Operācijas, kas saistītas ar barības vada vēzi, tiek veiktas reti, jo šī pataloģija ir smaga un vēzis ātri izplatās. Barības vada rezekcija ir smaga operācija ar augstu komplikāciju risku: 20% – 60% gadījumu pacientam var rasties dažādas komplikācijas un atveseļošanās laiks var ieilgt. Ar minimāli invazīvo metodi komplikāciju riski mazinās un atveseļošanās laiks tiek samazināts, pacientam ātrāk atgriežoties ikdienas dzīvē.
Minimāli invazīvā laparoskopiskā torakoskopiskā barības vada rezekcija nozīmē, ka tiek operēts vēdera dobums un pēc tam krūškurvis, izveidojot mazus iegriezumus kameras un instrumentu izvietošanai.
Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsts, atbildīgais ķirurgs, asociētais profesors Igors Ivanovs stāsta: “Vēzis ir jāizņem kopā ar barības vadu, bet tas ir jāaizstāj ar jaunu barības vadu. Jaunais barības vads tiek veidots no kuņģa. Laparoskopijas laikā kuņģis tiek atbrīvots no apkārtējiem audiem, no kuriem tiek veidots jaunais barības vads, kas tiek ievietots krūškurvī, piestiprinot to vietā, kur tika nogriezts izņemtais barības vads.”
I. Ivanovs skaidro: “Operācija bija tehniski sarežģīta un ilga aptuveni septiņas stundas. Tajā uz neilgu laiku pacientam atslēdza vienu plaušu, nodrošinot, ka vienā krūškurvja pusē nav kustību. Kad pacients elpo tikai ar vienu plaušu, ir sarežģīta situācija, kas prasa nepārtrauktu uzmanību no anesteziologu komandas, – daudz grūtāk ir noturēt narkozi, pacienta organismā notiek dažādas izmaiņas.”
Pacientam barības vada vēzis diagnosticēts savlaicīgi, bet nebija iespējams veikt operāciju bez ķīmijterapijas un apstarošanas pirms rezekcijas. Ja audzēja stadija ir ļoti agrīna, uzreiz tiek veikta operācija, bet, ja tas ir paaudzies, audzēja apjomu samazina, lai būtu vieglāk izoperēt, un tad ir labāki rezultāti – mazāka iespēja, ka būs recidīvs vai metastāzes – audzējs jau ir novājināts un to ir drošāk izņemt.
Asocētais profesors I. Ivanovs stāsta, ka šī metode pacientam ļauj vieglāk atveseļoties – ir mazākas sāpes pēc operācijas, pacients ātrāk kļūst aktīvs, ir mazāk problēmu, kas saistītas ar griezumiem, piemēram, brūču nesaturēšana, sastrutošana, turklāt labāks kosmētiskais un funkcionālais rezultāts.
Barības vada vēzis visbiežāk rodas no smēķēšanas, alkohola un atviļņa slimības.
Pirmā minimāli invazīvā barības vada rezekcija tika īstenota sadarbībā ar Kauņas Universitātes slimnīcu (Hospital of Lithuanian University of Health Sciences Kauno klinikos) un profesoru dr. Almantas Maleckas, kurš varēja dalīties savā pieredzē. Austrumu slimnīca un Kauņas Universitātes slimnīca sadarbojas un apmainās ar pieredzi dažādās jomās.
Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnika specializējas vaļējās un minimāli invazīvās operācijās pacientiem ar hroniskām, akūtām un onkoloģiskām saslimšanām.
Operācijā un pacienta aprūpē piedalījās:
- Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsts, atbildīgais ķirurgs, asociētais profesors Igors Ivanovs;
- Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas vadītājs, virsārsts plānveida ķirurģijā, dr. med. Aleksejs Kaminskis;
- Anesteziologs, reanimatologs dr. Marina Cibuļska;
- Anestezioloģijas klīnikas vadītāja profesore Agnese Ozoliņa;
- Anestezioloģijas klīnikas vadītājas vietnieks, anesteziologs reanimatologs dr. Jevgeņijs Stepanovs;
- Anesteziologs reanimatologs dr. Oksana Skvarkovska;
- Bronhoskopiju kabineta vadītājs dr. Ainārs Zariņš;
- Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja dr. Daina Rožkalne;
- Intensīvās terapijas nodaļas virsārste, anestezioloģe reanimatoloģe dr. Ieva Būce-Šatoba;
- Operāciju bloka vadītājs dr. Pēteris Tomiņš;
- Operāciju bloka virsmāsa Līga Skuja-Petruševiča;
- Rezidenti Amanda Bērziņa un Marika Juško, dr. Valērija Garaščenko;
- Operāciju māsa Jeļena Belousa;
- 13. nodaļas kolektīvs.
