Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Cilvēka dzīvības glābšanai gadījumos, kad nepieciešama ātra un efektīva medicīniskā palīdzība, izšķiroši ir divi faktori - labi organizēta neatliekamā medicīniskā palīdzība un pašu cilvēku prasmes pirmās palīdzības sniegšanā.
FOTO: Nauris Nagliņš/ LETA
Nacionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas mācībās "Dzīvības cena 2013", kuras notika aizvadītajā nedēļā, operatīvie dienesti izspēlēja neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu situācijās ar cietušajiem realitātei pietuvinātas katastrofas apstākļos. Lai cik perfekta būtu dienestu sagatavotība savu uzdevumu pildīšanai, galvenais faktors cilvēka dzīvības glābšanā tomēr ir laiks, kas paiet līdz profesionāla palīdzības sniedzēji sasniedz cietušo. Šajās kritiskajās gaidīšanas minūtēs, kas nereti ir arī izšķirošākās cīņā starp dzīvību un nāvi, iznākums ir atkarīgs tikai no mums blakus esošo cilvēku – nejaušu garāmgājēju, darba kolēģu, ģimenes locekļu - prasmes savlaicīgi sniegt pirmo palīdzību ar vienkāršām, bet pareizām metodēm.
Ikvienam ir tiesības saņemt palīdzību, bet...
Mediķi, vērtējot cietušā izredzes pēc negadījuma, vienmēr norāda uz tā dēvēto "zelta stundu" - laiku, kurā atbilstošā slimnīcā nogādātam cietušajam uzsāktā palīdzība par trešo daļu samazina nāves gadījumus un sniedz vislielākās izredzes saglabāt iespējami labāku dzīves kvalitāti turpmāk.
Ministru kabineta noteikumi "Par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību" nosaka, ka tikai 75% gadījumu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm no izsaukuma saņemšanas brīža notikuma vietā jāierodas 15 minūšu laikā pilsētās un 25 minūšu laikā pārējās teritorijās. Savukārt saskaņā ar Ārstniecības likuma 16.pantu ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Taču apstākļi mediķu vai glābēju ierašanos var aizkavēt ilgāk par normatīvajos aktos noteikto, jo nereti dienestiem uzreiz nav iespējams noskaidrot precīzas negadījuma vietas koordinātas, tiem jāpārvar desmitiem kilometru lieli attālumi pa neremontētiem vai apledojušiem ceļiem, jābrauc sliktos laika apstākļos, jādodas pie pacienta kājām ar auto neizbraucamos apvidos. Tādējādi retums nav gadījumi, kad visai burtiskā nozīmē slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.
Iemaņas netiek atjaunotas
Cilvēka dzīvības glābšanai gadījumos, kad nepieciešama ātra un efektīva palīdzība, izšķiroši ir divi faktori - labi organizēta neatliekamā medicīniskā palīdzība un līdzcilvēku zināšanas un prasmes pirmās palīdzības sniegšanā līdz mediķu atbraukšanas brīdim, skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics. Turklāt svarīgi, lai palīdzības sniegšanā apmācītu cilvēku loks valstī būtu iespējami plašāks, papildina biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš.
Latvijā prasmei sniegt pirmo palīdzību, ņemot vērā profesionālo specifiku, vajadzētu būt visu operatīvo dienestu darbiniekiem: ugunsdzēsējiem, policistiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs strādājošajiem bez medicīniskās izglītības, baseinu darbiniekiem, pludmales glābējiem, apsardzes darbiniekiem, kā arī bīstamo profesiju pārstāvjiem, piemēram, elektriķiem, mežā strādājošajiem, bruņotajos spēkos dienošajiem, transporta darbiniekiem, autovadītājiem un citiem. Šogad šim lokam pievienojušās arī aukles, kuras oficiāli sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus.
"Cilvēks nopērk jaudīgu motociklu un prāto, kā izvairīties no dzīvības glābšanas kursiem, interesējas, kur var nopirkt izziņu."
Ik gadu tiek sagatavoti apmēram 30 līdz 40 jauni instruktori, kam ir tiesības nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pašreiz tādu valstī ir vairāk nekā divi simti. Zināšanām un regulāri atjaunotām prasmēm pirmās palīdzības sniegšanā vajadzētu būt arī visu specialitāšu mediķiem.
Lai gan teorētiski pirmās palīdzības prasmes apguvušo iedzīvotāju loks Latvijā ir salīdzinoši plašs, situācija praksē nav tik iepriecinoša, jo reālo iemaņu un to pielietošanas vidējais līmenis ir zems, atzīst M.Šics. Pieredze un teorija liecina, ka šīs iemaņas, ja tās pastāvīgi neatjauno, apmēram piecu gadu laikā tiek aizmirstas, taču lielākā daļa mūsu valstī dzīvības glābšanas kursu apguvušo cilvēku atkārtoti tos vairs neiziet.
