet atzīst, ka grūtības bija saskaņošanas procesā, jo dome netika informēta, pa kuriem ceļiem notiks pārvietošanās, zināja tikai vispārēju virzienu: “Līdz ar to nebija iespējama ceļu stāvokļa fotofiksācija, lai problēmu gadījumā konstatētu iespējamos ceļu bojājumus.”
LV portāls publikācijā “Militārās mācības. Ko par tām der zināt?” jau rakstīja, ka militāro mācību process ir mērķtiecīgi organizēta mācīšana, apmācība un mācīšanās, kas notiek gan militārajos poligonos, gan ārpus tiem. Savukārt par mācībām atbildīgajām institūcijām sabiedrībai ir jāziņo un jābrīdina par paredzētajiem militārajiem vingrinājumiem, kā arī jāinformē blakus esošās valstis par tādiem, ja mācības ir paredzētas tiešā robežas tuvumā.
