No jautājuma nav skaidrs, kāda procesa ietvaros dots šis atzinums, tāpēc sniedzam vispārīgu atbildi. Kā norāda Labklājības ministrijas Bērnu politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Venta-Kittele, ja ar šo jautājumu domāts juridisks process – kā apstrīdēšana, tad to nevar. “Apstrīdēt var tikai iestādes izdotus  administratīvos aktus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Psihologa atzinums nav uzskatāms par administratīvo aktu Administratīvā procesa likuma izpratnē. Vienlaikus, ja psiholoģiskās izpētes atzinums tiek izmantots civiltiesisko strīdu risināšanā tiesā, tad personai ir tiesības paust bāriņtiesai un tiesai savu viedokli, ka šim psihologa atzinumam nepiekrīt (norādot pamatojumu). Bāriņtiesa un tiesa savas kompetences ietvaros un pēc saviem ieskatiem vērtēs to kopsakarībā ar citiem lietas dokumentiem un pierādījumiem, pieņemot attiecīgu lēmumu (atzinumu) un tiesas nolēmumu.”

Labklājības ministrija papildus uzsver, ka psihologam, sagatavojot atzinumu lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir jāievēro Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie kritēriji. Proti, psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā un kuras profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē sasniedz vismaz piecus gadus. Psihologa atzinumā jānorāda: 
-  institūcija, kas pieprasījusi atzinumu; 
- psiholoģiskās izpētes mērķis; 
- psiholoģiskās izpētes laiks un vieta; 
- pamatinformācija par bērnu, kas ir vai var būt nepieciešama atzinuma sniegšanas procesā; 
- psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes; 
-  novērojumi izpētes laikā, klienta motivācija un izpētes ierobežojumi; 
- psiholoģiskās izpētes rezultāti un analīze; 
- argumentēti secinājumi un ieteikumi; 
- informācija par konfidencialitāti; 
- psihologa vārds, uzvārds, iegūtais grāds, diploma numurs, augstskola, kurā diploms iegūts, atzinuma sniegšanas datums.