Kura iestāde Latvijā var noteikt un arī to kontrolē darba vietā elektromagnētiskā lauka iedarbību uz cilvēka veselību? Vai ir kāda piemaksa par tā kaitējumu? Kā vispār Latvijā notiek elektromagnētiskā lauka mērīšana un tā bīstamības novēršana? Kas nes atbildību par tās bīstamības nenovēršanu?
Latvijā šobrīd nav spēkā normatīvais akts, kas reglamentē specifiskas darba aizsardzības prasības tieši attiecībā uz elektromagnētiskā lauka radīto risku, līdz ar to ir jāievēro vispārējās darba aizsardzības prasības.
Pašlaik ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīva 2013/35/ES par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki). Direktīvas prasības ir jāpārņem Latvijas Republikas normatīvajos aktos līdz 2016.gada 1.jūlijam. Attiecīgi, līdz šim datumam tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku.
Saskaņā ar darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem darba devējam ir pienākums veikt riska novērtēšanu uzņēmumā, kā arī veikt pasākumus riska samazināšanai, nodrošinot darbiniekiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Riska novērtējums ir jāveic saskaņā ar
Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.660), kuros kā viens no izvērtējamajiem riska faktoriem ir minēts „elektromagnētiskā lauka iekārtas”. Tātad jau šobrīd, izvērtējot darba vides risku, ir jāņem vērā arī elektromagnētiskā lauka iespējamā ietekme.
Piemaksa par elektromagnētisko lauku kaitējumu Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta. Būtiskākais princips darba aizsardzības jomā paredz, ka primāri ir jānodrošina nodarbinātajiem droša darba vide, nevis jākompensē nodarītais kaitējums. Gadījumā ja ir konstatēta arodslimība, nodarbinātais var saņemt valsts apdrošināšanas atlīdzību.
Veicot darba vides risku novērtēšanu (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.660) un kā riska faktoru konstatējot elektromagnētiskā lauka ietekmi, mērījumi ir jāveic tikai nepieciešamības gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka elektromagnētisko lauku ekspozīcijas līmenis ir paaugstināts. Elektromagnētisko lauku robežvērtības pašlaik ir atrodamas Direktīvas 2013/35/ES pielikumos un līdz 2016.gada 1.jūlijam tām ir tikai rekomendējošs raksturs.
Elektromagnētiskā lauka mērījumus veic Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorija, kā arī atsevišķi privātie uzņēmumi. Par elektromagnētisko lauku, tāpat kā citu darba vides riska faktoru radītās bīstamības nenovēršanu saskaņā ar MK noteikumu Nr.660 8.punktu atbildīgs ir darba devējs, jo viņa pienākumos ietilpst gan darba vides riska faktoru novērtēšana, gan nepieciešamības gadījumā riska novēršana
vai samazināšana. Par darba aizsardzības prasību kontroli un uzraudzību atbildīga ir Valsts darba inspekcija.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!