Gaidāmas pārmaiņas
Skaitliski vislielākā pirmās palīdzības sniegšanā apmācīto cilvēku kategorija – vairāk nekā 300 000 – ir autovadītāji, kuriem šo zināšanu apgūšana vienmēr ir bijis obligāts priekšnosacījums braukšanas tiesību iegūšanai. Taču lielākoties apmācība autoskolā arī bijusi vienīgā reize, kad dzīvības glābšanas prasmes apgūtas bieži formāli un izziņas dēļ. Kopš tā laika var būt pagājuši pat desmit un vairāk gadu, bet metodes, pēc kurām toreiz mācīja, sen vairs neizmanto.
Taču situācija mainās. No šā gada 10.septembra, lai pagarinātu autobusu (D1, D1E, D, DE kategoriju) vadītāju apliecības derīguma termiņu, šoferiem, kas veic komercpārvadājumus, ir spēkā prasība būt izgājušiem pirmās palīdzības apmācību kursu. CSDD informācija liecina, ka to jau izdarījuši vairāk nekā 17 tūkstoši transportlīdzekļu vadītāju. Savukārt no nākamā gada 10.septembra šis nosacījums attieksies arī uz kravas automobiļu vadītājiem, kuriem ir C1, C1E, C, CE kategoriju apliecības. Minēto kategoriju autovadītājiem, lai atjaunotu apliecības derīgumu, turpmāk pirmās palīdzības sniegšana būs jāapgūst un jāatsvaidzina ik pēc pieciem gadiem. Šādu kārtību nosaka Eiropas Parlamenta Direktīva 2003/59/EK un Latvijas Autopārvadājumu likums. Abu dokumentu mērķis ir paaugstināt profesionālo vadītāju kvalifikāciju un līdz ar to – kopējo satiksmes drošību, kā arī nodalīt profesionālos vadītājus no neprofesionālajiem.
Jau tuvākajos gados pirmās palīdzības sniegšanas pratēju lokam vajadzētu kļūt vēl plašākam. Saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumiem par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā" turpmāk pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu apmācības programma ar rakstisku teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi reizi piecos gados paredzēta visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī ieroču nēsātājiem. Šī prasība praksē pilnībā sāks darboties pēc atbilstošas datu bāzes izveides jau tuvākajos gados, skaidro M.Šics. Bez dzīvības glābšanas kursu iziešanas apliecinoša dokumenta autovadītāja apliecība būs uzskatāma par nederīgu un braukšana bez tās tiks uzskatīta par likumpārkāpumu, norāda NMP pārstāvis.
Atkārtotu un paplašinātu 40 stundu dzīvības glābšanas apmācību ik pēc pieciem gadiem minētie Ministru kabineta noteikumi paredz arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pašvaldības policijas darbiniekiem un glābējiem uz ūdens. Gan jāatzīst, ka vairums šo dienestu pārstāvju regulāro pārapmācību brīvprātīgi veica arī līdz šim.
Dzīvības glābšana šķiet nesvarīga
Prasmei sniegt pirmo palīdzību pašsaprotami vajadzētu būt katra cilvēka interesēs, taču pret iespējamu savas un līdzcilvēku dzīvības glābšanu Latvijas sabiedrībā drīzāk vērojama pasīva attieksme. Tikai apmēram piektā daļa pirmās palīdzības kursu apmeklētāju izrāda patiesu interesi par apgūstamo vielu, bet lielākā daļa tai pieiet formāli - kā obligātai prasībai, lai iegūtu autovadītāja tiesības vai darba atļauju, atzīst A.Bērziņš.
"Attīstītajās valstīs, piemēram, ja ģimenē gaidāms mazulis, vecāki un vecvecāki jau laikus sāk interesēties par pirmās palīdzības pasākumu apgūšanu. Taču Latvijā visbiežāk nekas tamlīdzīgs nenotiek. Pat gluži pretēji - cilvēks nopērk jaudīgu motociklu un prāto, kā izvairīties no dzīvības glābšanas kursiem, interesējas, kur var nopirkt izziņu," situāciju raksturo NMP pārstāvis. Viņš arī norāda: nepietiekama interese sabiedrības izglītošanā vērojama arī no valsts institūciju puses.
Mediķi daudzkārt centušies panākt, lai pirmās palīdzības iemaņu apgūšanu iekļautu vispārizglītojošo skolu programmā un tā tiktu pasniegta ar kompetentu speciālistu, kā arī piemērotu uzskates līdzekļu palīdzību. Secinot, ka vislabāk šim nolūkam atbilst sporta skolotāji, Katastrofu medicīnas cents pirms vairākiem gadiem skolēnu apmācīšanai sagatavoja vairākus desmitus sporta pedagogu. Taču iecere nav īstenojusies, jo Izglītības un zinātnes ministrija acīmredzot nerodot iespēju skolas nodrošināt ar apmācībai nepieciešamajiem elementāriem manekeniem, aizbildinājusies ar pārāk lielo skolēnu noslodzi un līdzekļu trūkumu, stāsta M.Šics. Tiesa, patlaban ministrijā atjaunota darba grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada 1.decembrim izstrādāt cilvēkdrošības mācības ieviešanas plānu vispārizglītojošajās un profesionāli tehniskajās skolās.
