Latvijā šobrīd nav spēkā normatīvais akts, kas reglamentē specifiskas darba aizsardzības prasības  tieši  attiecībā uz elektromagnētiskā lauka radīto risku, līdz ar  to  ir  jāievēro vispārējās darba aizsardzības prasības. 

Pašlaik  ir  pieņemta  Eiropas  Parlamenta  un  Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīva 2013/35/ES par  minimālajām veselības  aizsardzības un drošuma prasībām  attiecībā  uz  darba  ņēmēju  pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori  (elektromagnētiskie   lauki).  Direktīvas  prasības  ir  jāpārņem Latvijas Republikas normatīvajos aktos līdz 2016.gada 1.jūlijam. Attiecīgi, līdz  šim  datumam  tiks  izstrādāti  jauni Ministru kabineta noteikumi par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. 

Saskaņā  ar  darba  aizsardzību  regulējošiem  normatīvajiem  aktiem  darba devējam ir pienākums  veikt  riska  novērtēšanu  uzņēmumā,  kā  arī veikt pasākumus  riska  samazināšanai, nodrošinot darbiniekiem pēc iespējas drošu un  veselībai  nekaitīgu darba vidi. Riska novērtējums ir jāveic saskaņā ar

Ministru  kabineta  2007.gada  2.oktobra  noteikumiem  Nr.660  „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” (MK noteikumi Nr.660), kuros kā viens no izvērtējamajiem riska faktoriem ir minēts „elektromagnētiskā lauka iekārtas”. Tātad  jau  šobrīd, izvērtējot darba vides risku, ir jāņem vērā arī elektromagnētiskā lauka iespējamā ietekme. 

Piemaksa  par elektromagnētisko lauku kaitējumu Latvijas normatīvajos aktos nav  noteikta.  Būtiskākais  princips  darba  aizsardzības  jomā paredz, ka primāri ir  jānodrošina nodarbinātajiem droša darba vide, nevis jākompensē nodarītais kaitējums. Gadījumā ja ir konstatēta arodslimība, nodarbinātais var saņemt valsts apdrošināšanas atlīdzību. 

Veicot  darba vides risku novērtēšanu (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.660) un kā  riska  faktoru konstatējot elektromagnētiskā lauka ietekmi, mērījumi ir jāveic  tikai  nepieciešamības  gadījumā,  ja pastāv pamatotas aizdomas, ka elektromagnētisko lauku ekspozīcijas līmenis ir paaugstināts. Elektromagnētisko  lauku  robežvērtības  pašlaik  ir  atrodamas Direktīvas 2013/35/ES pielikumos un līdz 2016.gada 1.jūlijam tām ir tikai rekomendējošs raksturs. 

Elektromagnētiskā lauka mērījumus veic Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorija, kā arī atsevišķi privātie uzņēmumi. Par elektromagnētisko lauku, tāpat kā citu darba vides riska faktoru radītās bīstamības nenovēršanu  saskaņā ar MK noteikumu Nr.660 8.punktu atbildīgs ir darba devējs, jo viņa pienākumos ietilpst gan darba vides riska faktoru novērtēšana, gan nepieciešamības gadījumā riska novēršana

vai  samazināšana. Par  darba aizsardzības prasību kontroli un uzraudzību atbildīga ir Valsts darba inspekcija.