"Civilās aizsardzības jeb Cilvēkdrošības mācību kursa izmaksu aprēķinu un ieviešanas grafiks vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāizstrādā līdz 2013.gada 1.decembrim. Ir izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no IZM, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, deleģētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis no Veselības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, AS "Latvenergo", AS "Latvijas Gāze", VAS "Latvijas dzelzceļš", Valsts darba inspekcijas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Rīgas Stradiņu universitātes Juridiskās fakultātes cilvēkdrošības eksperts un Valsts izglītības satura centra.Šobrīd tiek izstrādātas mācību kursa satura tēmas, izmaksu aprēķins un ieviešanas grafiks," informē IZM pārstāvji.
Dzīvības cena
Plaša apmācība gan profesionālajā vidē, gan skolās, lai arī ir svarīgs, tomēr ne vienīgais faktors, kas raksturo dzīvības glābšanas iespējas valstī. "Nepietiek tikai ar to, ka cilvēki apmeklē kursus. Svarīgi ir, ko par to domā visa sabiedrība, cik lielā mērā cilvēki ir gatavi labprātīgi palīdzēt svešiem cilvēkiem un kāda ir valsts politika šajā jomā," norāda A.Bērziņš.
Cilvēka dzīvības cena naudas izteiksmē, kas rodas, aprēķinot izdevumus, ko prasījusi viņa audzināšana un skološana, kā arī personas potenciālais pienesums valsts ekonomikā, sastāda apmēram pusmiljonu eiro jeb ap 330 tūkstošiem latu. Tā ir summa, ar kuru pietiek, lai atmaksātos uzturēt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi trīs gadu garumā pat tad, ja šajā laikā tā izglābtu tikai vienu dzīvību, lēš M.Šics, norādot uz nepietiekamo finansējumu, ko valsts patlaban atvēl "ātro" dienesta nodrošināšanai jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu izveidei.
"Nepietiek tikai ar to, ka cilvēki apmeklē kursus. Svarīgi ir, cik cilvēki ir gatavi labprātīgi palīdzēt svešiem cilvēkiem."
Cilvēka dzīvības glābšanai dažkārt vajag pavisam nedaudz elementāru zināšanu un rīcības. Diemžēl izšķirošos brīžos nereti to pietrūkst, un katru gadu netiek izglābti pat vairāki desmiti cietušo. "Dramatisks piemērs, kad noteikti varēja glābt dzīvību bērnam, kurš gāja bojā pēc autoavārijas, nesen bija Latgalē. Ja vien līdz mediķu atbraukšanai kāds no klātesošajiem pieaugušajiem būtu kaut ar pirkstu nospiedis bojāto asinsvadu, puisēns dzīvotu," situācijas traģiku raksturo M.Šics. Gadījumos kad nepieciešama tūlītēja dzīvības glābšana, zvanot tieši "ātrajiem" uz 113, ir iespējams saņemt norādījumus, kā rīkoties, lai cietušajam labākā veidā palīdzētu līdz brīdim, kad izsaukuma vietā ierodas mediķi. Profesionālai padomu sniegšanai pa telefonu NMP plāno apmācīt arī VUGD operatīvās vadības centra 112 speciālistus.
Iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā regulāri ir jāatjauno ne tikai tāpēc, ka tās piemirstas, bet arī tādēļ, ka pasaulē pastāvīgi mainās dzīvības glābšanā pielietojamie paņēmieni. Ņemot vērā pētījumus un glābšanas praksi, nepārtraukti tiek meklēti arvien efektīvāki paņēmieni pirmās palīdzības programmu uzlabošanai. Pieteikties pirmās palīdzības apmācībai individuāli vai grupās ir iespējams gan Latvijas Samariešu apvienībā, gan vēl septiņās sertificētās apmācītājorganizācijās, kurās pamatzināšanas apgūstamas 12 stundu un arī 40 akadēmisko stundu kursos.
Visa informācija par apmācības iespējām Latvijā ir pieejama NMP mājaslapā sadaļā "Pirmā palīdzība". Pamatkursa apgūšanas izmaksas ir apmēram 20 latu. Lai arī ļoti pakāpeniski, tomēr sabiedrības izpratne par dzīvības glābšanas prasmju nepieciešamību un līdz ar to arī kursu apmeklētāju, tajā skaitā brīvprātīgu interesentu, skaits Latvijā pieaug, atzīst M.Šics.
